Lai palielinātu personīgo drošību, katrs trešais cenšas uzvesties neuzkrītoši

Lai nepievērstu negodprātīgu cilvēku uzmanību un justos drošāk, 39,3% Latvijas iedzīvotāju stratēģija ir neuzkrītoša uzvedība, noskaidrots drošības kompānijas SIA "Grifs AG" un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumā.

Pētījumā arī secināts, ka katrs otrais vēlās vakara stundās cenšas neuzturēties ārpus mājas un vairāk nekā 60% izvairās apmeklēt nedrošas vietas

12,5% aptaujāto personīgās drošības palielināšanai apguvuši cīņas mākslu, nēsā ieroci vai gāzes baloniņu. Tajā pat laikā 16,6% aptaujāto neveic nekādus drošības pasākumus.

Pētījums arī atklāj, ka attieksmē pret personīgo drošību novērojamas atšķirības atkarībā no sarunu valodas. Ģimenēs, kurās runā krieviski, salīdzinājumā ar ģimenēm, kur sarunu valoda ir latviešu, iedzīvotāji ir daudz piesardzīgāki un biežāk izvērtē drošības aspektus pirms kaut kur dodas.

Analizējot atbildes pēc apdzīvotās vietas tipa, par drošības jautājumiem ievērojami retāk uztraucas reģionu iedzīvotāji - katrs ceturtais neveic nekādus drošības pasākumus. Savukārt rīdziniekiem, pretstatā citu pilsētu un reģionu iedzīvotājiem, drošība ir daudz aktuālāka, un viņi kā galveno stratēģiju personīgās drošības palielināšanai izvēlas uzturēties mājās vēlās vakara stundās un neapmeklēt nedrošas vietas.

Mājokli no apzagšanas vislabāk var pasargāt apsardzes sistēmas ierīkošana, bet personīgās drošības palielināšanai piemērotākais risinājums ir apdomīga rīcība, gan izvēloties drošus maršrutus no mājām uz darbu vai skolu, gan pārvietošanās veidus un laikus, kā arī neuzkrītoša uzvedība.

"Lai neradītu ļaundaros interesi, vēlams, piemēram, uz ielas vai sabiedriskajā transportā nerakstīt īsziņas uz jaunākā modeļa viedtālruņa, neveikt piezīmes planšetdatorā vai neizrādīt citas vērtīgas lietas," norādīja drošības kompānijas "Grifs AG" valdes loceklis Ainars Bundulis, piebilstot, ka uzbrukuma gadījumā ieteicams gāzes baloniņu un ieroci tomēr atstāt somiņā vai kabatā, jo uztraukumā ir lielāks risks traumēt pašiem sevi, nevis veiksmīgi aizstāvēties.

Pētījumā noskaidrots, ka iedzīvotāju piesardzība un uzmanība palielinās proporcionāli izglītības līmenim - jo augstāka izglītība, jo vairāk cilvēki domā, kā palielināt personīgo drošību. Savukārt, pieaugot ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, biežāk tiek iegādāta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise. Kopumā no visiem respondentiem nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi iegādājušies 9,9% iedzīvotāju.

SKDS un "Grifs AG" aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem.