Krīt slepenības priekškars Jaundžeikara lietai (4)

Pamazām noskaidrojas, par kādām darbībām patiesībā tika apsūdzēts bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, raksta nra.lv.

Kā publiski zināms, Dz. Jaundžeikars tika apsūdzēts par to, ka uzkūdījis kādu personu izpaust valsts noslēpumu saturošu informāciju. Atsaucoties uz oficiāliem avotiem Ģenerālprokuratūrā, aģentūra LETA savulaik ziņoja, ka šīs lietas ietvaros par valsts noslēpumu saturošu ziņu apzinātu izpaušanu apsūdzēta arī KNAB darbiniece Zanda Liniņa, bet viņas vīrs Austris Liniņš – par šā nozieguma atbalstīšanu.

Tagad izdevies noskaidrot, kas tad patiesībā tika izpausts un kā izpaudās kūdīšana un atbalstīšana.

Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne konstatējusi sekojošu notikumu gaitu.

2011. gada vasarā Dz. Jaundžeikars saticis savu paziņu, privātā uzņēmumā strādājošo muitošanas speciālistu A. Liniņu. Zinādams, ka viņa sieva ir KNAB Operatīvo pasākumu nodrošināšanas nodaļas vecākā speciāliste, bijušais Saeimas deputāts tikšanās laikā A. Liniņam iedevis papīra lapiņu ar pieciem telefona numuriem un lūdzis noskaidrot, vai šos telefonus nenoklausās. Lapiņu ar telefona numuriem A. Liniņš parādījis sievai, kura šos piecus telefona numurus ierakstījusi savā mobilajā telefonā. Kā zina stāstīt kompetenti avoti, šādi ieraksti elektroniskajos saziņas līdzekļos – datoros, telefonos – ir medusmaize izmeklētājiem, jo vienmēr atstāj neizdzēšamas pēdas.

Pēc kāda laika Z. Liniņa savam vīram pastāstījusi, ka operatīvais pasākums – telefonu sarunu noklausīšanās – netiek veikts ne pret vienu no Dz. Jaundžeikaru interesējušajām personām. Tomēr KNAB noklausās pavisam citus telefonus, kuru īpašnieki mēdz sazvanīties ar vienu no Dz. Jaundžeikaru interesējošajām personām.

Z. Liniņa vīram nodevusi papīra lapiņu ar pavisam citiem pieciem telefona numuriem, un A. Liniņš pēc kāda laika to atdevis Dz. Jaundžeikaram.

Starp tiem numuriem, kurus noklausās KNAB, bijuši arī Aināra Šlesera un Leonarda Teņa lietoto telefonu numuri. Ko tālāk ar iegūto informāciju darījis Dz. Jaundžeikars, izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, tomēr prokurori uzskata, ka A. Šlesers ticis brīdināts. Tas gan ir nedaudz smieklīgi, jo jau 26. maijā (tātad 2011. gada pavasarī) KNAB prasīja Saeimas atļauju deputāta A. Šlesera kratīšanai, līdz ar to viņš jau bija brīdināts visnopietnākajā veidā.

Jāatgādina vēl daži 2011. gada maija notikumi. 5. maijā A. Šlesers publiski paziņoja, ka specdienesti noklausās viesnīcas Rīdzene konferenču zāles un VIP numuriņus, kuros uzturas ārvalstu un pašmāju augstākā līmeņa amatpersonas.

Savukārt 25. maijā Neatkarīgā ziņoja, ka «jau vairāk nekā nedēļu politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās klejo baumas, ka Juta Strīķe gatavo kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu». Publikācijā minēts, ka šie «politikas smagsvari» varētu būt A. Šlesers, Aivars Lembergs vai Andris Šķēle.

Šajā gadījumā tiešām ilgi nebija jāgaida, jo jau 25. maija agrā rītā (tātad informāciju, ka šāda publikācija būs, KNAB uzzināja jau naktī vai pat iepriekšējās dienas vakarā!) sākās kratīšanas vairākos Rīgas uzņēmumos un A. Lemberga dzīvesvietā Puzē.

Kā zināms, šī lieta drīz vien ieguva kodēto nosaukumu «oligarhu lieta», bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka jāsāk izmeklēšana, kurš noplūdinājis informāciju Neatkarīgajai.

Lai gan ļoti grūti noticēt, ka tik plašam cilvēku lokam informāciju par gaidāmajām specopoerācijām spēja paziņot viens pats Dz. Jaundžeikars (par to tiešām runāja daudz un jau ilgi pirms reālajiem notikumiem), šķiet, ka šo informācijas noplūdi no KNAB, kā arī informācijas noplūdi par noklausīšanās ierīcēm viesnīcā Rīdzene ir izdevies piešūt tieši ekspolitiķim un Liniņu pārim.

Kā netieši pierādījumi šai prokuratūras izvirzītajai versijai varētu būt kalpojušas izziņas par Z. Liniņas konkrētajiem darba pienākumiem. Proti, lai gan pamatā viņa atšifrējusi noklausītās telefona sarunas, dažreiz piedalījusies arī citās operatīvajās darbībās. Atsevišķi avoti atcerējušies, ka 2009. gada ziemā, kad viesnīcā Rīdzene tikusi uzstādīta noklausīšanās aparatūra, viņa piedalījusies t.s. leģendas nodrošināšanā – t.i., tēlojusi vai nu aparatūras uzstādītāja sievu vai mīļāko, vai varbūt vieglas uzvedības sievieti. No šī fakta secināts, ka par noklausīšanos varētu būt brīdināts Dz. Jaundžeikars un caur viņu arī A. Šlesers.

nra.lv