Naftas cenām otrdien straujš pieaugums

Naftas cenas pasaules tirgū otrdien piedzīvoja strauju pieaugumu, kas galvenokārt skaidrojams ar streika turpināšanos Norvēģijas naftas ieguves nozarē, kā arī Irānas draudiem slēgt Horumuza šaurumu, tādējādi reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) noteikto Irānas naftas importa aizliegumu.

ASV vieglās jēlnaftas "West Texas Intermediate" (WTI) cena augusta piegādēm otrdien tirdzniecību noslēdza ar pieaugumu par 3,91 dolāru - līdz 87,66 dolāriem (48,9 latiem) par barelu.

Savukārt Londonas "Brent" jēlnaftas cena augusta piegādēm palielinājās par 3,34 dolāriem, sasniedzot 100,68 dolārus (56,2 latus) par barelu.

Pirmdien naftas cenas pasaules tirgū piedzīvoja samazinājumu, kas skaidrojams ar ziņām par rūpnieciskās aktivitātes kritumu Ķīnā un tirgiem vēl izvērtējot Irānas naftas importa aizlieguma gaidāmo ietekmi.

Kā vēstīts, 1.jūlijā stājās spēkā ES noteiktais Irānas naftas importa aizliegums saistībā ar Irānas kodolprogrammu.

Lai gan Irāna apgalvo, ka tās programma ir domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem, Rietumi uzskata, ka Teherāna tās aizsegā veic pētījumus atomieroču attīstīšanai.

Reaģējot uz naftas embargo, Irāna kārtējo reizi ir draudējusi bloķēt Hormuza šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Arābijas jūru, un caur kuru tiek transportēti 20% no pasaules naftas plūsmas.

Analītiķi norāda, ka naftas embargo Irānai ir smags trieciens, jo naftas eksports nodrošina aptuveni puisi valsts ienākumu.

Tajā pat laikā globālo naftas tirgu negatīvi ietekmē arī naftas nozares darbinieku streiks, kas turpinās otro nedēļu.

Norvēģijas naftas nozarē strādājošie protestē pret pašreizējiem pensionēšanās nosacījumiem.

Darbinieku streiks ir samazinājis Norvēģijas naftas ieguvi par aptuveni 10%.

Norvēģija ir pasaulē astotā lielākā naftas eksportētāja.

LETA AFP