Mozambikas ģerbonī, kā zināms, ir attēlots Kalašņikova automāts. Savukārt Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam pilnīgi noteikti būtu pēdējais laiks izvirzīt jautājumu par krievu zenītsistēmas С-300 attēlošanu uz savas valsts karoga un ģerboņa.
Krievijas raķešu piegāde Asadam šodien nozīmē varas saglabāšanu valstī. Pretējā gadījumā — jau pēc dažiem mēnešiem virs Sīrijas teritorijas tiktu izveidota lidojumiem slēgta zona, kuru kontrolētu NATO jeb ASV aviācija, kā tas bija Irākā.
Sīrijas prezidents Bašars Asads, sniedzot interviju valstij draudzīgajam Livānas televīzijas kanālam Al Manar paziņojis, ka viņa armija ir saņēmusi Krievijas zenītraķešu kompleksu С-300 pirmo partiju. Spriežot pēc formulējuma, runa ir par minimālo vienību — vienu raķešu divizionu. Nākamo ZRK С-300 partiju piegāde, pēc Asada vārdiem, gaidāma „jau drīz”.
Iespējams, ka tuvākas ziņas būs jau pavisam drīz, jo ar Livānas šiītu grupējumu Hezbollah saitītais televīzijas kanāls sola demonstrēt Sīrijas prezidenta intervijas pilnu versiju.
Starp citu, jau patlaban reakcija uz šo notikumu ir pilnīgi paredzama. Francija, ASV un Izraēla jau agrāk stingri aicināja Maskavu atturēties no ieroču piegādes Sīrijas armijai, bet konkrēto krievu ZRK piegādi Asada režīmam ASV Valsts departaments jau nosaucis pat „kļūdu”.
Savukārt Krievija te apgalvoja, ka nepiegādās Sīrijas valdošajam režīmam ieročus, te paziņoja, ka tā ir valsts iekšēja lieta un nekāda ANO lēmuma, kas aizliegtu, aizstāvēšanās bruņojumu Sīrijai, nebūs, te nosodīja ES valstu lēmumu atcelt kopējo embargo uz ieroču pārdošanu vienai no Sīrijas konflikta pusēm (droši vien opozīcijai), norādot, ka Krievija jau no tādiem pasākumiem esot atteikusies.
Galu galā, Maskava pilnīgi acīmredzami ir nonākusi pie secinājuma, ka šajā situācijā drīkst piegādāt Sīrijai praktiski jebko.
Rezultātā kļuva skaidri zināms, ka ieroči “brauc” uz Sīriju. Vēl jo vairāk — visdrīzāk, tie jau ir piegādāti. Šis fakts tieši izrietēja no negaidīti viennozīmīgā Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova teiktā, kurš paziņoja, ka С-300 ir Sīrijai stabilizējošs faktors, jo to uzstādīšana militārai dežūrai reģionā atturēs „karstās galvas” no iejaukšanās konfliktā.
Kas tās par „galvām”, nav noslēpums. Sīriešu opozīcija, pareizāk sakot, tās liberālais spārns, kas uztur aktīvus kontaktus ar Franciju un ASV, pietiekami sen uzstāj, lai virs Sīrijas izveidotu lidojumiem slēgtu zonu un, pēc opozicionāru vārdiem, aizsargātu mierīgos iedzīvotājus no Asada armijas, kura gaisā bauda pilnīgu pārākumu.
Tajā pašā laikā nav šaubu, ka tādas „zonas” izveidošana novedīs pie Irākai analoģiskas situācijas, kad oficiālā valdība pilnīgi zaudēs kontroli pār valsts teritorijas daļu. Turklāt tā ir gandrīz lielākā daļa.
To lieliski saprot gan ASV, gan Francijas militāristi. Un sīriešu opozīcijas priekšlikumi negūst viņu atbalstu. Atklāti pret šo pasākumu iepriekš ir iebildis Štābu priekšnieku apvienotās komitejas (Amerikas ģenerālštāba galva) Martins Dempsijs.
„Jāatzīst, ka potenciālais pretinieks nesēdēs un neskatīsies, kā mēs uzspiežam viņam savu gribu. Visdrīzāk, viņš mēģinās atbildēt kaut kur ārpus savas valsts robežām,” — ģenerāli citē laikraksts The Christian Science Monitor.
Tajā pašā laikā, pēc Martina Dempsija vārdiem, Sīrijas valsts aviācija ne tuvu nav vietējo dumpinieku galvenā problēma: tikai 10 % opozīcijas zaudējumu var vainot BGS darbības.
Toties ir acīmredzami, ka ģenerālis ir pārliecināts — pēc lidojumiem slēgtas zonas izveidošanas dumpinieki sāks pieprasīt, lai tiktu izdarīti triecieni pa valdības spēku sauszemes daļām, bet tas nozīmētu īstu karu pret Sīriju „bez redzamiem” (no militārā viedokļa) mērķiem.
Tomēr runa ir par militārista uzstāšanos. Izsakot savus profesionālos brīdinājumus, Dempsijs uzsvēra, ka principā Pentagons spēj izveidot virs Sīrijas lidojumiem slēgtu zonu un, ja būs tāda pavēle, viņš personīgi ir gatavs uzņemties vadīt šo procesu. Tādā gadījumā, pēc viņa vārdiem, būs nepieciešams izpildīt virkni nosacījumu: izvest no ierindas Sīrijas PGA sistēmu, organizēt notriekto lidotāju meklēšanu un glābšanu un sagatavoties iespējamiem Sīrijas valdības karaspēka atbildes triecieniem.
Tādējādi Dempsija uzstāšanās kontekstā ir skaidri redzams, ka sīriešu rīcībā esošie С-300, tiešām spēj atvēsināt „karstās galvas”, protams, ja amerikāņi un viņu sabiedrotie nav gatavi vispirms uzsākt sauszemes operāciju, lai likvidētu krievu ZRK, kas spēj dot spēcīgu triecienu ārzemju aviācijai, kas mēģinātu pārņemt Asada armijas kontroli pār Sīrijas debesīm.
Kaut ko līdzīgu jau paziņo Izraēla, kura ir gatava nepieļaut С-300 izvēršanos kaimiņvalsts teritorijā. Ņemot vērā savas valsts ģeogrāfisko savdabību, izraēlieši neuzskata, ka krievu zenītraķešu komplekss ir tīri aizsardzības ierocis, tāpēc ka ar Sīrijā izvietoto С-300 palīdzību ir iespējams kontrolēt ievērojamu daļu Izraēlas telpas, radot „lidojumiem aizliegtu zonu” arī pār to.
Izraēla nesaskata iespēju likt šķēršļus krievu zenītraķešu kompleksa С-300 piegādēm Sīrijai un grasās tos neitralizēt pēc piegādes, bet līdz uzstādīšanai kaujas dežūrām, ziņo aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstā Gaarec citētajiem Eiropas diplomātiem, kas piedalījās Izraēlas nacionālās drošības padomes galvas Jakova Amidora slēgtajā brīfingā.
Tiesa, tas ir skatījums no militārā un tehniskā viedokļa. Kas attiecas uz politiķiem, tad viņiem viss bieži izskatās gluži otrādi. Un fakts, ka Asada rīcībā tagad esošie kompleksi С-300, šķiet, ir izprovocējis reālu amerikāņu gatavošanos tam, lai izveidotu virs Sīrijas lidojumiem slēgtu zonu.
Vismaz pirms Asada paziņojuma par to, ka viņa armija ir saņēmusi Krievijas zenītraķešu kompleksus, Amerikas presē parādījās ziņa, ka Baraks Obama ir piekāpies ievērojamas daļas ASV ietekmīgāko politiķu spiedienam, un, kā, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstī izdevums The Daily Beast, izteicis vēlēšanos iepazīties ar Pentagona plānu lidojumiem slēgtas zonas veidošanai virs Sīrijas, kurš paredzot ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņoto spēku dalību operācijā.
Kāds no šā izdevuma avotiem precizē, ka, lai gan galīgais lēmums pagaidām nav pieņemts, plāns „ir sagatavots labāk nekā jebkad iepriekš”.
Iespējams, ka, tieši zinot to, Bašars Asads arī nāca klajā ar savu paziņojumu, lai ietekmētu ASV pozīciju. Aprēķins ir acīmredzams — amerikāņi nevēlēsies zaudēt lidmašīnas un pilotus, bet sauszemes operācijām ar milzīgiem cilvēku zaudējumiem viņiem nav pietiekamas politiskās gribas.
Taču šie Sīrijas valdības pieņēmumi var izrādīties kļūdaini. Krievu raķetēm parādoties Sīrijā, politiskais spiediens uz Baraku Obamu tikai pieaug, un viņš var tam piekāpties.
No otras puses, runa ir vismaz par to, lai lidojumiem slēgtas zonas ieviešanu virs Sīrijas nopietni novilcinātu.
Amerikas, Francijas, Turcijas izlūkdienestiem un viņu kolēģiem no citām NATO valstīm tagad ir jāpārliecinās, vai Bašars Asads nav melojis un viņa rīcībā tiešām ir mūsdienīgas Krievijas zenītraķetes. Ja izrādīsies, ka viņa paziņojums ir patiess, jāpieņem lēmums par Sīrijas atjauninātās stratēģijas pievārēšanu. Un tikai pēc tam operācija var sākties.
Pa to laiku vismaz kļūs skaidrs, vai ir izdevies organizēt „samierināšanās” konferenci Sīrijas jautājumā, kuras iniciatori, lai cik dīvaini tas izklausītos, ir Krievija un ASV, kuras aktīvi pretojas viena otrai jautājumā par lidojumiem slēgtas zonas izveidošanu Sīrijas debesīs.
Ja konference tā arī nesāksies, jebkurā gadījumā runa būs par karu starp Bašaru Asadu un opozīciju „līdz pilnīgai uzvarai”. Ja tomēr sāksies, tad arī С-300 kompleksi vairs nebūs vajadzīgi, jo, iespējams, tiks atrasts kāds politisks kompromiss, uz ko šobrīd paļaujas visi, tajā skaitā amerikāņu militāristi, kuri nevēlas iesaistīties bruņotā konfliktā Sīrijā.
Lasītāju viedokļi