Tiesībsargs: Izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā

Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Tiesībsarga biroja speciālisti aptaujāja skolēnu vecākus, pašvaldības, lai noskaidrotu, cik daudz un kādus mācību līdzekļus nodrošina izglītības iestāžu dibinātāji - pašvaldības, cik - valsts un cik - vecāki. Secināts, ka vecāki spiesti iegādāties mācību programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus. Būtiskākie izdevumi ir par darba burtnīcām, grāmatām un materiāliem tādos mācību priekšmetos kā mājturība un vizuālā māksla. "Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināšana ar mācību līdzekļiem ir valsts un pašvaldības kompetencē," uzsver Jansons.

Tiesībsargs, aptaujājot pašvaldības, secinājis, ka tām nav vienādas prakses izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem. Daļā pašvaldību līdzekļi ir paredzēti tikai mācību grāmatu iegādei, turpretim ir pašvaldības, kurās līdzekļi mācību grāmatām ir piešķirti mazākā apmērā nekā līdzekļi pārējiem mācību līdzekļiem. Faktiskā situācija nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldību izmaksas gadā vienam izglītojamajam dažādās mācību iestādēs atšķiras pat vienas pašvaldības robežās. Izmaksas ietekmē gan izglītības iestādē izvēlēto programmu saturs, iestādes dalība projektos, gan arī skolēnu skaits iestādē. Saskaņā ar modeli "nauda seko skolēnam" darbojas princips "jo mazāka skola, jo lielākas izmaksas uz vienu skolēnu".

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā pašvaldības norādīja gada izmaksu summas uz vienu izglītojamo ar ievērojamu amplitūdu attiecīgi no 26 līdz pat 1649 latiem.

Pašvaldības dibināta izglītības iestāde ir publisko tiesību subjekts, un normatīvie akti neparedz vecāku pienākumu nodrošināt mācību līdzekļus, līdz ar to izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. "Prasība pirkt mācību līdzekļus vecākiem ir uzskatāma par izglītības iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē," uzsver Jansons.

Tiesībsargs skaidro, ka kontinentālās Eiropas tiesību lokā visas tiesības tiek iedalītas publiskajās un privātajās tiesībās. Būtiskākā publisko un privāto tiesību dalījuma atšķirība ir tā, ka katrā no tām darbojas atšķirīgi tiesību principi. Privātajās tiesībās valda princips "var darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu", bet publiskajās tiesībās - princips "var darīt visu, ko likums tieši atļauj".

Lai nodrošinātu Satversmes 112.pantā garantētās tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas, tiesībsargs rosina izstrādāt grozījumus Izglītības likuma 12.panta pirmā daļā, precizējot jēdziena "maksa par izglītības ieguvi" skaidrojumu. Normai jābūt formulētai tā, lai no tās nepārprotami būtu secināms, ka to zināšanu un prasmju apguve, ko paredz valsts standarts pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, sedzama no valsts un pašvaldību budžeta.

Nepieciešams izstrādāt grozījumus arī Izglītības likuma 1.panta 121.apakšpunktā, precizējot skaidrojumu terminam "mācību līdzekļi", tam ir jāaptver visu to līdzekļu kopums, kas nepieciešami valsts izglītības standartā ietvertajos mācību priekšmetu standartos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai.

Tiesībsargs iesaka izstrādāt būtiskus grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 "Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi", papildinot tos attiecībā uz pārējiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai. Valstij jāorganizē un jāfinansē to mācību līdzekļu kopuma iegāde, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai.

Tiesībsargs uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā plāns finansējuma piesaistei, kā arī grafiks plāna īstenošanai 3-5 gadu periodam, lai pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem tiktu finansēta obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot izglītības kvalitāti.

Priekšlikumos ieteikts izstrādāt vienotu metodiku pašvaldībām par kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no pašvaldības budžeta, tostarp attiecībā uz mācību līdzekļu iegādes finansēšanu. Tiesībsargs iesaka izstrādāt vienotu metodiku par kārtību, kādā izstrādājams pašvaldības dibinātas izglītības iestādes budžeta pieprasījums, kā arī izvērtēt izglītības iestāžu kontroles mehānisma efektivitāti, proti, kompetento valsts iestāžu pārbaužu izglītības iestādēs mērķis un tā atbilstība tiesību uz izglītību īstenošanas mērķim.

Pārejas periodā rekomendēts nekavējoties nodrošināt iespēju ģimenēm saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, ja atbilstoši to ienākumiem un materiālajam stāvoklim tai nav iespēju nodrošināt bērna izglītošanu, noteikt pabalstu bērna izglītošanai kā obligātu.

Šodien tiesībsargs ar secinājumiem par problēmām bezmaksas pamata un vidējās izglītības ieguvē informēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

LETA