Marihuāna – interesanti fakti un mīti

marihuāna

Marihuāna, precīzāk – tās legalizācija vai aizliegšana, izsenis ir daudzu strīdu iemesls gan mūsu zemē, gan aiz robežām. Bieži vien par “zālītes” lietošanas aizliegumu visskaļāk klaigā tieši tie ļaudis, kas par šo vielu nezina ne nieka. Piedāvājam desmit interesantus faktus un mītus par marihuānu.

1. Cannabis, marihuāna un kaņepes

marihuana-01

Cannabis ir segsēkļu zinātniskais termins. No cannabis augiem iegūst gan marihuānu, gan kaņepes. Ir trīs galvenās cannabis auga šķirnes: Cannabis sativa, Cannabis ruderalis un Cannabis indica.

Marihuāna ir meksikāņu-spāņu vārda „marihuāna” variācija, kuru ikdienā angļu valodā sāka lietot 19. gadsimta beigās. ASV prohibicionisti 1930-tajos gados pūloties panākt cannabis augu aizliegumu, mērķtiecīgi centās sabiedrībai iekalt ideju, ka marihuāna ir slikta un Amerikā tai vietas nav. Patiesībā, vārds „marihuāna” ir termins cannabis auga kultivācijai zāļu izgatavošanas nolūkiem.

 Kaņepes ir Cannabis sativa šķirnes nosaukums. Kaņepes izmanto daudziem industriāliem nolūkiem – degvielas, papīra, ēdiena (ļoti barojošas sēklas un eļļa), tekstilpreču, higiēnas un tīrības līdzekļu, plastikāta, krāsu, laku un dažādu būvniecības materiālu ražošanā. Kaņepes ir īsts brīnumaugs, viens no cilvēces tuvākajiem draugiem pēdējos 10 000 gadus.

2. Ķīniešu tradicionālā medicīna

marihuana-02

Pirmie vēsturiskie raksti, kas piemin marihuānas izmantošanu, nāk no Ķīnas. Cannabis sēklas pirmo reizi tika izmantotas ēdiena audzēšanai Ķīnā aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Ap 4000 g.p.m.ē. Ķīnā no kaņepēm sāka izgatavot audumus. Pirmie ieraksti, kas apraksta cannabis pielietojumu medicīnas nolūkiem, ir no ķīniešu zāļu izgatavošanas grāmatas, kas datēta ar 2727. gadu p.m.ē.

3. ASV pirmajā vietā

marihuana-00

Daudzi par pasaules cannabis meku uzskata Nīderlandi, bet patiesībā tikai 20% no šīs valsts iedzīvotājiem ir kādreiz mēģinājuši marihuānu. Turpretī 42% no ASV iedzīvotājiem to ir nobaudījuši vismaz vienu reizi, par spīti valsts stingrajiem likumiem attiecībā uz narkotiku un zāļu polisēm. Izrādās, ka Jaunzēlande ir vienīgā valsts, kas šajā ziņā ir procentuāli vistuvākā ASV. Amerikā katru gadu par marihuānas lietošanu tiek arestēti aptuveni 800’000 cilvēku.

4. Kaitīgums ir stipri pārspīlēts

marihuana-04

Daudzos pētījumos pierādīts, ka marihuāna ir mazāk kaitīga nekā alkohols vai tabaka. Tomēr, kā jau visas pārmērības, intensīva marihuānas smēķēšana ietekmē veselību gluži tāpat kā cigaretes – palielinās risks saslimt ar bronhītu vai citām elpošanas sistēmas slimībām. Kādā pētījumā noskaidrots, ka tikai 9% no marihuānas lietotājiem kļūst atkarīgi no narkotiskās vielas.

5. Marihuāna un ekonomika

marihuana-05

Pētījums, kas tika veikts 2010. gadā, pierādīja, ka ASV ekonomikā marihuānas legalizēšana ienestu 8,7 miljardus dolāru no federālajiem un štatu nodokļiem katru gadu, pieņemot, ka šī viela tiks aplikta ar līdzīgu nodokļu likmi kā alkohols un tabaka. Papildus tam, nodokļi nebūtu vienīgais ienākumu avots no marihuānas: tiktu ietaupīti miljoniem dolāru, kas pašlaik tiek tērēti centienos regulēt marihuānas lietošanu.

6. Džordžs Vašingtons audzēja kaņepes

marihuana-06

Aļaskas likumi jau kopš 1975. gada atļauj audzēt marihuānu personīgai lietošanai. Saskaņā ar likumu, vienlaikus nedrīkst kultivēt vairāk par 25 cannabis augiem, kā arī maksimālais atļautais marihuānas daudzums nedrīkst pārsniegt 57 gramus (2 unces). Džordžs Vašingtons, pirmais ASV prezidents, marihuānu audzēja savā fermā, un viņš nav vienīgā svarīgā politiskā persona, kuram bija šāds hobijs – to pašu darīja arī Bendžamins Franklins un Tomas Džefersons.

 7. Legalizēta marihuāna

marihuana-07

Urugvaja 2013. gadā kļuva par pirmo valsti, kura likumīgi atļāva audzēt, pārdot un lietot marihuānu. Saskaņā ar likumu, pilngadīgi reģistrēti Urugvajas iedzīvotāji mēnesī drīkst nopirkt ne vairāk par 40 gramiem marihuānas. Tostarp Ziemeļkoreja ir „zālītes” smēķētāju paradīze – šeit marihuāna ir ne tikai atļauta, bet tā pat netiek klasificēta kā narkotika. Tur to dēvē par ip tambae jeb „lapas tabaka”.

 8. Marihuāna un alus ir radniecīgi

marihuāna un alus

Alus apiņi ir tajā pašā segsēkļu grupā, kurā marihuāna. Apiņi (Humulus lupulus) jau vairākus gadsimtus ir alus galvenā sastāvdaļa. Puķes sveķi alum dod rūgto garšu un spēj pagarināt derīguma termiņu, pateicoties to antimikrobiālajai kvalitātei.

 9. Austrālijas seksa partijai patīk marihuāna

marihuana-09

Austrālijas seksa partija tēmē legalizēt un aplikt ar nodokļiem marihuānu, eitanāziju, cenzūru, abortu veikšanu un pat likt maksāt nodokļus baznīcām. Pašlaik partijas galvenā prioritāte ir panākt likumīgu marihuānas augu audzēšanu Tasmānijā.

10. Marihuāna ir visātrāk augošā industrija ASV

marihuana-10

ASV 1949.gadā bruņoto spēku vajadzībām tika izgatavota sintētiska marihuānas versija – dimetilheptilpirāns, kurš ir daudzkārt iedarbīgāks par tā prototipu – tikai viens grams var izraisīt ilgstošu efektu, kas var ilgt pat 3 dienas. 2015. gadā ASV legalizēta marihuāna ir visātrāk augošā industrija. Tikai viena gada laikā, no 2013. līdz 2014., kopējais marihuānas tirgus ir izaudzis par 74% – no 1,5 līdz 2,7 miljardiem dolāru.

 

Avots: Magzim

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz