Kaņepes piemājas dārziņā: ierosina kriminālprocesu, izposta ražu un lietu izbeidz

kaņepes
Ekrānfoto

Pensionārei Dzidrai Bruzgulei Viļānu novada Dekšāres pagastā gadu no gada dārzā aug kaņepes. Taču šogad to dēļ ierosināta krimināllieta.

Augusta beigās policijas darbinieki atbraukuši un uz aizdomu pamata, ka augi satur narkotiskās vielas, visas kaņepes konfiscēja, lai veiktu ekspertīzi. Pensionāre ir neizpratnē, vai policija bija tiesīga uz aizdomu pamata izpostīt visu viņas izaudzēto īpašumu un vai kāds viņai segs zaudējumus.

Dzidrai Bruzgulei ir 72 gadi. Garām viņas mājām iet lauku ceļš, pie ceļa nelielajā piemājas dārzā un vietām arī pagalmā auga kaņepes, tās Dzidras dārzā bijušas jau no laika gala. Šogad, pateicoties siltajai vasarai, tās bija saaugušas īpaši lielas. Līdz šim kaņepes nav sagādājušas problēmas un nav šķitušas nevienam aizdomīgas. Taču šovasar 27.augustā pie sievietes mājās ieradās Valsts policija no Rēzeknes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas. Dzidras piemājas dārzā esošās kaņepes policijai pēc vizuālās apskates radīja aizdomas, ka, iespējams, augi satur narkotiskās vielas.

“Es te pa dārzu strādāju, piebrauc karavāna, divi busiņi un vieglā policijas mašīna, satrūkos, kas noticies. Man saka, krimināllieta ierosināta, jūs kaņepes audzējat,” stāsta Dzidra Bruzgule.

Augi tika nogriezti, kopskaitā 363 gabali, kā secināja policija, ar marihuānai raksturīgu smaržu, tie sapakoti 17 papīra maisos, lai vestu uz ekspertīzi. Kundze ir neizpratnē, kādēļ bija jāizposta viss viņas izaudzētais:

“Es saku, ņemiet analīzes no viena stūra, no otra, ja jau būs marihuāna, raujiet nost visu un lieciet mani cietumā. Nē, viņiem jārauj viss, kas tās sargās. Es saku, ja jau es viņas neizpīpēju vai neatdevu, lai stāv, ja jau viņas būs atzīmētas.”

Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis, zinot situāciju, uzskata, ka policija rīkojusies bezatbildīgi. Kaņepes, kas satur narkotiskās vielas, uz lauka parasti neaudzē.

“Ja kāds nākošais policijas institūciju darbinieki iedomājas, ka laukā atradīs ‘cannabis indica’, kas satur narkotiskās vielas, varbūt var atrast, taču nekad audzējot laukā nedabūs nekādu narkotisko vielu, vienkārši viņas neizaugs. Ļoti nepatīkami esam pārsteigti, ka šādas rīcības rezultātā ir notikusi šāda patvaļa, kas ir radījusi zaudējumus konkrētam cilvēkam,” atzīst Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Valsts policijā apliecina, ka krimināllieta pret Dzidru Bruzguli ir izbeigta. Ekspertīze parādīja, ka kaņepes nesatur narkotiskās vielas. Tagad Dzidras kundzei ir iespēja braukt pakaļ konfiscētajām kaņepēm.

“Persona tika informēta, ka tika pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu un personai tiks atgriezti atpakaļ konfiscētie augi,” stāsta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova.

Tomēr kaņepes maisos, visticamāk, nebūs vairs lietojamas.

“Varbūt viņi domā, ka būs lietojama tā produkcija, taču maisos zaļu salika, viņa būs tur sapuvusi,” norāda Dzidra.

Arī citiem Viļānu novada Dekšāres pagastā dārzos aug kaņepes, cilvēki nezina, kā rīkoties, lai nebūtu problēmu ar policiju, līdzīgi kā Dzidrai Bruzgulei.

“Šajā konkrētajā situācijā cilvēks nevarēja uzrādīt nekādus dokumentus, kas varētu apliecināt sēklu izcelsmi. – Ja tas ir nelielos apjomos, kam ir jābūt – sēklu paciņai? Jebkurā gadījumā, jā, jo vairāk būs pierādījumu, ka tā persona iegādājusies sertificētas sēklas, kas ir kaņepes. Taču tāpat, ja persona audzē kaņepes, uzrāda dokumentus, taču policijai ir aizdomas, tad narkotiskās vielas tikai ekspertīze var noteikt, līdz ar to augi ir jākonfiscē,” telefonsarunā skaidro Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova.

Dzidra vēlas, lai viņai tiktu atlīdzināti zaudējumi par izpostītajām kaņepēm. Sieviete kaņepju sēklas lieto uzturā, tās samaļ, pievieno pie sviesta vai samaltajai masai lej klāt eļļu un smērē uz maizes. Dzidra ir satraukta un aizvainota par radušos situāciju. Dienā, kad bija ieradusies policija, kundzei palika slikti un bija nepieciešamība izsaukt mediķus.

Valsts policijā skaidro: ja persona nepiekrīt kādam policijas lēmumam un uzskata, ka nodarīti zaudējumi, tad tai ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts policijā, prokuratūrā vai arī tiesā, viņa piebilda.

Saskaņā ar likuma normām fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja kriminālprocess pilnībā izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ. Kriminālprocesā nodarīto kaitējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta.

Zaudējuma apmēru nosaka, novērtējot pierādījumus. Tāpat ņem vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu, kā arī privātpersonas rīcību. Ja zaudējuma summa nepārsniedz 145 000 eiro, tad tos atlīdzina 100% apmērā. Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 eiro apmērā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz