Lietuvas Seims pieņem likumprojektu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi

Lietuvas Seims otrdien pieņēmis likumprojektu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi, kas paredz, ka terminālis jāuzceļ un tam nepieciešamā infrastruktūra Klaipēdas jūras ostas teritorijā jāizveido līdz 2014.gada decembrim.

Lai gan Seima sēdē izskanēja arī deputātu iebildumi pret dažām likuma vietām, dokuments tika pieņemts visai pārliecinoši. To atbalstīja 108 deputāti, pret balsoja viens, bet vēl deviņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.

Termināli un tā pieslēgumu paredzēts atzīt par objektiem ar stratēģisku nozīmi no nacionālās drošības viedokļa un tā operatoru - par stratēģisku uzņēmumu.

Likumā noteikts, ka no šā termināļa būs obligāti jāpērk vismaz 25% visa Lietuvai vajadzīgā gāzes daudzuma. Tāda pati prasība paredzēta arī attiecībā uz gāzi, ko pa gāzesvadiem piegādā Krievijas koncerns "Gazprom". Šīs gāzes cenu maksimālo līmeni noteiktu valdība, bet tā pārsniegšanas gadījumā saistības attiecībā uz minētajiem 25% vairs nebūtu spēkā.

Vairāki deputāti gan aicināja atteikties no prasības par šiem 25%, bet premjerministrs Andrjus Kubiļus norādīja, ka pretējā gadījumā lielie gāzes lietotāji būs spiesti slēgt ilgtermiņa līgumus par obligātu visas nepieciešamās gāzes iegādi no viena piegādātāja. Viņš atgādināja, ka tādu praksi jau piekopis Krievijas koncerns "Gazprom".

Frakcijas "Kārtība un taisnīgums" deputāts Juļus Veselka izteicās, ka pret pašu termināli neiebilst, bet aicināja vienoties ar Latviju par reģionāla termināļa būvi, ko atbalstītu arī Eiropas Savienība. "Reģionālais terminālis nekad nebankrotētu, jo, strādājot tirgus apstākļos, tas varētu gāzi gan importēt, gan eksportēt. Piedāvājot latviešiem atbalstu attiecībā uz reģionālo termināli, mēs uzņemtos saistības un vienotos ar latviešiem, ka viņi atbalsta atomelektrostacijas būvi Lietuvā," paziņoja politiķis.

Savukārt Seima Liberāļu kustības deputāts Petrs Auštrevičs pēc likuma pieņemšanas ieteica nosaukt plānoto objektu par "Veselā saprāta termināli", jo deputātu balsojums, neraugoties uz strīdiem par sīkumiem, izrādījies visai saskanīgs.

Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu norādīja, ka Lietuvai nav laika garām diskusijām par sašķidrinātās gāzes termināli.

"Lietuva nevar diskutēt par sašķidrinātās gāzes termināli divus trīs gadus, mums tam nav laika. Mēs pārāk dārgi maksājam par gāzi, tāpēc Lietuva nediskutē, nelūdz no Eiropas Savienības naudu, bet vienkārši ceļ," uzsvēra Grībauskaite.

Viņa skaidroja, ka terminālis Klaipēdā būs paredzēts pašas Lietuvas vajadzībām, bet pēc tā uzcelšanas termināļa jaudas būs pieejamas arī Latvijai.

"Tas nekādā veidā netraucē nekādiem risinājumiem Latvijā, kādus vien Latvija vēlēsies pieņemt," sacīja Grībauskaite, minot, ka šajā projektā Lietuva nepretendē uz Eiropas finansējumu. "Lietuva to darīs ar saviem spēkiem un saviem līdzekļiem. Mēs to spēsim uzcelt paši."

Grībauskaite uzskata, ka Baltijas valstis atpaliek gāzes tirgus veidošanā. "Ir ļoti svarīgi, ka visas Baltijas valstis radītu visu resursu tirgu, kur mūsu cilvēki varētu saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nevis monopolu diktētām cenām. Baltijas valstīm ir jācīnās par enerģētisko drošību, par tās paplašināšanu un stiprināšanu un jaunu enerģētisku piegādātāju meklējumiem."

Grībauskaite uzskata, ka gāzes sektorā jāmeklē papildu piegādātāji no dažādiem pasaules reģioniem, ne tikai austrumiem. "Tāpēc ir nepieciešams izmantot Inčukalna glabātavu, un Latvija var un kļūs par Baltijas valstu reģiona gāzes uzglabāšanas centru. Tam ir nepieciešams apvienot gāzes nodošanas iespējas starp Poliju, Lietuvu un Latviju," viņa sacījusi.

Marta sākumā "Klaipedos nafta" ar norvēģu kompāniju "Hoegh LNG" parakstīja līgumu par peldošās gāzes glabātavas līzingu plānotajam terminālim. Kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas tilpums būs 170 000 kubikmetru.

70,63% kompānijas "Klaipedos nafta" akciju pieder Lietuvas valstij.

Enerģētikas ministrija nesen paziņoja, ka Lietuva sākusi sarunas ar Norvēģijas enerģētikas kompāniju "Statoil" par iespējamām gāzes piegādēm šim terminālim. Sarunas "Klaipedos nafta" sākusi arī ar Azerbaidžānas naftas un gāzes kompāniju SOCAR, Spānijas gāzes uzņēmumu "Gas Natural Fenosa" un ASV kompāniju "Cheniere Energy".

LETA