Startējis Ķīnas pilotējamais kosmosa kuģis ar pirmo ķīniešu astronauti

Sestdien no Dzjucjuaņas satelītu palaišanas centra Gobi tuksnesī startējis Ķīnas pilotējamais kosmosa kuģis, kura apkalpē ir arī pirmā ķīniešu astronaute.

Kosmosa kuģa "Shenzhou 9" starts aizsāk līdz šim visambiciozāko Ķīnas kosmosa misiju, kuras ietvaros tiks veikta pirmā pilotējamā kosmosa aparātu saslēgšanās, kas būs kārtējais solis tuvāk savas kosmiskās stacijas būvniecībai, kuru paredzēts pabeigt līdz 2020.gadam.

Nesējraķete ar kosmosa kuģi startēja plkst.18.37 (plkst.13.37 pēc Latvijas laika).

Tas ir pirmais Ķīnas pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2008.gada septembra un kopumā ceturtais.

Kosmosā dodas trīs astronauti, kuri manuāli saslēgsies ar pašlaik orbītā esošo nepilotējamo eksperimentālo moduli "Tiangong-1" ("Debesu pils"), kas kosmosā tika nogādāts pagājušā gada septembrī.

Pēc saslēgšanās divi astronauti uz laiku pārvietosies uz moduli, kur veiks zinātniskus eksperimentus.

Apkalpes vadītājs ir pieredzējušais astronauts Dzjins Haipens, kurš kosmosā ir devies jau divas reizes. Liu Vans, kurš kosmosa programmā strādā 14 gadus, būs atbildīgais par manuālajiem saslēgšanās manevriem.

Savukārt 33 gadus vecā Liu Jana, kura izraisījusi ažiotāžu medijos un internetā kā pirmā ķīniešu astronaute, veiks kosmosā medicīniskus eksperimentus un citus testus.
Misija ilgs 13 dienas.
Šie soļi ir daļa no Ķīnas ambiciozajiem kosmosa izpētes plāniem, kas tiek uzlūkota kā Pekinas mēģinājums nostādīt savu kosmosa izpētes programmu vienā līmenī ar ASV un Krievijas programmām.

2003.gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa misijas "Šeņdžou V" laikā 14 reizes apriņķoja Zemes orbītu. Ķīna nopietni pretendē kļūt arī par otro valsti, kas uz Mēness virsmas nogādājusi cilvēku.

Ziņu aģentūra "Siņhua" vēsta, ka saslēgšanās tehnoloģijas ir izšķiroši svarīgas Ķīnas kosmosa izpētes plānu īstenošanai. Tās ļaus Ķīnai veikt kosmosa izpēti lielākos mērogos.

LETA/ AFP