Kāpēc marihuāna pelnījusi, lai to dekriminalizē – 47 argumenti

dekriminalizēt marihuānu

Marihuānas dekriminalizācija ir jautājums, par ko politiķi nevēlas diskutēt, kaut gan šāds punkts parlamenta darba kārtībā parādās ik pa laikam. Par marihuānas dekriminalizāciju vietnē ManaBalss.lv parakstījās vairāk nekā desmittūkstoš Latvijas pilsoņu. Iniciatīva tika iesniegta Saeimā, taču to nocirta jau saknē. Argumentēta diskusija pat netika sākta. Esošie aizliegumi attur cilvēkus brīvi paust savu viedokli un novērojumus par marihuānas pozitīvo un negatīvo ietekmi uz viņu veselību un dzīvi kopumā. Taču šāda informācija būtu ļoti noderīga mūsdienu tehnoloģiju laikā.

Turpinājumā – argumenti, kāpēc marihuāna būtu pelnījusi tikt dekriminalizēta. Visticamāk, dedzīgajiem marihuānas legalizācijas pretiniekiem pretargumentus atrast būtu visai grūti, pat neiespējami. Un aprobežoties vienīgi ar saukli – tā ir narkotika! – maigi sakot, ir nenopietni.

1.Marihuāna ir pilnībā dabīga. Pēc definīcijas marihuāna ir izžāvēti ziedi un citas auga daļas, kas tiek iegūtas no atsevišķām sējas kaņepes (Cannabis sativa) un Indijas kaņepes (Cannabis indica) šķirnēm. Marihuānas iegūšana ir dabīgs process, kas sākas ar sēklu diedzēšanu un iestādīšanu (3-12 dienas), pirmo lapu parādīšanos (1-4 nedēļas), veģetatīvo periodu, kad augs aktīvi uzņem masu un aug (1-2 mēneši), pirms-ziedēšanas periodu, kad pastiprināti uzņem uzturvielas un gandrīz dubulto savu masu (1-2 nedēļas). Tad augs pāriet ziedēšanas stadijā, kuras laikā tas sāk aktīvi izstrādāt THC (delta-9-tetrahidrokanabinols) un CBD (kanabidiols), ja ir atbilstoši apstākļi (1-4 mēneši). Visbeidzot, ar ūdeni tiek izskaloti iepriekš pievienotie bagātinātāji un uzturvielas, un augs ir gatavs novākšanai. Pēc novākšanas tiek apgrieztas lapas un atstāti kāti ar ziediem, kas tiek izžāvēti un safasēti stikla burciņās – nogatavināšanai (1-2 nedēļas).

2.Marihuānu lietoja medicīnā jau pirms 5000 gadiem. Pirmās liecības par marihuānas kultivāciju norāda uz to, ka to audzēja jau pirms 10 000 gadiem. Taču pirmie pierādījumi tam, ka to lietoja medicīniskiem nolūkiem, ir Ķīnas imperatora Šena Nunga (Shen Nung) laikos, pirms 5000 gadiem. To rekomendēja pret malāriju, aizcietējumu, reimatiskajām sāpēm, uzmanības traucējumiem, kā arī sieviešu kaitēm. Indijā to izmantoja prāta spēju uzlabošanai, drudža simptomu mazināšanai, labākam miegam, dizentērijai, apetītes stimulēšanai, gremošanas uzlabošanai, galvas sāpju remdēšanai, kā arī venērisko slimību ārstēšanai. Āfrikā to izmantoja dizentērijas, malārijas un citu drudžu ārstēšanai.

3.Marihuānas medicīniskā pielietojuma daudzpusībai nav pielīdzināmi citi mums zināmie medikamenti. Marihuāna ārstē un atvieglo simptomus plašam spektram dažādu slimību, sākot no dažām salīdzinoši vieglām saslimšanām līdz pat ļoti smagām un grūti ārstējamām slimībām. Šāda daudzpusība ir skaidrojama ar to, ka marihuāna stimulē kanabinoīdu receptorus (CB1, CB2), kas ir atrodami daudzās ķermeņa daļās. CB1 – nervu sistēmā, saistaudos, dziedzeros, dzimumdziedzeros un orgānos. CB2 – imūnsistēmā un ar to saistītajās organisma struktūrās. Savukārt šie receptori ir daļa no, iespējams, svarīgākās fizioloģiskās sistēmas cilvēka ķermenī – endokanabinoīdu sistēmas, kas pamatā atbild par cilvēka veselības uzturēšanu. Katrā ķermeņa daļā tā pilda dažādas funkcijas, taču mērķis ir viens un tas pats – homeostāze jeb stabilas iekšējās vides uzturēšana organismā, neskatoties uz svārstībām ārējā vidē.

4.Marihuāna ir efektīvākais līdzeklis slimību ārstēšanai. 2013. gadā to ilustrēja CNN žurnālista Sandžeja Guptas (Sanjay Gupta) dokumentālais video par bērnu, kuram tika atklāts rets un postošs epilepsijas veids, pret kuru citas zāles nebija efektīvas. Iespējams, ka marihuāna var būt ļoti nozīmīga arī citu, vēl neizpētītu slimību ārstēšanā.

5.Marihuānu nevar pārdozēt.Līdz šim nav bijuši nāves gadījumi, kas būtu saistīti ar marihuānas pārdozēšanu[1]. Lielai daļai medicīnisko preparātu ir toksiski un pat dzīvībai bīstami blakusefekti, taču marihuānai tādu blakusefektu nav, līdz ar to marihuāna neapdraud cilvēka dzīvību, kā citas toksiskas substances, ieskaitot arī atļautās zāles

6.Marihuāna neizraisa tik stipru atkarību kā citas atkarību izraisošās substances. Atkarība no marihuānas rodas tikai 9% cilvēku, kas to pamēģina. Kokaīns izraisa atkarību 20% tā lietotāju, heroīns – 25%, tabaka – 30%

7. Marihuānas dekriminalizācija nepalielina lietotāju skaitu. Valstīs, kurās marihuāna jau ir dekriminalizēta, nav pieredzēts būtisks marihuānas lietotāju skaita pieaugums

8. Marihuānas apkarošana nav efektīva. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) 2013. gada ziņojuma datiem par narkotiku lietošanas tendencēm Eiropā un Latvijā – konfiscētās marihuānas daudzums ar katru gadu tikai pieaug, kas liecina par to, ka marihuānas apkarošana nesamazina pieprasījumu un nelegāli apgrozāmos marihuānas apjomus.

9.  Esošie marihuānas aizliegumi nav balstīti uz aktuāliem zinātniskiem pētījumiem. Pēdējo 50 gadu laikā, kopš ANO pieņēma globālu regulējumu narkotiku kontrolei, tika veikti daudzi zinātniskie pētījumi attiecībā uz marihuānas medicīniskajiem un veselības aspektiem, kā arī attiecībā uz narkotiku lietošanu un atkarību. Taču vēl joprojām ir spēkā šie paši regulējumi, kas šobrīd ir drīzāk pamatojami ar ideoloģisko perspektīvu un politisko izdevīgumu, nevis ar zinātniskiem pētījumiem.

10. Vairāk nekā 100 veselības organizācijas un institūcijas atbalsta medicīniskās marihuānas legālu pieejamību pacientiem. 

11. Dekriminalizējot marihuānu, policijai būtu vairāk resursu citu noziegumu izmeklēšanai, kuriem ir pamatoti negatīva ietekme. Ņemot vērā Latvijas Valsts policijas ierobežotos resursus, būtu efektīvāk novirzīt tos citu noziegumu izmeklēšanai, kuriem ir tiešām pamatota ietekme uz sabiedrības dzīves kvalitāti un cilvēku veselību. Tādā veidā tiktu samazināts kaitējums, kas tiek nodarīts cilvēkiem par mazu marihuānas apjomu audzēšanu un lietošanu, kā arī atbrīvotos resursi, kurus varētu turpmāk izmantot citu noziegumu izmeklēšanai un izskatīšanai.

12. Marihuāna nemudina cilvēkus uz noziedzīgu rīcību.Marihuānas un narkotiku lietošanas nacionālās komisijas (National Commission on Marijuana and Drug Abuse) 1972. gada ziņojumā ir secināts, ka nav saiknes starp marihuānas lietošanu un noziedzību.

13. Marihuāna samazina tieksmi uz vardarbīgu un agresīvu uzvedību. Pretēji plaši izplatītajam priekšstatam 20.gs. vidū par vardarbību marihuānas ietekmē –  Marihuānas un narkotiku lietošanas nacionālās komisijas 1972. gada ziņojumā ir secināts, ka marihuāna tieši nomāc vardarbīgas un agresīvas uzvedības impulsus, nomierinot lietotāju. Savukārt 2013. gada pētījumā spāņu zinātnieki izpētīja, ka endokanabinoīdu sistēmas CB1 (CB1r) receptoram ir liela nozīme agresīvas uzvedības kontrolēšanā. Marihuāna pozitīvi ietekmē šo receptoru, samazinot agresīvu uzvedību.

14. Precētiem pāriem, kas lieto marihuānu, ģimenē vardarbības ir mazāk. 2014. gada pētījumā par marihuānas lietošanu un vardarbību starp precētiem pāriem tika atklāta ievērojama sakarība starp marihuānas lietošanu un mazāku vardarbību ģimenē, apskatot 9 kopdzīves gadu periodu.

15. Pēdējo 20 gadu laikā ir veikti vairāk nekā 20 000 pētījumu par marihuānu. Ņemot vērā šo lielo pētījumu skaitu, ir skaidrs, ka zinātnieku vidū ir pastiprināta interese par marihuānu un tajā ietilpstošajām vielām, taču esošie regulējumi ierobežo šo pētījumu veikšanu un objektivitāti.

16. Marihuānas aizliegums kavē mūsdienu medicīnas attīstību. Marihuānas medicīniskais pielietojums nav noliedzams, taču vēl joprojām ir lieli ierobežojumi tās potenciāla izpētei

17. Dekriminalizācija ir tuvākais un loģiskākais solis ceļā uz efektīvāku medicīnas sistēmu nākotnē. Liela daļa pētījumu norāda uz marihuānas potenciālu dažādu slimību ārstēšanā, taču esošie regulējumi ļoti ierobežo tās iegūšanu un lietošanu pat ļoti smagu slimību gadījumos. Dekriminalizācija noteikti būtu pirmais solis, kas būtu jāveic, lai nākotnē cilvēki būtu gatavi tādai regulēšanas sistēmai, kas ļautu iegādāties un lietot marihuānu dažādu slimību ārstēšanai un simptomu mazināšanai.

18. Cīņa pret marihuānas lietošanu nodara lielāku kaitējumu nekā šīs substances lietošana. Pēc esošās narkotiku apkarošanas sistēmas iestājas kriminālatbildība un sods par marihuānas lietošanu. Tādā veidā tiek nodarīts lielāks kaitējums indivīdam, sākot ar finansiāliem zaudējumiem un ierakstu par kriminālu sodāmību, līdz pat apcietināšanai un brīvības atņemšanai, kas gala rezultātā var novest pie smagākiem noziegumiem un zemāku dzīves kvalitāti.

19. Dekriminalizācija ļautu cilvēkiem brīvāk dalīties ar savu viedokli un novērojumiem attiecībā uz marihuānu.Esošie aizliegumi attur cilvēkus brīvi paust savu viedokli un novērojumus par marihuānas pozitīvo un negatīvo ietekmi uz viņu veselību un dzīvi kopumā, taču šāda informācija būtu ļoti noderīga mūsdienu tehnoloģiju laikā, kad cilvēki arvien biežāk dalās ar informāciju un uzņem to ar sociālo tīklu starpniecību.

20. Dekriminalizācija samazinātu risku cilvēkiem tikt pie nekvalitatīvas un nezināmas izcelsmes marihuānas.Dekriminalizējot mazu apjomu audzēšanu un lietošanu personiskām vajadzībām, cilvēkiem būtu pieejama marihuāna, par kuras izcelsmi un kvalitāti vairs nebūtu šaubu, kā arī vairs nebūtu nepieciešamība iegūt to no narkotiku tirgotājiem.

21. Dekriminalizācija ļautu veikt objektīvākus socioloģiskos pētījumus saistībā ar marihuānu. Esošie regulējumi attiecībā uz marihuānu rada nepareizu priekšstatu un nepamatotus aizspriedumus pret šo augu, kas būtiski ietekmē esošo pētījumu kvalitāti un rezultātus. Dekriminalizācija ļautu pētīt socioloģiskos procesus, kas saistīti ar marihuānu, un iegūt ar citām atļautām substancēm salīdzināmus un objektīvus rezultātus.

22. Dekriminalizācija ietaupa nodokļu maksātāju naudu

23. Marihuānas dekriminalizācija samazina smago narkotiku lietošanu. Valstīs, kurās marihuāna nav dekriminalizēta, ir augstāks smago narkotiku lietotāju skaits nekā tajās, kurās marihuāna ir dekriminalizēta vai legalizēta. Piemēram, kādā Kanādas pētījumā atklājās, ka 75% aptaujāto cilvēku aizstāj recepšu zāles, alkoholu un smagās narkotikas ar medicīnisko marihuānu.

24. Portugālē pēc narkotiku dekriminalizācijas jaunieši retāk pamēģina narkotiskās substances 13-18 gadu vecumā. 

25. Portugālē pēc narkotiku dekriminalizācijas, salīdzinot ar citām ES valstīm, to cilvēku skaits, kas mēģinājuši marihuānu, procentuāli ir vismazākais.

26. Marihuānai ilgtermiņā nav negatīvas ietekmes uz smadzeņu struktūru un darbību.Pastāv pretrunīgs viedoklis par marihuānas ilgtermiņa efektu uz centrālo nervu sistēmu. Tomēr liela daļa pētījumu nav ņēmuši vērā dažādus faktorus, piemēram, iedzimtību, kas varētu ietekmēt rezultātus. Kā pierādīts vienā pētījumā par monozigotiem (vienolas) dvīņiem, no kuriem vieni ir regulāri marihuānas lietotāji, tās lietošana ilgtermiņā nerada nozīmīgus kognitīvos traucējumus, atzīmētas tikai atšķirības inteliģences testā starp dvīņiem. Lai gan iespējamas nelielas izmaiņas atmiņā un mācīšanās spējā, tomēr tās ir nebūtiskas salīdzinot ar terapeitisko kanabinoīdu efektu. Turklāt, nozīmīgas izmaiņas IQ (inteliģences koeficientā) pierādītas tikai esošiem “smagiem” marihuānas smēķētājiem (vairāk par 5 reizēm nedēļā), un nav novērotas tiem, kas agrāk bijuši “smagi” lietotāji[4]. Arī pētot smadzeņu struktūru MRI (magnētiskajā rezonansē), nav pierādītas nozīmīgas strukturālas pelēkās un baltās smadzeņu vielas, hipokampu un CSF (cerebrospinālā šķidruma) izmaiņas.

27. Marihuāna samazina uztraukumu un stresu. 

28. Marihuāna samazina nelabumu un sliktu dūšu.

29. Marihuāna uzlabo miegu.

30. Marihuāna sievietēm atvieglo PMS simptomus.

31. Marihuāna samazina iekaisumu.Ir pierādīts, ka endogēnie kanabinoīdu receptori ir atbildīgi par lielu daļu procesu imūnās sistēmas regulācijā. Marihuānā esošie kanabinoīdi mazina iekaisuma reakcijas organismā, darbojoties selektīvi caur kanabionīdu receptoriem (CB-2), līdz ar to aizkavējot T limfocītu un citokīnu aktivitāti un ierosinot apoptozi (bojāeju) aktivētās iekaisuma šūnās. Kanabinoīdi eksperimentālos testos ir uzrādījuši aizsardzību pret autoimūno slimību patoģenēzi kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, nespecifiskais kolīts un hepatīts. Kanabinoīdi iespējami mazina iekaisuma reakcijas, iedarbojoties uz nespecifiskiem iekaisuma marķieriem kā CRP (C- reaktīvais olbaltums), bet tam ir nepieciešami tālāki epidemioloģiski pētījumi.

32. Marihuāna pasargā smadzenes un aknas no alkohola radītajiem bojājumiem.

33. Marihuāna ārstē alkohola atkarību.Marihuāna var būt efektīva alkohola atkarības ārstēšanai un abstinences (atturēšanās) simptomu mazināšanai. Lai gan pamatā ir vienas psihoaktīvas vielas aizvietošana ar citu, tomēr marihuānas blaknes un ietekme uz veselību ilgtermiņā ir relatīvi mazāka, piemēram, nav riska aknu, barības vada, liesas un kuņģa-zarnu trakta bojājumiem, kā arī nav riska ceļu satiksmes negadījumiem. Marihuāna mazina abstinences simptomus, piemēram, muskuļu spazmas un sāpes, uzlabo miegu, paaugstina enerģijas, aktivitātes un koncentrēšanās līmeni, līdz ar to uzlabojot dzīves kvalitāti un palīdzot “tikt pāri” alkohola atkarībai, sevišķi tiem pacientiem, kuri nevar pilnīgi atturēties no psihoaktīvām vielām.

34. Marihuānas lietotājiem ir augstāks “labā holesterīna” līmenis, kas pasargā no sirds slimībām.

35. Marihuānas lietotājiem ir mazāks erektīlās disfunkcijas jeb impotences risks. Augsts holesterīna līmenis ir viens no lielākajiem riska faktoriem, kā dēļ vīriešiem var rasties erektīlā disfunkcija jeb impotence. Pēc pētījuma rezultātiem ir novērots, ka marihuānas lietošana var palīdzēt mazināt šo risku.

36. Marihuānas lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Arvien vairāk cilvēku tiek diagnosticēti ar 2. tipa cukura diabētu (DM), kura pamatā ir aizkuņģa dziedzera beta šūnu bojājums, insulīna rezistence (nejūtība) un sistēmiski iekaisuma procesi. Kā zināms kanabinoīdiem ir imūnmodulējoša un pretiekaisuma darbība. Lielā pētījumā, kas iekļāva 10 896 dalībniekus, konstatēts, ka marihuānas smēķētājiem ir augstāks ABL (augsta blīvuma holesterīns), augstāka prevalence (sastopamība) glikolizētajam (HBA1c) hemoglobīnam zem 6.0 %, zemāks plazmas glikozes līmenis un ĶMI (ķermeņa masas indekss), kā arī zemāka DM un ar to saistīto izmaiņu sastopamība.

37. Marihuāna saglabā veselīgāku vielmaiņu un organisma reakciju uz dažādiem cukuriem.

38. Starp marihuānas lietotājiem aptaukošanās ir retāk sastopama. 

39. Marihuānas smēķēšana nebojā plaušas ilgtermiņā. Divdesmit gadus ilgā kohorta pētījumā, kas ietvēra 5115 dalībniekus tika pierādīts, ka tabakas smēķēšana ilgtermiņā ievērojami samazina plaušu mērījumu datus un funkcijas spirogrāfijā (FEV1 – forsēta izelpas plūsma pirmajā minūtē, FVC – forsēta vitālā kapacitāte), savukārt, marihuānas lietošana nelielās devās ilgtermiņā (2-3 reizes/mēn.) saistīta ar augstākiem plaušu rādītājiem (FVC, FEV1), turklāt, arī augstāku devu (1 reizi/dienā – 7 gadu posmā) marihuānas smēķētājiem netika atklātas izmaiņas plaušu funkcijās.

40. Marihuānas smēķēšana paplašina elpceļus gan veseliem cilvēkiem, gan arī astmas slimniekiem.

41. Marihuāna uzlabo garastāvokli.

42. Marihuāna palielina radošumu.

43. Marihuāna aizsargā smadzenes pēc insulta vai smadzeņu satricinājuma.

44. Marihuāna ir drošs un efektīvs līdzeklis hronisko un neiropātisko sāpju, kā arī migrēnas remdēšanai.

45. Marihuāna samazina depresiju. Viens no galvenajiem depresijas cēloņiem ir hronisks stress, kas samazina endokanabinoīdu veidošanos cilvēka organismā. Pētījumi norāda uz to, ka marihuānas lietošana var atjaunot normālu endokanabinoīdu sistēmas darbību, kas, savukārt, var stabilizēt garastāvokli un mazināt depresiju.

46. Marihuāna efektīvāk nekā citi bīstamāki medikamenti remdē sāpes un atvieglo ķīmijterapijas sekas vēža slimniekiem . Vairāki klīniskie pētījumi ir pierādījuši marihuānas (THC:CBD ekstrakta) analgētisko (pretsāpju) efektu vēlīnu vēža stadiju slimniekiem ar rezistenci (noturību) pret opioīdiem analgētiķiem, pie tam bez vajadzības paaugstināt devu pēc ilglaicīgas lietošanas.

47. Marihuāna uzlabo imūnsistēmas darbību, apetīti HIV slimniekiem, daudziem marihuāna ir vienīgais glābiņš cīņā ar izkaisīto sklerozi, kā arī palīdz citu slimību gadījumos.

Tā ir tikai neliela daļa no 100 argumentiem par labu marihuānas dekriminalizēšanai, kas apkopoti emuārā 100argumenti.lv. Turpat atradīsit arī aktīvas saites, kas pamato šos argumentus ar zinātniskiem pētījumiem u.c.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: 100argumenti.lv  

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Kāpēc marihuāna pelnījusi, lai to dekriminalizē – 47 argumenti"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
žīds420
žīds420

Lietojiet vārda marihuāna vietā kaņepe.

Tas Čalis
Tas Čalis

Visus šos te, vajag aiznest līdz pašai saeimai..

Vārds
Vārds

Jau bija nests, tika noraidīts

ganja gurl
ganja gurl

👍👍👌 legalize it. Love the plant

wpDiscuz