Vai ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurus vieno savstarpēja glaimošana, neskatoties uz ideoloģiskām domstarpībām, var noslēgt tiešu vienošanos par neuzbrukšanu?
Tādu, kurā ASV un Krievija viena otrai apsolītu “atturēties no jebkādas spēka lietošanas. No jebkādām agresīvām darbībām un uzbrukumiem vienai pret otru – kā individuāli, tā arī kopīgi ar citām valstīm?” jautā The Washington Post analītiķis Kolberts Kings (Colbert King).
“Es ar Krieviju gribu dzīvot saticīgi” – tā paziņojis Tramps. Tāpat viņš ar Kremli grib sadarboties plašā jautājumu lokā – sākot ar kopīgām operācijām cīņā ar terorismu, jo īpaši pret “Islāma valsti”, un beidzot ar kodolieroču izplatības novēršanu. Kā arī pret Irānas un Ziemeļkorejas nostiprināšanos, raksta Kings.
Putinam mieru neliek NATO, un vairāk par visu viņš gribētu lielā mērā kontrolēt un noturēt Ziemeļatlantijas aliansi pie savām rietumu robežām. Un Trampa nepatika pret NATO ir tieši tas, kas vajadzīgs Putinam, lai apstādinātu Rietumu ekspansiju Austrumeiropā. Ļoti iespaidīgas ir arī ekonomiskās sadarbības perspektīvas, kas varētu būt šādas savienības rezultātā. Attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju būtu izdevīga abu līderu kā personīgajām, tā arī politiskajām interesēm.
Vienošanās starp Trampu un Putinu nebūtu nekāds bezprecedenta gadījums, turpina Kolberts Kings. Pasaule jau ir bijusi lieciniece tam, kā starp diviem pretiniekiem tiek noslēgts šāda veida līgums, kaut arī alianse, kurā piedalījās Krievijas priekštece, izrādījās ne visai veiksmīga.
Tas bija 1939. gadā, kad karš vairs nebija aiz kalniem. Vācija un PSRS – nāvīgie ienaidnieki – noslēdza vienošanos, kuru parakstīja ārlietu ministri Joahims fon Ribentrops un Vjačeslavs Molotovs. Saskaņā ar to abas valstis apsolījās desmit gadus izslēgt kara draudus un atturēties “no jebkādas spēka pielietošanas, no jebkādām agresīvām darbībām”.
Raksta autors arī atgādina, ka tāpat tās noslēdza blakus vienošanos – vācieši un krievi vienojās sadalīt Poliju un piešķīra Padomju Savienībai rīcības brīvību Austrumeiropā un Baltijā, bet apmaiņā pret to Vācija ieguva tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem ar Lietuvu. Rezultātā pasaule, atsakoties to pieņemt, sāka karot. Staļina-Hitlera pakts noveda pie Otrā pasaules kara. Pie paša asiņainākā globālā konflikta vēsturē.
“Vai nesanāks tā, ka Trampa un Putina brāļošanās, šo divu cilvēku abpusējā tiekšanās pēc varas, kā arī ietekmes sfēru un klātbūtnes palielināšanas pasaules arēnā, mūs nenovedīs tur, kur nevajadzētu?” retoriski vaicā Kolberts Kings.
Viss buus okeijo- esmu abu fane
Nekāds pakts ar Pūķinu nesanāks, jo Pūķins visu sadirsīs ar savu bezjēdzīgo v’;avuļošanu!