Nobriedušo kundzīšu mīļotājs (2) 

Esat dzirdējuši par bioloģiskajām šķērēm? Vienkāršojot šo teoriju: četrdesmitgadīgām sievietēm seksualitāte ir tikpat augsta kā divdesmitgadīgam vīrietim, bet četrdesmitgadīgam vīrietim tikpat zema kā divdesmitgadīgai sievietei. Ne velti šo apgalvojumu es nosaucu par teoriju, kas nozīmē, ka tā varētu būt un tā varētu arī nebūt.

Lai vai cik būtu to, kas nepiekrīt iepriekš uzrakstītajam, pasaulē ir pietiekami daudz vīriešu dzimuma pārstāvju, kas uz savas ādas pārliecinājušies, ka kaut kā tā dzīvē tomēr notiek. Viens no tādiem ir šī stāsta varonis un iedvesmotājs – Arnis.

Arnis mīl apaļīgas kundzītes gados. Kā tad izskatās šī būtne? Viņas svara un auguma samērs neatbilst populāriem skaistuma standartiem. Viņas gadu skaits kopš dzimšanas brīža arī nav ietilpināms iekārojamo būtņu vecuma kategorijā, saskaņā ar populāru vīriešu žurnālu izplatīto viedokli. Viņām ir celulīts – mūsdienu pieņēmums par neglītuma izpausmi, un krunciņas sejā. Bet Arnim patīk. Viņš pludmalē labprāt uzturas tāpēc, ka tur var vērot apaļīgās kundzītes visā to daiļumā. Tur viņas saulītei rāda to, no kā citviet kautrējas – sievišķās ķermeņa aprises un visu, kas izriet no tā, ka dzīvai būtnei piemīt xx hromosomas un sievišķo hormonu komplekts. Kas, savukārt ārēji izpaužas ar lielāku tauku attiecību pret kaulu un muskuļu masu, atšķirībā no vīriešiem, pusaudzēm un slavenām aktrisēm un dziedātājām, kas, spītējot dabas likumiem, visādos veidos pūlas saglabāt divdesmitgadnieces ķermeni. Arnis par to nedomā. Arnis vienkārši priecājas. Un uzbudinās. Tā mazliet. Stipri viņš uzbudinās, ja atceras savu pusaudža pirmo seksuālo pieredzi ar drauga mammu skolotāju.

Mani pētījumi, starp citu, liecina, lai kā tiek apkaroti un pat krimināli vajāti skolotāju dzimumsakari ar skolniekiem, tie tik un tā ir. Un nemaz ne tik mazā skaitā. Reiz kādā sarunā iesaucās kāda jauna sieviete: „Kam tad nav bijis sekss ar skolotāju! Maniem visiem mīļākajiem tāds ir bijis!”

Bet kur lai citur skolotājas tiek pie legāliem dzimumsakariem? Īpaši provincē, kur skolas direktors ir viens, un tas pats precējies. Pāri paliek saimniecības pārzinis un fizkultūras skolotājs. Saimniecības pārzinis ir nodzēries onkulis, bet fizkultūras skolotājs ir slēpts gejs vai pedofils, kas neprecētām darba biedrenēm nepievērš uzmanību. Ārpus skolas sienām meklēt seksa partneri nemaz nav tik vienkārši. Ek, ko nu tur kult tukšus salmus! Tāpat visi zina, kā tur provincē iet ar tiem vīriešu kārtas pārstāvjiem! Bet es te par Arni gribēju pastāstīt stāstiņu.

Nu, lūk, Arnim dikti patika vasarnīcas drauga mamma. Reiz viņš saņēma dūšu un ielīda pie viņas naktī pa logu. Skolotājas kundze pārgalvīgo puiku prom nedzina un pat sākumā izlikās aizmigusi, lai ļautu drošulim aptaustīt savus apaļumus. Kā stāstīja pats Arnis, viņa bija tik aizbildnieciska un tik pacietīga, ierādot, kas darāms, liekot nesteigties un dziļi elpot, ka Arnis vēl šobaltdien to uzskata par labāko, kas viņa dzīvē noticis.

Ievērojāt? Labākais nevis, perversākais. Ja katram būtu tik pozitīva pieredze! Iespējams, tad arī nebūtu tik liels skaits jaunu un ne tik jaunu vīriešu, kas pārāk ātri „beidz”. Un nebūtu tik daudz vīru, kas nespēj novērtēt nobriedušas sievietes pievilcību, kas aizvien meklē un prec jaunules, ja vien viņiem atļauj maks un tās spējas, kuru apliecinājums atrodams zem jostas vietas. Kaut gan ir gadījies dzīvē sastapt gadījumus, kur vīrs ir ticis pie jaunas sievas, bet nav ticis galā ar priekšlaicīgu ejakulāciju. Kā viņiem tur klājas, neņemos spriest, bet domāju, ka neviena daiļā dzimuma pārstāve nav priecīga par to, ka viņas partneris gultā tik ātri steidzas. Arnis gultā nesteidzas. It nemaz. Tā viņam iemācīja pirmā skolotāja. Vai tu re, kāda atbildība ir sievietēm! Es pat teiktu: pati svarīgākā. Just atbildību visas planētas sieviešu priekšā un “puisieša gabalu” nesamaitāt ar savu nezināšanu, bet padarīt par labu mīļāko, lai tiek arī citām. Būtu taču naivi iedomāties, ka reiz sastaptais vīrietis kļūs par privātu gultas un visādu citādu vergu bez tiesībām pāriet citas īpašumā. Te nu egoismam galīgi nav vietas. Tā Arņa skolotāja taču ne tikai sevis dēļ centās. Es vismaz atļaujos tā domāt. Man patīk ticēt, ka sievietes ir tās, kas pasauli dara labāku. Tāpat kā Arnim patīk domāt par nobriedušu sieviešu apaļumiem; tādos brīžos viņš noslēpumaini smaida un izskatās pēc laiska runča. Tieši tad viņa sieva var no viņa izvilināt visu, ko vien vēlas. Un vai tad tas ir slikti?

Dīvainā kārtā ļautiņi īpaši uztraucas par citu seksuālajām gaumēm. Zināma daļa īpaši interesējas un tēlo „pareizos”, izrādot sašutumu par citu cilvēku iekāres objektiem, kas neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem. Viņiem šķiet, ka pilnīgi visiem ir jājūt un jāiekāro vienādi – tieši tā, kā to dara viņi paši. Ja tā nenotiek, tad tie citi ir slimi. Tā nu gan ir dīvaina slimība – citādāki iekāres palaišanas relišeri. Vai viņiem nav ienācis prātā, ka varbūt viss ir pavisam pretēji, un tiem citādajiem ir „pareiza” seksualitāte, jo viņi neinteresējas, kas notiek ar citiem, bet kaut kas nav kārtībā ar pašiem?