DP nesāks kriminālprocesu par "antifašistu" vainaga sabojāšanu 16.martā

Drošības policijā (DP) nolemts atteikt sākt kriminālprocesu par vainaga sabojāšanu pie Brīvības pieminekļa 16.martā.

Marta beigās biedrība "Apvienība pret nacismu" vērsās pie ģenerālprokurora saistībā ar incidentu pie Brīvības pieminekļa 16.martā, kad ticis sabojāts tās noliktais piemiņas vainags, iepriekš informēja biedrības pārstāvis Jānis Kuzins.

Biedrība uzskata, ka "ar acīmredzami noziedzīgas rīcības pazīmju saturošu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums un mantisks zaudējums". Ģenerālprokuratūra šo iesniegumu pēc piekritības tālāk pārsūtīja Drošības policijai un Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības birojam (IDB).

Kā informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, DP pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Arī IDB maija sākumā ir pabeidzis pārbaudi - policijas darbinieku rīcībā disciplināri sodāmi pārkāpumi konstatēti netika, sacīja VP preses pārstāve Lita Juberte.

Kuzins pauda nožēlu par šādu lēmumu un aicināja DP vairāk pievērst uzmanību neonacistu darbībām Latvijā.

Kuzina vadītā "Apvienība pret nacismu" Saeimas frakcijām savukārt nosūtījusi priekšlikumu 1.jūliju noteikt par Latvijas nacistiskās okupācijas dienu.

"Katru gadu pērkonkrustieši jeb "Gustava Celmiņa centrs" svin nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā 1941.gada 1.jūlijā, faktiski Latvijas otro okupāciju. Šāda svinēšana grauj Latvijas prestižu starptautiskās sabiedrības acīs. Rīgas domei arī nav juridiska pamata šādus gājienus aizliegt, jo Latvijas valdība nav formulējusi savu attieksmi pret šo datumu," sacīja Kuzins, norādot, ka Latvijas okupācijas diena ir gan 17.jūnijs, gan 1.jūlijs.

Jau vēstīts, ka biedrības pārstāvji savā iesniegumā atsaucās uz Satversmes 1.pantu, saskaņā ar kuru Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, norādot, ka līdz ar to jābūt ievērotam vienam no demokrātiskas valsts pamatiem - cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. "Turklāt šīs cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, rasu un nacionālā naida, kas ir noteikts Satversmes 91.pantā, un tātad diskriminācija un neiecietība nekādā veidā nav savienojama ar demokrātiskas valsts principiem un vērtībām," norādīts biedrības izplatītajā iesniegumā ģenerālprokuroram.

Tomēr turpmāk notikušais, biedrības vērtējumā, apstiprinājis gluži pretējo. Biedrības pārstāvji norādīja, ka viņu noliktajam vainagam ar sēru lenti "Nacisma upuru piemiņai" tikuši likti virsū ziedi, bet lente saburzīta un sasieta mezglā vainaga aizmugurē, un vēlāk noplēsta. Biedrība vainoja VP amatpersonas apzinātā bezdarbībā, "kas izpaudās trešo personu patvarības pieļaušanā, zaimošanas un etniskā naida atbalstīšanā, klusējot".

"Apvienība pret nacismu" pauda viedokli, ka Valsts policija acīmredzot nav informēta par ANO 1965.gada Starptautisko konvenciju par rasu diskriminācijas izskaušanu. "Tikai tā ir izskaidrojama šīs tiesībsargajošās instances apzināta bezdarbība un pat atbalsts to iesniegumā minēto personu rīcībai, kas klaji bija vērsta pret pret biedrību "Apvienība pret nacismu", ar kā cieņas izrādīšana nacisma noziegumos bojāgājušajiem un cietušajiem domātā vainaga apzinātu iznīcināšanu nodarot biedrībai ne tikai morālu aizskārumu gan Latvijas, gan pasaules sabiedrības priekšā, bet arī mantisku zaudējumu," iesniegumā rakstīja biedrība.

Biedrība uzskata, ka tā pie Brīvības pieminekļa tika pakļauta diskriminācijai rasu vai etniskās piederības dēļ, tāpēc bijis pamats lūgt Ģenerālprokuratūru piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, veicot notikušā apstākļu pārbaudi, sākot kriminālprocesu un saucot vainīgās personas pie visos normatīvos aktos noteiktās atbildības.

16.marta rītā pie Brīvības pieminekļa eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (PCTVL), Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens, Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs un ārvalstu viesi no Eiropas Parlamenta (EP) novietoja piemiņas vainagu.
Vēlāk "antifašistu" vainagam, kas bija veltīts "nacisma upuru piemiņai", virsū tika sakrautas tulpes, bet priekšā nolikts plakāts, uz kura bija attēlots Latvijas karogs un uzraksts "Latvija". Šāda emblēma rotājusi latviešu leģionāru formastērpus. Tieši šī novietotā plakāta dēļ arī 16.martā izraisījās lielākās nesaskaņas, jo par to neapmierinātību izrādīja piemiņas vainaga nolicēji.

Ždanoka kopā ar Korenu domubiedru pavadīti devās pie Brīvības pieminekļa un noņēma vainagam priekšā nolikto plakātu. Tad abi nolasīja un nosvieda zemē uz vainaga uzliktās tulpes, plakātu, brienot pa puķēm, pieslēja pie pieminekļa, bet uz vainaga uzlika atpakaļ aiz tā noslēpto sēru lenti ar uzrakstu "Nacisma upuru piemiņai".

"Antifašistu" darbības pārtrauca kāds no gājiena rīkotājiem, kurš, skaļi protestējot, sauca palīgā policiju. Notika neliela pagrūstīšanās, un aktīvi protestēt sāka arī viesi no EP. Pēc policijas iejaukšanās "antifašistiem" tika lūgts šo vietu pamest, bet incidentu izsaukušo plakātu novietoja atpakaļ, kur tas bija stāvējis - priekšā vainagam.

LETA