Trešdiena, 2013. gada 22. maijs
Emīlija
lec 04:52
riet 21:49
+20.2
Rīga
Rīga

Plāno stiprināt aizsardzību valsts noslēpuma objektiem

LETA
Ceturtdien, 7.martā, valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīts grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumiem par valsts noslēpuma, NATO, Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzību.
Ārlietu ministrija (ĀM) skaidro, ka grozījumi nodrošinās pilnvērtīgāku aizsardzību valsts noslēpuma objektiem, samazinot privātpersonu, kurām nav atbilstošas pielaides, iespējas neatbilstoši iegūt informāciju, kas satur valsts noslēpumu.
Pagājušā gada maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) izdeva rīkojumu izveidot darba grupu, kurā pārstāvjiem no Ārlietu, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, kā arī Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras bija jāizvērtē normatīvais regulējums valsts noslēpumu saturošas informācijas apritē.
Darba grupa identificēja vairākas problēmas līdzšinējā valsts noslēpuma, NATO, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu piemērošanā.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Savukārt atbilstoši valdības noteikumiem valsts noslēpuma objekta turētājs deklasificē valsts noslēpuma objektu, ja no institūcijas, kas ir izgatavojusi šo objektu, līdz noteiktā slepenības termiņa beigām nav saņemta rakstiska informācija par nepieciešamību saglabāt noteiktu slepenības pakāpi.
Darba grupa konstatējusi, ka piecu gadu termiņš klasificēto dokumentu pārskatīšanai ir pārāk īss, lai varētu pieņemt lēmumu par deklasificēšanu. Minētajā gadījumā pastāv risks, ka saņēmējas institūcijas to rīcībā esošo nosūtītāja institūciju klasificēto informāciju uzskata par deklasificētu, lai gan minētā informācija pēc būtības joprojām ir aizsargājama. Šī iemesla dēļ var rasties gadījumi, kad saņēmēja institūcija, pieņemot, ka attiecīgā informācija nosūtītāja institūcijā ir deklasificēta, aizsargājamo informāciju nodod privātpersonai, tādējādi radot risku valsts drošībai un sabiedrības interesēm.
Lai novērstu minēto risku, darba grupa rosina grozīt valdības noteikumus, paredzot, ka valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to parakstot apstiprina, un ka valsts noslēpuma objekta turētājam neatkarīgi no klasifikācijas termiņa esamības aizliegts mainīt valsts noslēpumam noteikto klasifikācijas pakāpi vai deklasificēt to, ja nav saņemts rakstisks izgatavotāja pieprasījums.
Darba grupa arī secinājusi, ka nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus ar teikumu, ka valsts noslēpuma objektus jāiznīcina, ja tie zaudējuši aktualitāti un nav nepieciešami darbam, izņemot institūcijā sagatavoto un reģistrēto valsts noslēpuma objekta vienu eksemplāru, kura glabāšanu pēc tā deklasificēšanas saskaņo ar valsts arhīviem. Tāpat tiek rosināts noteikt stingrāku valdības noteikumu redakciju, ar kuru valsts noslēpuma objekta turētājam ir obligāti jāiznīcina no citas institūcijas saņemtus valsts noslēpuma objektus, NATO un ES klasificēto informāciju, ja tie zaudējuši aktualitāti un nav nepieciešami darbam.
Atbilstoši pašreizējai kārtībai valsts noslēpuma objekta pirmās lapas noformējuma paraugā ir iekļauta informācija par amatpersonu, kura dokumentu ir klasificējusi. Tāpēc, pat ja institūcija ir klasificējusi savu klasificētās informācijas reģistru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, trešajām personām ir iespējams iegūt informāciju par amatpersonu, kura ir iepazinusies ar interesējošo klasificēto informāciju. Ja trešās personas var identificēt amatpersonu, kura ir klasificējusi attiecīgās trešās personas interesējošu valsts noslēpumu saturošu informāciju, minētā amatpersona tiek pakļauta papildu riskam, kas var radīt draudus tās privātās dzīves neaizskaramībai un drošībai. Tiek piedāvāts no pašreizējās noteikumu redakcijas svītrot informāciju par klasificētāju.
LETA
Ārlietu ministrija (ĀM) skaidro, ka grozījumi nodrošinās pilnvērtīgāku aizsardzību valsts noslēpuma objektiem, samazinot privātpersonu, kurām nav atbilstošas pielaides, iespējas neatbilstoši iegūt informāciju, kas satur valsts noslēpumu.
Pagājušā gada maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) izdeva rīkojumu izveidot darba grupu, kurā pārstāvjiem no Ārlietu, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, kā arī Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras bija jāizvērtē normatīvais regulējums valsts noslēpumu saturošas informācijas apritē.
Darba grupa identificēja vairākas problēmas līdzšinējā valsts noslēpuma, NATO, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu piemērošanā.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Savukārt atbilstoši valdības noteikumiem valsts noslēpuma objekta turētājs deklasificē valsts noslēpuma objektu, ja no institūcijas, kas ir izgatavojusi šo objektu, līdz noteiktā slepenības termiņa beigām nav saņemta rakstiska informācija par nepieciešamību saglabāt noteiktu slepenības pakāpi.
Darba grupa konstatējusi, ka piecu gadu termiņš klasificēto dokumentu pārskatīšanai ir pārāk īss, lai varētu pieņemt lēmumu par deklasificēšanu. Minētajā gadījumā pastāv risks, ka saņēmējas institūcijas to rīcībā esošo nosūtītāja institūciju klasificēto informāciju uzskata par deklasificētu, lai gan minētā informācija pēc būtības joprojām ir aizsargājama. Šī iemesla dēļ var rasties gadījumi, kad saņēmēja institūcija, pieņemot, ka attiecīgā informācija nosūtītāja institūcijā ir deklasificēta, aizsargājamo informāciju nodod privātpersonai, tādējādi radot risku valsts drošībai un sabiedrības interesēm.
Lai novērstu minēto risku, darba grupa rosina grozīt valdības noteikumus, paredzot, ka valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to parakstot apstiprina, un ka valsts noslēpuma objekta turētājam neatkarīgi no klasifikācijas termiņa esamības aizliegts mainīt valsts noslēpumam noteikto klasifikācijas pakāpi vai deklasificēt to, ja nav saņemts rakstisks izgatavotāja pieprasījums.
Darba grupa arī secinājusi, ka nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus ar teikumu, ka valsts noslēpuma objektus jāiznīcina, ja tie zaudējuši aktualitāti un nav nepieciešami darbam, izņemot institūcijā sagatavoto un reģistrēto valsts noslēpuma objekta vienu eksemplāru, kura glabāšanu pēc tā deklasificēšanas saskaņo ar valsts arhīviem. Tāpat tiek rosināts noteikt stingrāku valdības noteikumu redakciju, ar kuru valsts noslēpuma objekta turētājam ir obligāti jāiznīcina no citas institūcijas saņemtus valsts noslēpuma objektus, NATO un ES klasificēto informāciju, ja tie zaudējuši aktualitāti un nav nepieciešami darbam.
Atbilstoši pašreizējai kārtībai valsts noslēpuma objekta pirmās lapas noformējuma paraugā ir iekļauta informācija par amatpersonu, kura dokumentu ir klasificējusi. Tāpēc, pat ja institūcija ir klasificējusi savu klasificētās informācijas reģistru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, trešajām personām ir iespējams iegūt informāciju par amatpersonu, kura ir iepazinusies ar interesējošo klasificēto informāciju. Ja trešās personas var identificēt amatpersonu, kura ir klasificējusi attiecīgās trešās personas interesējošu valsts noslēpumu saturošu informāciju, minētā amatpersona tiek pakļauta papildu riskam, kas var radīt draudus tās privātās dzīves neaizskaramībai un drošībai. Tiek piedāvāts no pašreizējās noteikumu redakcijas svītrot informāciju par klasificētāju.
LETA

0
Vēl par tēmu:


Latvijā

"100g kultūras" rādīs skatītākajā ētera laikā, bet LTV7
Providus: Kriminālprocesa likums ir samērā progresīvs, bet prakse - ne pārāk
Idelsons: "Latvijas Biznesa bankas" darbībā plānotas fundamentālas izmaiņas
Feiferis aiziet no "Latvijas Biznesa bankas" valdes priekšsēdētāja amata
Rīgā smagi cietis velosipēdists
9.klases skolēniem notiek eksāmens latviešu valodā
Rīgā atklās jaunu sociālo pakalpojumu dienas centru
Pasaulē

Kanādas Centrālā banka: Bez reformām Eiropai draud desmit stagnācijas gadi
Krievijas reģiona gubernators tiesā liecina par labu Navaļnijam
Bostonas spridzinātāja tiesas sēde atlikta uz jūliju
Prinči Viljams un Čārlzs aicina cīnīties pret savvaļas dzīvnieku nelegālo tirgu
Ziemeļkoreja nosūta vizītē uz Ķīnu Kima Čenuna īpašo sūtni
Austrālija plāno izšaut 10 000 savvaļas zirgu
Uzskata, ka pašnāvība Parīzes Dievmātes katedrālē bija politisks akts
Intervijas

Kāpēc Maija Silova paņēmusi pauzi televīzijā? (6)
Lato Lapsa: KNAB ir nekompetents parazītisko atsaldējumu kantoris
Intervija ar japāņu mineta bāra darbinieci (4)

Kurš "uzmeta" Pabriku?
Dokumenti liecina: AM struktūras atbalstījušas skolniekus nometnē Krievijā (3)
Točs: Nevēliet idiotus, ievēliet superīgos čaļus! (7)

Narkotikas medicīnas vēsturē (1)
Zālītes tūristi dodas uz Kolorado un Vašingtonu,lai svinētu legalizāciju
Nīderlandes pilsēta pati vēlas audzēt marihuānu



















