Ceļbūvnieki: Ceļu būves nozarei nepieciešams ilgtermiņa finansēšanas modelis (1)

Latvijas ceļu būves nozares lielākā problēma ir tas, ka nav skaidrības par ceļu būves ilgtermiņa finansēšanas modeli, uzskata biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Latvijas ceļu būves finansēšanas sistēmai nepieciešami nopietni uzlabojumi. Mēs būvējam ceļus par Eiropas Savienības naudu, bet mums nav naudas, par ko šos ceļus sakopt un uzturēt. Piemēram, Igaunijā ceļu būvētājiem ir daudz lielāka skaidrība par finansējumu un ceļu būvētāji var saplānot nākotnē veicamos darbus," norādīja Bērziņš.

Viņš piebilda, ka, sakārtojot ceļu būves finansēšanas modeli, Latvijas ceļu kvalitātes vieta pasaules valstu konkurencē noteikti uzlabosies.
Kā ziņots, ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta. Savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.

Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Savukārt Igaunija ierindota 61.pozīcijā, salīdzinot ar 51.vietu pirms gada.

Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, bet Lietuvā - ar 5,2 punktiem.

Jau ziņots, ka Latvijā Eiropas Savienības finansējums ceļu būvei pēdējos trīs gadus bijis virs 80 miljoniem latu: 2011. gadā - 83 miljoni latu, 2012.gadā - 86 miljoni latu un 2013.gadā - 88 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā katru gadu ir apmēram 330 miljoni latu, no kuriem tikai 19% tiek izmantoti ceļu remontiem un uzturēšanai.

LETA