Zapad 2017: Tiek noslīpēta Krievijas bruņoto spēku gatavība lielmēroga reģionālajam karam Eiropā

Zapad 2017

Lielākās militārās mācības Eiropā kopš Aukstā kara beigām. Par tādām uzskata Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības “Zapad 2017”, kuras uzmanīgi vēros gan Krievijas kaimiņvalstis, tajā skaitā Latvija, gan pārējā pasaule. Militārie manevri, kuros piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas karavīri, sāksies ceturtdien un ilgs nedēļu.

Līdz šim vērienīgākās Krievijas militārās mācības norisināsies galvenokārt Baltkrievijā, Krievijas rietumos un Kaļiņingradas apgabalā, kur atrodas Krievijas Baltijas kara flotes bāze. Tas satraukumu izraisījis Baltijas valstīs un Polijā, kuras robežojas ar šo teritoriju.

Militārās mācības “Zapad” notiek reizi četros gados, bet šogad pievērš krietni vairāk sabiedrības uzmanības, jo mainījies ģeopolitiskais konteksts – Krievija ir anektējusi Krimu, un aizvien turpinās tās agresija Austrumukrainā.

Pēdējos desmit gados Krievija regulāri piedalījusies militārās mācībās ar agresīvu raksturu un pretrietumnieciskiem scenārijiem. Tas ļauj valstij attīstīt savas militārās spējas, bet vienlaikus sūta politisku signālu pārējai pasaulei, ka Krievija ir spēcīga valsts.

Šādām mācībām ir bīstams precedents – divos gadījumos tas ir bijis aizsegs militārai agresijai. 2008. gadā tas noveda pie iebrukuma Gruzijā, bet 2014. gadā – Ukrainā.

Eksperti tādēļ pauduši bažas, ka pēc “Zapad” noslēguma krievu karaspēks Baltkrieviju varētu arī nepamest. Uzticību nevieš arī Krievijas slepenība par mācību norisi.

“Tiek noslīpēta Krievijas bruņoto spēku gatavība lielmēroga reģionālajam karam Eiropā. Tas ir pilnīgi acīmredzami. Bet tas tiek darīts katru gadu, un mācību mērogs arī pieaug ik gadu, jo palielinās kara draudi. Protams, Krievijas pusē ziņo, ka tās ir aizsardzības mācības, jo Rietumi grasās mums uzbrukt. Skaidrs, ka uzbrukums ir pati labāka aizsardzība,” komentē “Novaja Gazeta” militārais eksperts Pāvels Felgengauers.

Kā vienai no 57 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstīm Krievijai ir arī pienākums nodrošināt divu novērotāju klātbūtni no katras dalībvalsts, ja karavīru skaits mācības pārsniedz 13 000. Krievija mēdz mācības sadalīt vairākās daļās, lai no šī pienākuma izvairītos. Kamēr Baltkrievija uzaicinājusi trīs militāros novērotājus no Latvijas, Krievija – tikai vienu. Turklāt uzmanīgus dara Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtījums “Zapad” vajadzībām – vairāk nekā 4000 vilciena vagonu karavīru transportēšanai liecina par militārpersonu skaitu vairāku divizīju apmērā.

Krievijas radītos draudus apzinās arī NATO. Tādēļ reizē ar “Zapad” notiek arī NATO mācības, ASV pastiprinājušas Baltijas gaisa telpas patrulēšanu un jau kopš pērnā gada Baltijas valstīs un Polijā atrodas daudznacionāli karavīru bataljoni.

Pēc Krievijas oficiāli sniegtajiem datiem, mācībās piedalīsies aptuveni 12 700 karavīru. Vairākums – mazliet virs 7000 būs Baltkrievijas pārstāvji, bet 5500 –  Krievijas karavīru. Tas ir tikai nedaudz mazāk par 13 000 – skaita, pie kura mācībās jānodrošina lielāka novērotāju klātbūtne. Eksperti gan norāda, ka gatavošanās darbi liecina par krietni lielāku karavīru skaitu un lēš, ka tas varētu sasniegt 100 000 un pat vairāk.

Mācībās tiks izmantota 680 vienību liela kara tehnika, tajā skaitā 250 tanki. Arī 70 lidmašīnas un helikopteri.

Lai gan oficiālais beigu datums mācībām ir 20.septembris, karavīriem plānots Baltkrieviju pamest tikai 30.septembrī, un tad arī varēs secināt, vai mācības būs beigušās mierīgi.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Avots: LTV Ziņas

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz