Tjarve prasījis naudu, lai žurnāls „Ir” klusētu (24)

Ar šo nedēļu sākušās publiskas diskusijas ar Latvijas Televīzijas valdes locekļu kandidātiem. Konkurss jau līdz šim bija skandāliem apvīts, nonākot līdz pat prasībām tiesā un pārmetumiem par lielo slepenību. Arī Puaro.lv rīcībā nonākusi skandaloza informācija par vienu no amata kandidātiem, ar apšaubāmu reputāciju apveltīto mediju ekspertu un LU lektoru Rolandu Tjarvi.

Intervijā portālam Puaro.lv ar savu pieredzi dalās jurists Māris Sprūds. „Mani ir pārsteigusi Tjarves kunga izvirzīšana amatam LTV valdē divu aspektu dēļ. Pirmkārt, savulaik Tjarves kungs tika padzīts no LTV par finanšu pārkāpumiem, jo ASV vēstniecības lobētā kompānija Procter and Gamble bija saņēmusi reklāmas laika nepamatotas atlaides. Otrkārt, pirms trim, četriem mēnešiem, kad žurnālā „Ir” sākās rakstu sērija par maksātnespējas procesu norisi, ar starpnieku palīdzību no Tjarves kunga puses man tika izteikts piedāvājums par 10 tūkstošiem latu panākt to, lai gadu netiktu rakstīti negatīvi raksti par maksātnespējas procesiem.”

Tjarves izteiktajam piedāvājumam ticis piemērots arī termiņš, līdz kuram jāsniedz atbilde, jo iesniegšanai un publicēšanai jau tiekot gatavots raksts. „Es protams, no šī piedāvājuma atteicos. Neuzskatu, ka par kaut ko tādu būtu jāmaksā. Pēdējo desmit gadu laikā par manu darbu nav bijusi neviena pamatota sūdzība. Apzinājos, ka pat iemaksas veikšana viņiem netraucētu sev pieejamo informāciju nopludināt citam medijam, kā arī man nebija pārliecības, ka tā nav vienkārša provokācija. Žurnāls „Ir” tikai rada un izgaismo problēmu tur, kur tādas nemaz nav, selektīvi atlasot faktus un piemērojot tos tā, lai lieta izskatītos pēc iespējas aizdomīgāka. Tajā pašā laikā iestādēm pretenzijas nav radušās,” atzīmē Sprūds.

„Esmu cēlis prasību tiesā, lai šī situāciju netiktu atstāta novārtā. Mani tiešām pārsteidz tā dēvētās pētnieciskās žurnālistikas līmenis žurnālā „Ir”. Pieļauju, ka pati [žurnāla „Ir” galvenā redaktore] Ločmeles kundze un Indra Sprance, kas par šo maksātnespēju raksta, par šāda piedāvājuma esamību varbūt nemaz nenojauš,” prāto piedāvājuma saņēmējs. „Sevis teikto nepieciešamības gadījumā esmu gatavs pierādīt arī ar poligrāfa jeb melu detektora palīdzību.”

„Manuprāt, žurnālam „ir” nav tiesību runāt par augstām vērtībām – godīgumu, ētiku un morāli - ja reiz viņi piekopj šādas darbības. Nav noslēpums, ka žurnāls jau kopš tā dibināšanas ir bijis finansiālās problēmās, kas šāda veida piepelnīšanos arī izskaidro. Šādas darbības – faktu piemeklēšana un „miglas pūšana” - ir žurnālistiskās nelietības paraugstunda. Ja „Ir” tik tiešām interesē nelietības maksātnespējā, tad viņiem būtu pēdējais laiks pievērsties Krājbankas maksātnespējas pārkāpumiem, kas, acīmredzot, tiek ignorēti korporatīvo interešu un ar Latvijas Krājbanku kopīgi saistīto personu dēļ.”

„Šī situācija man atgādina Štokenberga gadījumu. Ja viņš pats nebūtu uzsācis publisku cīņu ar ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu, neviens viņam neko nepārmestu.Visvairāk šajā situācijā kaitina atsevišķu personu dubultā morāle.

Apbrīnoju Tjarves kunga uzdrīkstēšanos šim amatam startēt. Iesaku pievērst uzmanību tam, kā viņš Latvijas Televīzijas debatēs atbildēja uz jautājumu par savu reputāciju un pārkāpumiem, par kuriem iepriekš tika padzīts no LTV.Tajā brīdī viņš, apgalvojot, ka no viņa puses viss esot bijis korekti, ļoti izteikti mirkšķināja acis. Ķermeņa valodas ekspertiem noteikti būtu savi komentāri, par to, vai viņš meloja.”

Jautāts, kādēļ, viņuprāt, šāda situācija, kad persona ar apšaubāmu reputāciju kandidē amatam valsts televīzijas valdē, tiek pieļauta, Sprūds atbild: „Jo „Visu Latvijai” pārstāve, kura bija atbildīga par NEPL padomes locekļu iecelšanu - Mūrnieces kundze - nav gana pieredzējusi politikā – Ēlerte un citi sorosīti viņu aptina ap pirkstu kā mazu meiteni.” NEPL padomē tika iekļauti nevis nacionālpatriotiski domājoši padomes locekļi, bet gan neizdevušies žurnālisti, kas vienmēr gatavi pakalpot saviem patiesajiem saimniekiem.

„Gadījumā, ja Tjarve šim amatam tiks akceptēts, valsts lielākajā nacionālajā medijā tiks glorificētas dažādas pseidovērtības, kuras no Rietumu puses mums tiek pasniegtas kā ļoti nepieciešamas,” uzskata Sprūds. „To patiesais mērķis ir tautas sašķelšana un latviešu kā kalpu tautas statusa nostiprināšana. Iesaku paanalizēt ģenerālprokuratūras pērnā gada atskaiti – mūsu tā dēvētie sabiedrotie, ASV, nav atbildējuši ne uz vienu tiesiskās palīdzības lūgumu. Tajā pašā laikā mēs viņiem esam izdevuši gan savus pilsoņus, gan arī izpildījuši šādus lūgumus no viņu puses. Interesanti, par ko liecina šis fakts, un vai, piemēram, Krievija un Baltkrievija ir tikpat neatsaucīgas?”