Trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Emīlija

lec 04:52

riet 21:49

+20.2
Rīga

Kamēr Ķīlis skatās uz Angliju, tikmēr citi skatās uz Somiju (24)

Puaro.lv


Ja šis būtu radio raidījums, tad varētu teikt - turpinot iesākot tematu, runāsim par izglītību. Un šodien sarunas tematam ir divi iemesli: viens no tiem - uzsāktās reformas tepat pie mums. Vai vismaz tas, ko mēs dēvējam par reformām. Otrs ir rakstu sērija izdevumā The New York Review of Books, kas pievēršas izglītības reformām citās zemēs, bet īpaši - Somijā. Kas visā šajā ir interesanti - pilnīgais pretstats starp mūsu uzņemto virzienu un viņējo.

Vispirms būtu jāpaskaidro, ka pamata un vidējās izglītības reformas nav karstais temats tikai Latvijā. Ar savu sistēmu neapmierināti ir amerikāņi, tāpat vīlušies ir briti, austrālieši un vēl daža laba turīga lielvalsts (faktiski - visas, kuru modeļus mums ir piedāvājis pārņemt IZM ministrs Roberts Ķīlis). Vienīgie, kas nav vīlušies - tie ir somi. Un tas ir iemesls, kādēļ nesen izdotas grāmatas ar nosaukumu “Somu mācība: Ko mēs varam mācīties no izglītības sistēmas pārmaiņām Somijā” un “Labākās skolas pasaulē: Septiņi Somijas piemēri no 21. gadsimta”.

Vienvārdsakot, šobrīd izglītības pasaulē notiek grieķu-romiešu cīņa, kur grieķi ir somi, bet romieši - lielākā daļa pārējās pasaules. Visi grib tādas skolas kā Somijā. Bet ne visi ir gatavi domāt par izglītību tā, kā to dara Somijā. Jo atšķirība, protams, nav finansējumu modeļos vai caurspīdīgā pārvaldībā. Visa atšķirība ir ideoloģijā.

Teiksim tā - amerikāņi, briti un vēl daži citi saka: mums nepieciešams reformēt izglītības sistēmu tā, lai sistēma strādātu uz rezultātu un ražotu darba tirgum piemērotus cilvēkus. To var panākt revidējot sistēmu pēc rezultātiem, ieviešot visādas pārbaudāmas atskaites, ekonomējot un centralizējot. Tad sabiedrība pelnīs vairāk naudas un varēs vairāk ieguldīt izglītībā. (Ja esat sekojuši līdzi debatēm, tad noteikti pamanīsiet - šī ir doma, ko nemitīgi atkārto Roberts Ķīlis un liela daļa reformu kūrētāju).

Somi par šitādu ideju nospļaujas sniegā un atbild: sabiedrība, kura var atļauties piedalīties Eirovīzijā, ir pietiekami turīga, lai jau tagad ieguldītu pēc iespējas vairāk naudas izglītībā. Viņi izveido no ekonomikas viedokļa pilnībā neracionālu sistēmu (viena laba ilustrācija - daudzas skolas ir projektētas tik smalki, ka tika īpaši izstādītas Venēcijas Arhitektūras biennālē). Nākamais solis - viņi pilnībā atceļ visas centralizētās ieskaites, pārbaudes un eksāmenus (pastāv viens centralizēts tests, kuru veic tīri statistiskiem mērķiem - testa atbildes neuzzin ne skolēni, ne skolas vadība). Tiek aizliegts atstāt skolēnus uz otru gadu vai vispār saukt kādu par “nesekmīgu”. Vienvārdsakot, somi noraida pilnīgi visu, ko pie mums saprot ar vārdiem “izglītības reforma” - vaučerus, pedagogu darba samaksu atkarībā no rezultātiem, centralizētas programmas un skolēnu dzīšanu pēc sekmēm.

Kas no tā visa iznāca? Katru gadu centralizētie testi (tie paši, par kuru rezultātiem ne somu skolēni, ne skolotāji tā arī netiek informēti) izrādās vislabākie starp visām pasaules skolām. Bet New York Review rakstā “Skolas, kuras mēs varam apskaust” var lasīt tā: Viesojoties Somijā, mēs atrodam elegantas skolu ēkas, kuras ir pilnas ar mierīgiem bērniem un augsti izglītotiem skolotājiem.

Protams, mums - ar nīkstošām lauku skolām, ar pārbāztām klasēm pilsētā, ar nogurušām, dusmīgām un slikti apmaksātām skolotājām un galīgi nemierīgiem skolēniem - tas var izklausīties pēc cita universa. Tomēr gluži tā arī nav. Jebkurā reformā mērogi var atšķirties, jo svarīgs ir virziens. Tomēr Roberta Ķīļa virziens ir pilnīgi uz otru pusi no tā, kur šobrīd skatās augstākā līmeņa izglītības profesionāļi. Tas ir intelektuāli novecojis virziens - it īpaši pēc pasaules finanšu krīzes. Un tas ir virziens, kuru aizstāv vienīgi trula aprēķina un bezprincipu ideoloģija. Tieši tāda ideoloģija, kādu  pārstāv Ķīlis.

Viena no galvenajām izglītības reformām, ko paveica somi, bija nevis skolēnu, bet skolotāju izglītošana. Topošajiem skolotājiem ir jāiztur ievērojams konkurss, lai iegūtu vietu pedagoģijas programmā. Labākie no viņiem apgūst gan eksaktās, gan humanitārās zinātnes, tostarp mākslu, mūziku un vismaz divas svešvalodas. Darbu skolā var uzsākt tikai pēc universitātes maģistra grāda iegūšanas - tātad visi skolotāji ir akadēmiski izglītoti pedagoģijas zinātnes profesionāļi. Tieši šis, visticamāk, ir lielākais iemesls Somijas izglītības sistēmas panākumiem.

Mūsu IZM ministrs nav izglītības profesionālis. Līdz kļūšanai par ministru viņu vispārējās izglītības jautājumi īpaši neinteresēja. Nemaz nerunājot par to, ka viņam vispār šī valsts tīri idejiski nešķiet interesanta. Varbūt tādēļ arī visas piedāvātās skolu reformas ir bijušas tādas nekādas - kaut kur noskatītas, kaut kur pa roku galam sagrābstītas, drusku lai izpatiktu skolotājiem, drusku - vecākiem, kaut ko izlīdzēt sponsoriem, pabāzt zem deguna medijiem un tādā garā.

Bet atgriežoties pie Somijas piemēra - to būtu vērts pētīt un visādi izsvērt. Par spīti tam, ka tuvākajos gadu desmitos mēs šeit diez vai pietuvosimies kam līdzīgam. Jo, kā teikts vienā no raksta sākumā minētajām grāmatām, - “Somijas piemērs ir svarīgs, jo tas sniedz cerību tiem, kuri zaudējuši ticību vispārējās izglītības sistēmai”. Tātad - mums.     

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
3
Lapa 1 no 3

Mainīt komentāru secību

KL

2012-03-26 09:01:14

Ziņot

Lasu un brīnos,kādi idioti lasa šo portālu,iesaku Jums izdzēst savas stulbās smadzenes,bet Nilam neatskatoties,rakstīt pēc iespējas vairāk.Paldies par rakstiem.

nafff gan

Mācos visu mūžu

2012-03-20 11:13:03

Ziņot

Krievijā laba izglītība? Tad mums tomēr jāpadomā par filosofiski. Kāds ir izglītības galvenais uzdevums? Ko dotā izglītības sistēma dod cilvēkam, sabiedrībai, valstij? Vai tā palīdz cilvēkam un dod stabilu pamatu? Un atbilde ir acīmredzamam- krievu sistēma ņefig nepalīdz cilvēkam dzīvot, kam mēs paši esam labākais piemērs, jo lielākā sabiedrības daļa ir gājusi cauri krievu sistēmai. Un tam ir pilnīgi loģisks izskaidrojums- krievu sistēma ir 19.gs. sistēma, kuras galvenais mērķis bija cilvēkā uzkrāt faktoloģisko materiālu. Nepārprotami, mēs zinām ļoti daudz lietas- cik kalns ir augsts, cik atomu ķīmiskam elementam, kas uzrakstījis "Hamletu", bet mēs neprotam gūt labumu no šīm zināšanām. Trūkst prasmes integrēt zināšanas praktiskajā darbībā, trūkst prasmes integrēt zināšanas no dažādām jomām vienā. Un tas mūsu dzīvē ir redzams uz katra soļa- teorētiski zina, bet praktiski neprot lietot. Ne tikai neprot, bet baidās pat mēģināt. To var salīdzināt ar valodu- ir milzīgs vārdu krājums, kurus neprot sasaistīt teikumos.

pašam labākajam jaunajam rakstītājam

2012-03-20 10:58:22

Ziņot

Gribētos redzēt, vai arī astoto reizi tiks izdzēsti komenti, kuri parāda autora stulbumu. Paldies arī par manu komentu bloķēšanu, drosminiek Nil. Atkārtošos- Ķīlsi jau sen skatās Zviedrijas un Somijas virzienā. Brauca uz Zviedriju pētīt viņu sistēmu. Nesen Latvijā bija divu dienu pasākums, kur piedalījās Somijas skolu sistēmas radītājs un ieviesējs. Arī augstāko izglītību Ķīlis grib reformēt, jo tā neražo labus pedagogus. Konstantinov, vai beigsi reiz melst muļķības?

drosminiekam Nilam

2012-03-20 10:57:54

Ziņot

Gribētos redzēt, vai arī astoto reizi tiks izdzēsti komenti, kuri parāda autora stulbumu. Paldies arī par manu komentu bloķēšanu, drosminiek Nil. Atkārtošos- Ķīlsi jau sen skatās Zviedrijas un Somijas virzienā. Brauca uz Zviedriju pētīt viņu sistēmu. Nesen Latvijā bija divu dienu pasākums, kur piedalījās Somijas skolu sistēmas radītājs un ieviesējs. Arī augstāko izglītību Ķīlis grib reformēt, jo tā neražo labus pedagogus. Konstantinov, vai beigsi reiz melst muļķības?

ģlēvulīgajam komentu dzēsējam Nilam

2012-03-20 10:57:25

Ziņot

Gribētos redzēt, vai arī astoto reizi tiks izdzēsti komenti, kuri parāda autora stulbumu. Paldies arī par manu komentu bloķēšanu, drosminiek Nil. Atkārtošos- Ķīlsi jau sen skatās Zviedrijas un Somijas virzienā. Brauca uz Zviedriju pētīt viņu sistēmu. Nesen Latvijā bija divu dienu pasākums, kur piedalījās Somijas skolu sistēmas radītājs un ieviesējs. Arī augstāko izglītību Ķīlis grib reformēt, jo tā neražo labus pedagogus. Konstantinov, vai beigsi reiz melst muļķības?

ģlēvulīgajam komentu dzēsējam Nilam

2012-03-20 10:56:57

Ziņot

Gribētos redzēt, vai arī astoto reizi tiks izdzēsti komenti, kuri parāda autora stulbumu. Paldies arī par manu komentu bloķēšanu, drosminiek Nil. Atkārtošos- Ķīlsi jau sen skatās Zviedrijas un Somijas virzienā. Brauca uz Zviedriju pētīt viņu sistēmu. Nesen Latvijā bija divu dienu pasākums, kur piedalījās Somijas skolu sistēmas radītājs un ieviesējs. Arī augstāko izglītību Ķīlis grib reformēt, jo tā neražo labus pedagogus. Konstantinov, vai beigsi reiz melst muļķības?

Mācos visu mūžu

2012-03-20 09:46:30

Ziņot

Jel atjēdzieties, prātu zaudējošie! Vislabākā izglītības sistēma ir vecā labā krievu sistēma. Tajos laikos nepietika tikai ar kaut kādu tur [cenzēts]isku procesu izpratni vien - bija arī kaut kas jāzina. Bet par to Somijas apjūsmošanu ir pavisam cits stāsts. Tas, ka šajā valstī bērni staigā apmierināti un nesatraucas par savu patieso zināšanu līmeni, ir viegli saprotams. Ja zini, ka skolā tev neko neprasīs, tad arī nav neparko jāsatraucas. Runājot par to augsto bērnu zināšanu testu novērtējumu arī ir viss skaidrs, Tos taču vērtē tieši tādā pašā režīmā apmācīti skolotāji, kuriem pat katra niecīgākā bērna saprāta pazīme liekas kā ģēnija domas augstākā pilotāža.

Adresats

2012-03-19 09:43:51

Ziņot

Ķīli sāc skatīties uz Nila rakstiem un uz Somiju.

haralds

mīļā LV tauta

2012-03-18 23:36:25

Ziņot

Kamēr Ķīlis skatās uz Angliju, tikmēr citi SKATĀS uz Somiju!

fiksais

2012-03-18 16:54:13

Ziņot

Ļoti labi sarakstīts,tik prasītos vēl speciālista viedoklis,par cik ministrijas speciālisti sēž uz čumedāniem,nekādi lielie runātāji viņi nebūs,bet raksts patika.

Politika

Pensionāri sašutuši par par labklājības ministres paziņojumu

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) paziņojums, ka pensiju indeksāciju, kuru šogad aktīvi prasa pensionāri un kam atbalstu ir solījuši arī politiķi, var apturēt metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" (LM) iespējamais krahs, ir kārtējā ņirgāšanās par pensionāriem.

Bērziņš: Attiecības valdībā ir kā "vājprāta murgi"

Palīdzēšana Rusiņam Rekrutēšanas un Jaunsardzes vadītājam var maksāt amatu

Reinbahs uzskata, ka viņa nevainīgumu pierāda "vienkārša aritmētika"

Nepilsoņu kongress: Nepilsoņu tiesības ir principa jautājums (1)

Reģistrēt un izpirkt varēs arī diplomātiskās dāvanas

Mazie tirgotāji šokēti par viņu neuzklausīšanu svarīga likumprojekta apspriedē

Latvijā

Pārbaudes sociālās aprūpes centros atklāj bēdīgu situāciju

Pirmie Veselības inspekcijas (VI) apsekojumi valsts sociālās aprūpes centros atklājuši virkni problēmu. Lai vismaz daļu no tām novērstu, Labklājības ministrija (LM) šogad iecerējusi lūgt valdībai papildu naudu.

"Gaismas pils" būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu

"100g kultūras" rādīs skatītākajā ētera laikā, bet LTV7

Providus: Kriminālprocesa likums ir samērā progresīvs, bet prakse - ne pārāk

Idelsons: "Latvijas Biznesa bankas" darbībā plānotas fundamentālas izmaiņas

Feiferis aiziet no "Latvijas Biznesa bankas" valdes priekšsēdētāja amata (1)

Rīgā smagi cietis velosipēdists

Zuarguss par partijas "Skaistā nākotne" vērtību sistēmu (48)

Lai ierastos politikā, pāri visam akcentējot intelektu, altruismu, garīgumu un citus parasti šajā vidē neierastus terminus, tam vajadzīga drosme. Un pamatojums. “Skaistās nākotnes” izgājiens patiešām izsaucis neierastu uzmanību par vērtību sistēmu politikā.

Mavriks Vulfsons: Izies trīs mazi kuģi jūrā… (18) 

Jaunzeme-Grende: Es spētu piedot Lindermanam (27)