Piektdien presē: Vilks uz traktora. Pauls par "vilni" un „augšām”. Salu tilts  (1)

„Tas konkurss jau maz kuru interesē. Visus interesē tikai tas, kas notiek ap šo konkursu, piemēram, kādu skandālu uztaisīs Pugačova,” tā par „Jauno vilni” „Neatkarīgās” lappusēs izsakās komponists Raimonds Pauls. „Protams, krieviem ir daudz talantīgu cilvēku, taču viņu gaume visbiežāk nesakrīt ar mūsējo. Viņi gan šķaida miljonus, bet neesmu pārliecināts, ka tas ir eleganti.”
Pauls uzskata, ka „Jaunajam vilnim” nav perspektīvas.

Raimonds Pauls skarbus vārdus velta valdībai, kas lepojas, ka no krīzes izgājusi, bet tas darīts uz tautas rēķina. „Paskatieties, kas vakaros notiek Rīgā; tā ir tukša. Vienīgie, kas uz ielām bļaustās, ir piedzērušies britu tūristi. Tie, kas sēž augšā, vispār nedomā par tautu. Tauta viņiem neeksistē. Ir tikai tukšu vārdu plūdi.”

Pozitīvie dodas uz Salacgrīvu, raksta „Neatkarīgā”. „Festivāls „Positivus” kļuvis par ko līdzīgu latviešu kapu svētkiem, jo te satiekas sen neredzēti draugi, sanāk kopā radinieki.”
„Neatkarīgā” piektdien arī raksta par šādām tēmām: poļu futbolisti atved līdzi huligānu varzu; cilvēki netiek galā ar saviem pārdzīvojumiem un emocijām; zemes pirkšanā atbalsta arī ārvalstniekus; Minska pēc krīzes.
Laikrakstā arī saruna ar jaunlaulātajiem Elīnu un Vestardu Šimkusiem.

Salu tilts pašlaik ir bīstamākais Rīgā, bet arī vispieprasītākais, jo diennaktī to šķērso automašīnas aptuveno 60 tūkstošus reižu jeb pa to pārbrauc 41 mašīna minūtē.„Diena” atstāsta ekspertu teikto, ka uz Salu tilta nedrīkst pulcēties daudz cilvēku. Tiltam pie Lucavsalas ir nošķēlies betona gabals, Zaķusalā pie gājēju tuneļa viens tilta gabals ir aptīts ar aizsargtīklu, bet kad brauc mašīnas, deformācijas šuves rada skaļu dārdoņu. Rīgas dome sola, ka tilta remontu, iespējams, varēs uzsākt 2014.gadā, jo vispirms jāpabeidz Dienvidu tilta 3.kārta.
„Diena” raksta, ka gadu pēc norvēģu ekstrēmista Andersa Bēringa Breivīka uzbrukuma, kad viņš nogalināja 69 cilvēkus, cietušajiem nedzīst psiholoģiskās brūces. Viens izglābies jaunietis nespēja vairs mācīties, jo stundās viņu mocījušas halucinācijas, ka skolotājam pār seju līst asinis, cita meitene nevar naktīs gulēt, jo kā iemieg, tā dzird klasesbiedru kliedzienus: „Dažreiz es vēlos, kaut viņš būtu nogalinājis arī mani.”
79% iedzīvotāju uzskata, ka Rietumvalstis izmanto Latviju savās interesēs, piektdienas „Diena” izvaicā SKDS direktoru Arni Kaktiņu par pētījumu "Ārpolitikas mīti Latvijā: Eiropas Savienība un Krievija", kurā daudzi cilvēki pozitīvi atsaukušies par PSRS laiku. „Var izvirzīt hipotēzi: ja cilvēki ir vīlušies vienā formācijā, viņiem ir vienkāršāk pārdot jaunas cerības, sapņus un ilūzijas. Un zinot vēsturiskos apstākļus, visbiežāk tas ir saistīts ar Austrumiem.”

„Sestdiena” iepazīstina ar finanšu ministru Andri Vilku, kurš vienmēr ir apgalvojis, ka politika nav viņa lauciņš. „Tur ir intrigas, apmelojumi, svarīga izrādīšanās un esi kā izlikts uz letes. Man ne pārāk patīk tādas lietas. Ir grūti būt blefotājam un iet balsis zvejot.” Iespējams, vislabāk viņš jūtas lauku mājās uz traktora – laukos viņš dara pilnīgi visus darbus, līdz pat tulznām rokās, un uz lauku mājām Drustos dodas gandrīz katru nedēļas nogali, kur, kā zina stāstīt vietējie, viss ir labi sakopts, tur dzīvo viņa vecāki.
Klases biedriem bijis liels pārsteigums, kad uzzinājuši, ka Vilks kļuvis par ministru, jo viņiem Vilks palicis prātā kā sportists un ceļotājs. Žurnālā viņu slavē Arvils Ašeradens, Einārs Repše un citi.
„Sestdienā” stāsts par pazīstamāko latviešu izcelsmes aktrisi Amerikā Lailu Robins, kura redzēta arī filmās „Sekss un lielpilsēta” un „Soprano ģimene”.
Sandra Aleksejeva ir viena no 16 pasaules sportistēm, kas olimpiādē sacentīsies BMX trasē. Treneris Olafs Lakučs smej, ka cilvēks, kurš nav bijis olimpiāde, nevar iedomāties, kā tas īsti ir. Iespējams, jaunā sportiste tikai izskatās smalka būtne, spriež „Sestdiena”.
„Sestdiena” raksta par britu grupu „Manic Street”, kas uzstāsies festivālā „Positivus”.

„Kultūras diena" intervē Madrides karaliskās operas „Teatro Real” māksliniecisko vadītāju Žeāru Mortjē, kurš cita starpā piemin, ka viņam nepatīk ne Fecebook, ne Twitter, jo tā esot nevis komunikācija, bet nemitīga informācijas sniegšana pašam par sevi.

„Dienas Bizness” informē, ka Valsts rezerves zemju fondā jau ieskaitīti 23 000 ha zemes, bet šobrīd nav atbildīgā par šo zemju apsaimniekošanu. Zemes pašvaldības likums, kam šī joma būtu jāregulē, iestrēdzis saskaņošanā.
Ieguvumu un zaudējumu potenciālā bilance no Latvijas iestāšanās eirozonā pagaidām vēl arvien ir neskaidra, secina "Dienas Bizness". „Neskatoties uz virkni politisko pasākumu, krīze eirozonā ir sasniegusi jaunu un kritisku posmu, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.”
Kā nenoslīkt datu jūrā un ko ar tiem darīt, skaidrots laikrakstā „Dienas Bizness”.
Naftas cena atkal spītīgi pieaug; Krājbankas īpašumus gatavo izsolēm; laukus pieslēgs internetam – arī šis tēmas biznesa avīzē.

„Tiem, kam rēgojas, ka "Vienotībai" jāraksta testaments vai vismaz tā pirmā daļa, nāksies uz šo "ekstru" gadiņus sešus paciesties,” domā „Latvijas Avīzes” komentētājs Egils Līcītis. „Politiskajā mežā šim biezas ādas zilonim iznīkuši visi dabiskie ienaidnieki – zobenzobu tīģeri, 3 m garas žņaudzējčūskas vai mežakuiļi. Neviens nejaudā "Vienotību" nobadīt ar ragu, uzlikt uz asā ilkņa vai notiesāt uz kārā zoba. Tai kažokā var iemesties vien mikroskopiski kaitnieki kā utis – no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" vai Točs." (..)
„Latvijas Avīze” atskatās uz to, kā gadiem tika rīkots Latvijas čempionāts zāles pļāvējiem ar izkaptīm, un ko šobrīd dara čaklie pļāvēji.
„Latvijas Avīze” sarunājas ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu. Par Sprūdža ideju samazināt deputātu skaitu pašvaldībās viņa saka: „Mans viedoklis – ja nav ko darīt, var skaitīt un mainīt pēc skaita deputātus. Mēriem, protams, būtu vieglāk strādāt ar pieciem un septiņiem, nevis piecpadsmit, septiņpadsmit deputātiem, taču skaitā vairāk domes locekļu liecina, ka arī demokrātijas ir vairāk. Tas nodrošina lielāko iespējamo iedzīvotāju slāņu pārstāvību pie varas.”
„Latvijas Avīze” salīdzina elektroenerģijas ražošanas veidus, to ieguvumus un mīnusus. Laikrakstā arī intervija ar režisoru Viesturu Meikšānu.
„Čas” intervē Saeimas deputātu Sergeju Dolgopolovu, kurš kritizē ideju samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, un runā par vēlēšanām, kurās latviskie spēki varētu censties izvirzīt galveno mērķi apvienoties „pret” krieviskajām partijām, nevis iet ar ideju „par” kaut ko.
Rīgas vicemērs Andris Amerikas laikrakstā „Čas” apgalvo, ka Rīgas osta apsteigusi Klaipēdas un Tallinas ostas.

Līdz 2030.gadam Latvijā atgriezīsies 62% migrantu, prognozē Ekonomikas ministrija. „Telegraf” atstāsta ministrijas darbinieku teikto, ka jau 2020. gadā būs liels darbaspēka deficīts un vajadzēs strādniekus arī mazkvalificētam darbam.
„Telegraf” intervē krievu pianistu Dmitriju Baškirovu, kurš nedēļu bijis Rīgā un pasniedzis meistarklasi Mūzikas akadēmijā. Strādā Spānijā, dzīvo Maskavā. Viņš intervijā norāda, ka nepieder pie tiem, kuri apdrošina savas rokas, vienīgi virtuvē ar nazi apietas uzmanīgi. Vērtējot talantīgo Vestardu Šimkus, viņš piemin arī pianista ārkārtīgās ambīcijas un paškritikas tūkumu.
„Telegraf” pēta, kur palikuši tie 20 000 pacienti, kuru nav tautas skaitīšanas datos, bet kuri ir reģistrēti pie ģimenes ārstiem; raksta par zādzībām lielveikalos; par to, ka Rīgas „Dinamo” parādījies vēl viens kanādietis Džeimijs Džonsons.

Puaro.lv