Zviedru analītiķi: Kāds būtu NATO un Krievijas karš?

NATO Krievija

Ja Putins iedomātos sagrābt Baltiju, viņam nāktos dārgi par to samaksāt. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekarošanai būtu nepieciešamas vismaz trīs diennaktis, teikts Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta ziņojumā.

Kā risinātos karadarbība, ja patiešām izceltos NATO un Krievijas karš?

Nav šaubu, ka par visticamāko Krievijas uzbrukuma mērķi kļūtu Baltija, tomēr Maskavai rietumos ir arī citi potenciālie mērķi, teikts ziņojumā.

Zviedru eksperti mēģinājuši ieskicēt sliktāko scenāriju Krievijas iebrukumam Baltijā.

Pats pirmais, ko darītu Krievija – mēģinātu panākt politisku un militāru kolapsu Latvijā, pēc tam arī Igaunijā un Lietuvā.

Krievija pielietotu raķešu triecienus un izmantotu floti, lai paralizētu ostas, lidostas un vienlaikus visu triju Baltijas valstu infrastruktūru. Pēc tam sāktos sauszemes karaspēka uzbrukums Igaunijas dienvidaustrumiem un Latvijas austrumiem, uzskata zviedru militārie eksperti.

 

Baltijas krišana

Pēc divām diennaktīm Krievijas karaspēki ielenktu Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Vēl pēc diennakts Krievijas kontrolē nonāktu visa Baltija.

Līdzīgus secinājumus iepriekš izteica arī Amerikas analītiskā centra RAND analītiķi – īstermiņa perspektīvā NATO valstis izrādītos bezspēcīgas kaut ko likt pretī Krievijas militārajai jaudai.

 

NATO atpaliek

Ziņojumā uzskaitīts, cik daudz karaspēka nedēļas laikā varētu mobilizēt Krievija un NATO. Secinājumi nav iepriecinoši: salīdzinot ar Krieviju, NATO šajā termiņā nesavāktu pat pusi.

Līdz šim Krievijas armija vienmēr ir devusi priekšroku kvantitātei, nevis kvalitātei. Taču tagad situācija ir mainījusies.

“Rietumvalstu skaitliskais pārākums nekādā veidā neatspoguļojas bruņoto spēku kvalitātē. Tieši pretēji, kas attiecas uz elitārajām apakšvienībām, pārspēks ir Krievijai,” — teikts ziņojumā.

 

Vājais punkts – pēkšņs uzbrukums

NATO vājais punkts — pēkšņs uzbrukums. Militāro spēku mobilizācijai nepieciešams laiks. Turpretī Krievija jau iepriekš ir nodemonstrējusi spēju izvērst ievērojamus spēkus pie savas robežas rietumos. Pēdējo reizi to varēja vērot militāro mācību „Zapad – 2017” laikā.

 

Mobilizācija nedēļas laikā

Militārā konflikta pirmajā nedēļā Krievija spētu mobilizēt daudz apjomīgāku militāro spēku. Īpaši jūtams pārspēks būtu sauszemes spēkos. Baltijas bruņotie spēki lielā mērā ir atkarīgi no virknes citu valstu atbalsta, tāpēc ir sarežģīti veikt pat aptuvenas aplēses. Zviedru eksperti lēš, ka šis skaitlis nevarētu būt pārāk liels.

 

Krievijas sauszemes karaspēks

Krievija pie Baltijas robežām jau ir izvietojusi apjomīgus pārvietojamos bruņotos spēkus, kuros ietilpst tanku brigādes un karavīri.  Bez tam, nepieciešamības gadījumā tos atbalstīs arī artilērija. Pēc Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta aplēsēm, tikai vienas nedēļas laikā Krievija Baltijā spētu koncentrēt līdz 150 000 karavīru.

 

NATO sauszemes karaspēks

NATO karaspēku vājais punkts – tie ir izvietoti visā Eiropā, nevis koncentrēti pie Baltijas austrumu robežas, teikts ziņojumā. Baltijas reģions nav pasargāts no pēkšņa uzbrukuma. Savukārt spēku mobilizācija, kas būtu salīdzināma ar Krievijas spēkiem, varētu aizņemt daudz laika.

 

Lēni, bet pārliecinoši

Agrāk vai vēlāk, arī NATO mobilizēs visus savus spēkus. Pateicoties ASV atbalstam, NATO pārspēs Krieviju visos punktos.

 

Perspektīva – biedējoša

Tomēr NATO spēku mobilizācija var ievilkties vairāku mēnešu garumā, un līdz tam brīdim Baltijā jau sen saimniekos krievi.  Kā uzskata Totālās aizsardzības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks militārais speciālists Roberts Dalsjē (Robert Dalsjö), kurš ir arī viens no ziņojuma autoriem, perspektīvas solās būt visai biedējošas.

„Ir pilnīgi reāli, ka Krievija spētu sagrābt Baltiju un paziņot: „Tagad tā ir mūsu, un ja kas — liksim lietā kodolieročus””.

 

Kodolkarš un NATO kolapss

Militārā konflikta turpinājumā NATO nāktos izvēlēties vienu no vairākiem scenārijiem, uzskata Roberts Dalsjē.

Pirmais: NATO tiek paralizēta iekšējo nesaskaņu rezultātā.

Otrais: NATO atzīst, ka nav spējīga neko izdarīt īstermiņa perspektīvā, bruņojas plānveidīgi un uzsāk ilgtermiņa atturēšanas programmu, līdzīgu tai, kāda bija aukstā kara laikā.

Trešais: NATO savāc pietiekamus spēkus tam, lai atbrīvotu Baltiju un piemērotā brīdī dotu atbildes triecienu Krievijai. Jāpiebilst, ka tam nepieciešamas garantijas, ka NATO spēs neitralizēt Krievijas kodolieroču draudus  — bet tas, jāatzīst, ir maz ticams. Atšķirībā no Krievijas ne NATO, ne ASV sen nav veikuši kodolieroču modernizāciju.

 

Spēka demonstrācija

Krievija varētu pieņemt lēmumu par uzbrukumu Baltijas valstīm, lai demonstrētu savu spēku, apgalvo Dalsjē.

 

Operatīvie mērķi

1) Ieejot tālu akvatorijā pie Norvēģijas ziemeļos, Krievija var likt šķēršļus jūras saziņai starp rietumvalstīm un nostiprināt savu jūras spēku aizsardzību pie Murmanskas;

2) Baltijas sagrābšanai varētu būt ne tikai milzīga simboliska nozīme, bet tas arī ievērojami apgrūtinātu uzbrukumu teritorijai Krievijā;

3) Baltijas jūras bloķēšana ierobežotu NATO spēju ātri pārgrupēt spēkus uz austrumu flangu.

 

Bailes no ASV

Ja Putinam ienāktu prātā ieņemt Baltiju, tas viņam izdotos bez īpašas piepūles. Tad kas ir tas, kas viņu no tā attur?

„Krievi zina, ka ilgtermiņa militārajā konfliktā neizbēgami zaudēs NATO/ASV, pielietojot parastos līdzekļus, tāpēc viņi diezin vai to darīs. Un tomēr mēs uzskatām, ka situācija šobrīd ir ārkārtīgi nokaitēta, jo Rietumu spēki Baltijā ir ļoti vārgi. Tāpēc Kremlis var padoties kārdinājumam un negaidīti uzklupt, bet NATO nespēs atvairīt šo uzbrukumu” — norāda analītiķi.

„Kārdinājums ir īpaši vilinošs, ja Krievija nudien uzskata, ka Rietumu alianse ir tik vārga, sašķelta un bezpalīdzīga, ka neuzdrošināsies nākt palīgā Baltijas valstīm. Nevar droši apgalvot, ka Putins savā galvā neprāto, vai NATO varētu savaldīt ar kodolkara draudiem. Tas patiešām būtu katastrofāli, un mēs uzskatām, ka NATO spēkiem Baltijā vajadzētu kļūt stiprākiem, lai to novērstu”, — piebilst zviedru militārie eksperti.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Avots: Det store overblikket: Slik ville en krig mellom NATO og Russland se ut

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

12 Komentāri on "Zviedru analītiķi: Kāds būtu NATO un Krievijas karš?"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
zanis
zanis
Vajag beidzot saprast,ka ar kaimiņu jāatrod vajadzīgā sapratne.Kāpēc vajag aprunāt!Paši nēesam tie labākie,paskatamies paši uz sevīm.Ir teiciens gudrais paklusē,muļķis bļaustās.To NATO tautai nevajag,to vajag valdībai priekš tautas apspiešanas ja tā sacelsies pret valdības saeimu.NATO ģenerāļiem šeit ir ļoti labi,var pelnīt naudiņu.Bet kas nekait vajag tik musināt latviešus ka krievi tūlīt uzbruks.Ir daudzi musinātāji,krievi nāks,nu tik sitīs un būs bet nepadomā kādu nelaimi nesīs karš.Bet lai miera ceļā visu nokārtot nu nē!!!Tie taču ir krievi ar to vis ir izteikts.Bet kāds tu pats esi ,tie arī ir cilvēki.Laižam iekšā imigrantus,sakiet kur paliks tīrā latviešu rase,kas jau tagad saprecās ar dažādām rasēm.Eiropas… lasīt vēl »
Yes
Yes

Beidzot kāds jauks raksts.
Apnicis atlicināt naudu NĪN un atraut šo naudu no iespējamiem ceļojumiem ar bērniem, jo nekur netieku bez naudas. Esmu noguris no “brīvās” latvijas

Tors
Tors

Neredzu neviena iemesla kadelj Vajadzetu iebrukt Baltijas valstu teritorijas – te nav ne vertigu dabas resursu ne militaras/sarezhgjito tehnologiju razhotnju (Donbasa ir gan viens gan otrs) – tamdel kapec jaiet uz tadu risku “dabut pa muti” no NATO un sabojaat attiecibas ar savas gazes/naftas noieta tirgiem (R-Eiropas valstis) – Absoluti suna murgi. Tada “analitika” ir izdeviga tikai ierochu razhotajiem – kuri ari “pasuta” tada veida “analitiku” lai plebsu tureetu pastavigas bailes un attaisnotu budzheta “cirpshanu” par labu bezjedzigas militaras tehnikas iegadei – kura nedod tautsaimniecibai nekada labuma, jo lielako savu dalju pavada angaros vai noliktavaas, Bet pastalniekiem tas diezvai pielec.

wpDiscuz