DP: fonda "Russkij Mir" patiesais nolūks ir nostiprināt Krievijas lomu Latvijā

Krievijas prezidenta Vladimira Putina paspārnē savulaik nodibinātā fonda "Russkij Mir", neskatoties uz šķietami ārēji pozitīvajām aktivitātēm, patiesais nolūks ir nostiprināt Krievijas lomu Latvijā un konsolidēt krievu kopienu ārpus Krievijas robežām un uzturēt to saikni ar Krievijas kultūras un izglītības programmu starpniecību, kas dažkārt nesakrīt ar Latvijas integrācijas politikas nostādnēm, tā uzskata Drošības policija (DP), kura savas kompetences ietvaros seko līdzi fonda fonda aktivitātēm Latvijā.

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa norādīja, ka fonda aktivitātes Latvijā uzskatāmas par vienu no Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļām, kuru formālais ārējais mērķis ir veicināt krievu valodas, kultūras un izglītības popularitāti un izplatību Latvijā.

Šobrīd Latvijā darbojas divi fonda centri - Daugavpils universitātē un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Fonda darbība Latvijā ir vērtējama neviennozīmīgi, jo tā piešķirtais finansējums nav pārskatāms. Nav zināmi tā piešķiršanas faktiskie mērķi un mērķauditorija. Pēc DP rīcībā esošās informācijas, finansējumu saņem aktīvisti, kas uzstājas arī pret Latvijas konstitucionālajām pamatvērtībām, sacīja DP pārstāve.

Jau ziņots, ka "Russkij Mir" pēdējos gados dažādām iniciatīvām un tautiešu atbalstam Latvijā iztērējis vairāk nekā 170 000 eiro (119 000 latu), liecina pētījumu centra "Re:Baltica" secinātais.

"Russkij Mir" Putina paspārnē nodibināts 2007.gadā - krievu kultūras un valodas izplatīšanai ārzemēs, tomēr fonda vadībā gan ir maz cilvēku, kam ir saikne ar kultūru. Piemēram, fonda direktors ir bijušās Padomju Savienības ārlietu ministra Vjačeslava Molotova mazdēls Vjačelsavs Ņikonovs, bijušais augsta ranga VDK darbinieks un Krievijas Domes deputāts.

Pēc "Re:Baltica" aprēķiniem, "Russkij Mir" apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008.gada Latvijā pārsniedz 170 000 eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību un klusē par Baltijas okupāciju.

Lai arī "Ruskij Mir" sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir Latvijā zināmi krievu politiķi un sabiedriskie darbinieki. Pie naudas tikušas organizācijas, kuru biedri ir bijušie Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Valērijs Buhvalovs, viņu partijas biedre un PCTVL līdere Tatjana Ždanoka, "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs, kā arī krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko, secināts pētījumā.

Vairākus mēnešus garā izmeklēšanā, "Re:Baltica" noskaidrojusi vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas, kas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no "Russkij Mir". Tikai viena no tām savā gada pārskatā bija norādījusi naudu no Krievijas.

Pliners pētījuma autoriem atklājis, ka viņa vadītais fonds "Vecāki bērniem" no "Russkij Mir" saņēmis vairāk nekā 50 000 eiro (35 000 latu). Savukārt Plinera grāmatu līdzautors Buhvalovs saviem projektiem no "Russkij Mir" dabūjis vēl 12 000 eiro (8400 latus).

Viens no Buhalova projektiem paredz caur viktorīnām, sacerējumu konkursiem un kara dziesmām aicināt krievu skolēniem mācīt Lielā Tēvijas kara nozīmi. Viens no viktorīnas jautājumiem - "Kāds vārds un uzvārds iešifrēts padomju tanka nosaukumā - JS? Pareizā atbilde - Josifs Staļins".

Ar fonda atbalstu tapis arī metodiskais materiāls skolām un 30 minūšu gara dokumentāla filma "Pieminēt mūžam", kuru veidojis Buhvalova dēls Antons.

"Diletantiskas kvalitātes video mijas patriotiskas dziesmas, kadri no Padomju laiku kara filmām ar tankiem un lielgabaliem, internetā savāktas fotogrāfijas ar veterāniem no 9.maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa Rīgā," norāda "Re:Baltica".

"Russkij Mir" finansējums tiek saistīts arī ar Eiropas Parlamenta deputāti Ždanoku, kura gan bijusi ļoti izvairīga savos skaidrojumos par sadarbību ar šo fondu. Pētījumā secināts, ka Ždanokas iniciatīva par jauna referenduma ierosināšanu aprakstīta arī "Russkij Mir" janvāra žurnālā. Tas ir ikmēneša izdevums. Rakstā "Padodiet referendumu!" Ždanoka stāsta: krievu situāciju Latvijā var uzlabot vienīgi, ja "mēs nodemonstrēsim spēku, kā to darījām 2003.-2004.gadā", protestējot pret krievu skolu reformu.

Pētījuma veicēji arī atgādina, ka Ždanoka regulāri piedalās ikgadējās "Russkij Mir" asamblejās. Kad 2009.gadā Rīgā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā atklāja oficiālo "Russkij Mir" pārstāvniecību, Ždanoka kopā ar akadēmijas īpašniekiem un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu pārgrieza sarkano atklāšanas lenti.

Šobrīd Latvijā ir divi oficiālie fonda "Russkij Mir" centri - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Daugavpils universitātē. Katru gadu centri saņem 18 000 eiro (12 600 latu) finansējumu, grāmatas un biroja aprīkojumu, kā arī grantus atsevišķiem projektiem.

Pētījums arī atklāj "Russkij Mir" finansējuma saikni ar Ušakovu.

LETA