Apšauba ceļu stāvokļa vērtējuma metodiku

Neviens no Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojuma par ceļu stāvokli pasaules valstīs pārstāvjiem nav vērsies Satiksmes ministrijā (SM) vai VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), tāpēc nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ir vērtēts pasaules valstu ceļu stāvoklis un Latvija ierindota 99.vietā.

SM pārstāvis Aivis Freidenfelds norāda, ka ministrija nevar komentēt, kāda bija ekspertu pētījumā izmantotā metodika un atlases kritēriji, lai Latvija saņemtu šādu vērtējumu, taču vērš uzmanību, ka pie SM oficiāli nav vērsusies neviena Pasaules ekonomistu foruma amatpersona, lai iegūtu jebkādus datus par ceļu stāvokli Latvijā.

LVC Komunikācijas daļas vadītājs Mārtiņš Dambergs norāda, ka arī LVC neesot vērsies neviens pētījuma pārstāvis, tāpēc "varu izteikt tikai savas šaubas par pētījumā izmantoto metodiku un atlases kritērijiem, kas mums diemžēl nav zināmi". Viņš arī atzīmē, ka pētījumā Polija ierindota vēl aiz Latvijas, lai gan pēdējos gados ieguldījusi miljardiem eiro jaunu maģistrāļu celtniecībā.

Komentējot Latvijas ceļu pašreizējo stāvokli, Dambergs norāda, ka, pēc LVC apsekojumu datiem, 2012.gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40% autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija.

Viņš arī skaidro, ka LVC veiktā kvalitātes kontrole uz valstij piederošajiem ceļiem jau līdz šim nav bijusi zemā līmenī, un par to liecina pagājušajā gadā saņemtais Eiropas Komisijas auditoru slēdziens, ka ceļu segumi, ņemot vērā vecumu un satiksmi, ir labā stāvoklī, bet kopš segumu izbūves nav veikta periodiska uzturēšana.

Arī Freidenfelds norāda, ka ceļu būvētāju paveiktais tiek arvien stingrāk kontrolēts no pasūtītāja - valsts - puses, piemēram, darbu garantija ir pagarināta no diviem gadiem uz pieciem, līdz ar to iespējas prasīt atbildību garākā laika periodā.

Tāpat LVC un SM norāda, ka ceļu uzturēšanai un būvniecībai ir jābūt ilgtermiņā skaidri paredzamam finansējumam.

Kā ziņots, ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta. Savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.

Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Savukārt Igaunija ierindota 61.pozīcijā, salīdzinot ar 51.vietu pirms gada.

Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, bet Lietuvā - ar 5,2 punktiem.

Jau ziņots, ka Latvijā Eiropas Savienības finansējums ceļu būvei pēdējos trīs gadus bijis virs 80 miljoniem latu: 2011. gadā - 83 miljoni latu, 2012.gadā - 86 miljoni latu un 2013.gadā - 88 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā katru gadu ir apmēram 330 miljoni latu, no kuriem tikai 19% tiek izmantoti ceļu remontiem un uzturēšanai.

LETA