Šausmas Stradiņos (62)

Vēl skaidrojas instances, kas tur īsti pie atbildības saucams par līķi Stradiņu slimnīcā. Tikmēr mediķi draud protestēt: viņu darbs esot pārāk atbildīgs, bet naudas pārāk mazas. Un veselības ministre atbildīgi vienojas par algu paaugstināšanu. To mediķi atbalsta un pilnā atbildībā protestus atceļ. Trīs vārdos rezumējot situāciju - medicīnā daudz atbildības. Bet atbildīgs īsti nav neviens.

Vispirms, par nelāgo atgadījumu ar mirušo pacientu. Stradiņu teritorija ir milzīga. Miris cilvēks ir nekustīgs un izmēros neliels. Tādam viegli paiet garām. Bet pilnīgi normāla tā situācija neizskatās, un nav jābūt ne mediķim, ne politiķim, lai to saprastu. Ja cilvēku naktī izraksta no slimnīcas, viņš turpat uz vietas nomirst, iekrīt bedrē un guļ tur mēnesi - šādu likteni nepieredzēja pat lepras sirdzēji bargajos viduslaikos. Un vai nav vienalga, ka dakteris nav vainīgs un vainīga nav arī māsiņa, kas slimnieku izrakstīja, un vainas nav ne personālā, ne vadībā, ne pašā slimniekā. Nevajag taču vainas meklēt - sameklējiet kaut vienu atbildīgo. Tādu, kam būtu atbildība izdomāt, lai tā vairāk ar cilvēkiem nebūtu.

Tikai neaizbildinieties - tur galīgi nevajag miljoniem vērtas medicīnas reformas vai nez kādas sociālās programmas. Aizmūrējiet kaut vai to bedri pie slimnīcas durvīm. Ja cilvēks nomirs tūliņ pēc izrakstīšanas, tad viņa ķermeni vismaz atradīs nākamajā rītā, nevis pēc mēneša vai gada. Nav jau nekāds dižais, bet tomēr kaut kāds progress civilizācijas virzienā. Un neizmaksās vairāk par piecīti.

Bet Stradiņu slimnīca izspēlēja stipri mūsdienīgāku atbildes reakciju. Viņi izdomāja uzlabot savu publisko tēlu caur masu medijiem. Tādēļ tika atsaukta Latvijas Televīzija, kas uzfilmēja uzņemšanas nodaļas darbu un pasniedza to skatītājiem ar nosaukumu: “Stradiņu slimnīcas šausminošā ikdiena”.

Sižetā mēs redzējām tīrās šausmas - dakteriem šausmīgi daudz darba, šausmīgi maz maksā, un šausmīga šmuce ar bezpajumtniekiem. Pēdējie, starp citu, bija izvēlēti par galvenajiem stāsta varoņiem - kā pastāstīja ārste, tieši viņi ir vainīgi pie medicīnas sistēmas šausmām un viņu dēļ apzinīgs pilsonis netiek pie izmeklējumiem. Jā, izrādās - šie cilvēki vēl ir jāmazgā un jāatbrīvo no utīm, ko par lielām šausmām skatītājiem uzskatāmi nodemonstrēja TV kameras.

Nezinu, kādos laikos un iekārtojumos uzņemšanas nodaļas darbs cilvēkam no malas neizskatītos “šausmīgs”. Gluži tāpat kā ādas miecētāja, proktologa, vīrieša kārtas prostitūta un daudzu citu profesiju ikdiena. Arī gultu trūkums aktuāls mūsu slimnīcās bijis vēl kopš padomju laikiem, un cauri visiem 20 neatkarības gadiem cilvēki ir gulējuši slimnīcu koridoros. Bet runājot par sanitāriem, kuri tikai aiz sava svētuma vien dara ko tik šausmīgu, kā mazgā bomžus...

Atvainojiet, bet kādam tie cilvēki taču ir jānomazgā un kādam viņu utis jāizdzen. Protams, tas nav pats smaržīgākais darbs. Zinu no personīgās pieredzes: vienu vasaru esmu piepelnījies, strādājot par slimnīcas sanitāru, un teikšu godīgi - tā vasara nebija jaukākā manā mūžā. Bet lūdzu, ja kas tāds tik ļoti šausmina - dariet ko citu, mācieties skolā matemātiku, apgūstiet kādu tīrāku profesiju, piem. sleju rakstniecību interneta portālos, galu galā - kamēr viens mazgā bomžus Rīgā, cits tikmēr berž atejas Londonā. Tāda mums, latviešiem, dzīve - nevajag jau tādēļ taisīt no sevis mocekļus.

Un arī naudas lietas nešķita nemaz tik šausminošas. Sižetā pieminēti 250 lati par slodzi, kas esot 10 diennaktis mēnesī. Tātad par divām slodzēm sanāk 500 lati un tā taču ir summa, ar kuru plus mīnuss lielākā daļa no mums šeit operējam. Nedaudz skumji - jā, bet nekā pārāk šausminoša.

Lai kā arī būtu - pēc šausmīgā sižeta mediķi piedraudēja ar streiku. Un veselības ministre steidzīgi vienojās par algas pielikumu. Tāds īsumā stāsts.

Viss jau godīgi. Mums Latvijā tiešām ir daudzi izcili mediķi, un daudzi no viņiem pelnījuši daudzkārt lielāku atalgojumu. Tāpat arī māsiņas, un tāpat - sanitāri. To taču zinām katrs no mums. Jo medicīna nu reiz ir tā lieta, ar ko katram nākas reizi pa reizei sastapties.

Un tieši tādēļ mēs taču katrs zinām, ka daudzas lietas varētu būt labākas. Un daudzām - pavisam noteikti vajadzētu būt labākām. Tāpat mēs arī zinām, ka Latvijā var saņemt izcilu medicīnisko aprūpi - ja cilvēkam ir iespējas par to samaksāt. Un diezgan švaku, nereti pat nolaidīgu - ja izmanto tikai sistēmā oficiāli paredzētās iespējas.

Tādēļ ir mazākais jocīgi, ka runa ir tikai par naudu. Vienmēr tikai par lielākām algām. Bet ārstu arodbiedrībām nav bijis nekā sakāma par sistēmas sakārtošanu. Kaut nelielu, bet vismaz kādu. Un veselības ministrei nav bijusi neviena prasība. It kā no lielākas algas ārsts paliks laipnāks, un māsiņa iejūtīgāka un rinda ātrāka, un cilvēks vairs nemirs uzreiz pēc izrakstīšanas un nekritīs tuvākajā bedrē.