ES prezidentūras laikā var būt problēmas ar atbilstošu personālu

Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā (ES) Ilze Juhansone prezidentūras sagatavošanā aicina īpašu uzmanību pievērst personāla jautājumam, jo krīzes laikā un pēc tās valsts pārvalde ir zaudējusi augsti kvalificētus cilvēkus. Arī Valsts kanceleja izsaka bažas par profesionālas valsts pārvaldes saglabāšanu, vēsta interneta avoti, atsaucoties uz BNS.

Juhansone intervijā izdevumam "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" atzinusi, ka laiks ir aizskrējis stipri straujāk, nekā būtu gribējies, un valdības maiņas dēļ ir būtiski iekavējušies sagatavošanās darbi prezidentūrai.

"Ir pēdējais brīdis, un kurpe sāk spiest pietiekami stipri. Īpaši tas attiecas uz personāla sagatavošanu, ņemot vērā, ka krīzes un jo vairāk pēckrīzes gados valsts pārvalde ir pazaudējusi augsti kvalificētus cilvēkus, kuriem ir zināšanas un pieredze gan Latvijas administrācijā, gan ES jautājumos, un kuri zina, kā strādā ES institūcijas," uzsvērusi vēstniece.

Viņa paudusi cerību, ka prezidentūras sekretariāta jaunā vadītāja Inga Skujiņa šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību.

"Ir jāatrod veids, kā mēs noturam cilvēkus valsts pārvaldē prezidentūras laikā un kā mēs aicināsim atpakaļ un motivēsim vismaz uz prezidentūras laiku atgriezties tos cilvēkus, kas pašlaik strādā gan Eiropas, gan citās starptautiskajās institūcijās. Mēs esam maza valsts, mēs nevaram atļauties būt lepni un izšķērdīgi. Mums būs jāuzrunā ikviens cilvēks, kuram ir zināšanas un pieredze un kurš būs gatavs strādāt Latvijas labā 2015.gadā," mudinājusi vēstniece.

Jaunākie dati (2011.gada janvāris–oktobris) liecina, ka vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja tikai 59,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par 24% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā – krīzes sākumā, pavēstīja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Laine Kučinska.

Viņa uzsvēra, ka, atdzīvojoties ekonomikai, vērojama strauja pieredzējušo un profesionālo darbinieku aizplūšana.

Kopumā ministriju centrālajos aparātos 2011. gadā civildienesta un darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar vairāk nekā 350 nodarbināto no 2981 ministriju centrālajos aparātos nodarbinātajiem darbiniekiem – tie ir vairāk nekā 8%.

"Pašlaik pastāv pamatotas bažas par profesionālas valsts pārvaldes saglabāšanu. Aktuālie dati uzrāda, ka liela daļa no aizgājušajiem darbiniekiem ir ilggadēji vadītāji un speciālisti. Ar viņu aiziešanu tiek grauta valsts pārvaldes institucionālā atmiņa, padarot sistēmu neatgriezeniski neefektīvu," paskaidro VK.

Valdība pirms pāris nedēļām apstiprināja vadlīnijas personāla sagatavošanai un noturēšanai valsts pārvaldē, lai sagatavotos prezidentūrai ES, kas gaidāma 2015.gada pirmajā pusē. Kā motivējoši pasākumi plānotas mācības, prēmijas, papildu sociālās garantijas un piemaksas.

Saskaņā ar iestāžu sniegtajiem datiem Latvijas prezidentūras nodrošināšanā tieši iesaistīti būs aptuveni 1000 valsts pārvaldē nodarbināto.

Taču papildus vēl būs nepieciešams personāls, kuru piesaistīs uz noteiktu laiku, proti, nozaru, starptautisko organizāciju pārstāvji un citi eksperti, akadēmisko institūciju pārstāvji, atbalsta un tehniskais personāls, brīvprātīgie, kā arī personāls, kas uz noteiktu laiku piesaistīts valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, – speciālisti, kas veiks pienākumus valsts pārvaldes iestādēs, aizvietojot prezidentūras darbā iesaistītos nozaru ekspertus.

TVNET.lv