“X” stundā Zviedrija nespētu aizstāvēt Gotlandi, norāda eksperts

zviedrija

Zviedrija nespētu aizstāvēt stratēģiski nozīmīgo Baltijas jūras salu Gotlandi, ja tajā iebruktu ārvalstu spēki, uzskata bijušais Gotlandes brigādes komandieris un Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas rektors Kārlis Neretnieks.

Zviedrija pagājušajā gadā atvēlēja miljardu kronu (aptuveni 134 miljonus eiro), lai daļēji atjaunotu Gotlandes Aukstā kara laika aizsardzību, tostarp paredzot līdz 2018.gadam izvietot uz salas simtiem karavīru un izveidot jaunu garnizonu.

Tomēr Neretnieks, kurš ir viens no vadošajiem Zviedrijas aizsardzības jomas ekspertiem, pirmdien Zviedrijas Radio pauda uzskatu, ka šiem pasākumiem nebūs lielas ietekmes.

Latviešu izcelsmes eksperts norādīja, ka Zviedrija pat ar visiem šiem aizsardzības uzlabojumiem nespētu aizsargāt visu salu.

Uz Gotlandi nav pārvesta nedz artilērija, nedz gaisa spēki, un tas nozīmē, ka uzbrukuma gadījumā tie būtu jāsūta no Zviedrijas iekšzemes, ko no salas šķir aptuveni 100 kilometri.

«Gotlandē iespējams aizstāvēt vienu atsevišķu vietu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,» sacīja Neretnieks, norādot, ka ar to pietiktu, lai sāktu karavīru nosūtīšanu uz salu, bet visi šādi papildspēku sūtīšanas mēģinājumi saskartos ar pretuzbrukumiem.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists no sociāldemokrātu vadītās koalīcijas valdības Zviedrijas Radio sacīja, ka neizslēdz salas aizsardzības tālāku nostiprināšanu.

«Kaujas grupa, kad tā būs nokomplektēta, varēs veidot ko tādu, kas pacels latiņu un padarīs visu sarežģītāku potenciālajam uzbrucējam,» norādīja ministrs, piebilsto, ka tas, viņaprāt, ir svarīgs ieguldījums.

«Bet, vai tas ir gala punkts, to ir pāragri sacīt. Bet es domāju, ka šis jautājums būs ļoti nozīmīgs nākamreiz, kad mēs pārvērtēsim militāros izdevumus Gotlandē,» sacīja Hultkvists.

Pieaugot bažām par Krievijas agresiju, Gotlande jau vairākus gadus atrodas skandināvu militāro diskusiju centrā.

Krievijas un Zviedrijas attiecības pēdējos gados bijušas saspringtas. 2014.gada septembrī divi Krievijas bumbvedēji «SU-24» ielidoja Zviedrijas gaisa telpā. Kādreizējais ārlietu ministrs Karls Biltss to nosauca par «visnopietnāko Krievijas gaisa incidentu» desmit gadu laikā.

Nākamajā mēnesī Zviedrijas ūdeņos tika manīta ārvalstu zemūdene. Zviedrija turēja aizdomās Krieviju, bet nespēja pierādīt, no kurienes zemūdene uzradusies.

«Es domāju, ka Baltijas rajonā un Baltijas jūrā izveidojusies jauna drošības situācija,» dienā, kad zemūdene tika pamanīta, sacīja Hultkvists.

Pagājušajā gadā kāds drošības jomas eksperts apgalvoja, pavasarī 33 000 Krievijas karavīru mācībās izspēlējuši Baltijas jūras pārņemšanu, tostarp praktizējoties Gotlandes, Dānijai piederošās Bornholmas salas un Somijas Olandes salas sagrābšanā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz