Referendumi beigušies, jāsāk iedziļināties (11)

Grupai Prāta vētra, kurai iznācis jauns albums, iepriekšējā diskā bija tāda dziesma ar vārdiem: Viss notiek uz labu, vismaz tā mēs to jūtam.
Kaut kas līdzīgs ieskanējās galvā, kad pašreizējā vara - ar Vienotību priekšgalā – nolēma aizliegt referendumus. Protams, juridiski un teorētiski tāds referendums vēl būs iespējams, bet praktiski – diezgan maz ticams. Grozījumu jēga ir uzkrītoša – neviens tā vienkārši vairs referendumu pie mums uzrīkot nevarēs. Un arī sarežģīti nevarēs. Vispār nekā nevarēs.

Un ļoti labi, ka tā. Viss notiek uz labu – vismaz tā mēs to jūtam. Ar „mēs” domājot tos, kuri parasti vēlējuši par kādu no oligarhu partijām, izjutuši nicinājumu pret Zatlera izgājieniem, Vienotību izsmējuši par sašķeltību, Dombrovski – par bremzētību, bet visādas Kažokas, Providusus un Delnas vispār klaji necienījuši... Tiem šī valdība varētu patikt vislabāk. Tā dabū cauri to, ko neviena oligarhu partija savos cietības kalngalos nebūtu iespējusi.

Referendumu jēga, protams, ir stipri pārspīlēta. It īpaši pie mums. Tā arī nav skaidrs, kādēļ cilvēki, kuri vēlēšanās mūžīgi izdara nepareizas izvēles un tad nākamos četrus gadus kož sev pirkstus nost, būtu adekvāti balsotāji papildus referendumos. Vēl jo vairāk – kādēļ politiskus lēmumus būtu jādod lemt ļaudīm, kuri nav spējuši izrādīt pat tik daudz pilsoniskas aktivitātes, kā iestāties kādā partijā. Lai kādi slogani arī nebūtu ierakstīti Satversmē (vai Marksa Kapitālā),  vara valstī pieder politiskajām partijām. Tauta taču ir tikai pūlis, masa, anonīms bezvārda mudžeklis – būsim nu godīgi, kas tādam var piederēt? Un ko tāds var lemt?

Līdzīgi, kā diabēta slimnieks nevar lietot saldumus savas slimības vēstures dēļ, arī mums neder visādas demokrātijas kūkas. Tad nu Vienotība nosaka diētu. Esmu tikai par. Man vispār Atēnas nepatīk, vairāk atbalstu Spartas modeli. Ceru, ka jūs arī – jo tuvākos gados nekādas demokrātiskas izvirtības te vairs nedraud. Vismaz laikā starp vēlēšanām ne.

Un arī vēlēšanās Vienotība beidzot ievieš zināmu kārtību. Vai atceraties to drausmīgo lietu, kuru sauca par priekšvēlēšanu reklāmu? To, kas lika cilvēkiem starp kaut ko izvēlēties.  Tās vairāk tikpat kā nebūšot. Reklāma izsvītrota no televīzijas veselu mēnesi pirms vēlēšanām. Šis laiks, kā paskaidroja Lolita Čigāne no Vienotības, tagad būs klusais periods, kurā „vēlētāji iedziļināsies partiju programmās”. Kurās tieši programmās viņiem iedziļināties - to pastāstīs sabiedriskais medijs valsts normētos partiju uzstāšanās laikos. Jā, tas pats sabiedriskais medijs, kurš ap to laiku būs apvienots. Un attiecīgi pakārtots.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka jaunām partijām nebūs nekādu izredžu. Un vēl tas nozīmē, ka Vienotība savus vēlētājus uzskata par tik nesaprātīgām radībām, kas nespēj pretoties nevienai reklāmai. Kur nu vēl pieņemt patstāvīgus lēmumus. Tādēļ viņus pirms laišanas pie urnām vajag mēnesi noturēt „klusajā periodā”, kamēr tie „iedziļinās programmā”.

Vairākiem no šiem secinājumiem var tikai piekrist. Un arī daži risinājumi – īpaši tas par referendumu aizliegšanu – ir tīri jēgpilni.  Turklāt, nebeidz ielīksmot doma par to, kādi lietussargi būtu ielās un ķieģeļi dzērienu veikalu vitrīnās, ja kāda no vecajām oligarhu partijām paziņotu: ziniet, mēs te izlēmām aizliegt referendumus. Arī reklāmas citām partijām vairs neļausim rādīt. Un vispār – drošības pēc visu nepieciešamo informāciju jums turpmāk piegādās sabiedriskais medijs, bet to mediju mēs drusciņ, tā teikt, apvienosim...

To pašu izdara Vienotība, un neviens īsti pat nemana. Tauta gan sanāk Doma laukumā, bet ne vairs uz mītiņu, un ne uz Akācijas palagu dziedāšanu, un galīgi ne uz nekārtību celšanu. Tagad ļaudis miegaini dūc kopā ar Goran Gora, rimti sapņojot ar domu par rītdienu.

Kā teikts tajā pieminētajā Prāta Vētras dziesmā:
Virzamies uz priekšu caur darbu un kļūdām.
Viss notiek uz labu -
Vismaz tā mēs to jūtam.