Ietekmīgā žurnāla “Foreign Policy” interneta vietnē ceturtdien publicēts ASV prezidenta administrācijas darbinieka, analītiķa Pola Millera viedoklis ar nosaukumu “Kā Trešais pasaules karš var sākties Latvijā”.
Pirms četriem gadiem es paredzēju Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lūk, mana nākamā prognoze, kas tagad daudziem cilvēkiem liksies acīmredzama: Baltijas valstis ir nākamās. Un tas būs jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa pirmais un lielākais pārbaudījums. Tas, domājams, nenotiks atklāta iebrukuma formā.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir skaidri un lieli mērķi. Taču viedoklis par to iemesliem atšķiras. Daži apgalvo, ka viņu virza pamatā racionāli, aizsardzības mērķi: NATO paplašināšanās šķita draudīga, un Krievija dod pretsparu. Rietumi paplašināja savu ietekmes sfēru uz Krievijas rēķina, un Krievija tagad sākusi pretdarbību. Tāpēc Ukrainas krīze esot Rietumu vaina, apgalvoja Džons Mērsheimers. Lai gan šī ir visakadēmiskākā reālistiskā analīze, tas ir pilnīgs absurds. Putinu nevada racionālu paša interešu augsti aprēķini, tāpēc ka tā tas nav ne ar vienu cilvēku.
Putins uzskata hegemoniju pār tuvējām kaimiņvalstīm par Krievijas drošībai nepieciešamu, jo tādi ir viņa uzskati par Krievijas valstiskumu un vēsturisko likteni. Putins (un, iespējams, vēl vairāki viņa iekšējā loka cilvēki) ir ne tikai nacionālists.
Šķiet, ka Kremlī valda savdabīga krievu nacionālisma forma, kas saplūdusi ar reliģiju, likteni un mesijas ideju. Šajā stāstā Krievija ir Pareizticīgās baznīcas kristietības sargātāja. Un tai ir misija to aizsargāt un ticību izplatīt.
Patiesi racionāla Krievija neuzskatītu NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos par draudu, jo liberālā kārtība ir atvērta un iekļaujoša. Un faktiski Krievijas drošību un labklājību varētu palielināt.
Bet Putinam un citiem krieviem, kas pasauli redz caur Krievijas reliģiskā nacionālisma prizmu, Rietumi ir drauds to deģenerācijas un globalizācijas dēļ.
Šajā skatījumā NATO nav labdabīgs sargs liberālajai kārtībai Eiropā, bet gan naidīgs deģenerēto Rietumu aģents un galvenais šķērslis krievu diženumam.
Tādējādi Putina dižās stratēģijas īstenošanai NATO ir nepieciešams likvidēt. Konkrēti, viņam savstarpējo aizsardzību garantējošais 5. alianses līguma punkts ir jāpadara bezjēdzīgs.
Putinam jau tagad ir izdevies graut NATO uzticamību. Viņa pēdējie divi mērķi, Gruzija un Ukraina, nebija NATO dalībvalstis. Bet 2008. gadā šīm valstīm bija skaidri un publiski apliecināts, ka tām tiks piešķirts ceļakartes plāns kļūšanai par dalībvalstīm. Krievija skaidri un publiski iebilda abu valstu jebkādiem soļiem pretī dalībai NATO – un tad tajās iebruka.
Krievijas iebrukums Gruzijā un Ukrainā radīja strīdus teritorijas – Dienvidosetiju, Abhāziju un Krimu, kuras okupējuši Krievijas karavīri. Kamēr kādu tās daļu okupējusi Krievija, valsts nekad neiestāsies NATO.
Putins tagad Krievijas ekspansijas turpināšanai ir vislabvēlīgākajā starptautiskajā vidē kopš Aukstā kara beigām. Eiropas vienotība ir lauzta.
Alianses dalībvalstis apšauba savstarpējās drošības pakta vērtību. Un nākamais ASV prezidents šķiet atklāti labvēlīgs pret Krieviju un gatavs attaisnot Krievijas bezatbildīgo rīcību.
Putina nākamais solis ir bīstamāks nekā iepriekšējie. Jo viņš, iespējams, vērsīsies pret Baltijas valstīm, kuras ir NATO dalībvalstis. Viņš nevar nosūtīt lielu skaitu Krievijas karavīru pāri robežai – pat vispiesardzīgākās NATO dalībvalstis neignorēs atklātu iebrukumu.
Tā vietā Putins izraisīs neskaidru militarizētu krīzi, izmantojot starpniekus. Iespējams, tas notiks tuvāko divu gadu laikā. Iespējams, krievvalodīgie latvieši vai igauņi sāks nemierus, protestējot par savām tiesībām, apgalvojot, ka tiek vajāti, un lūgs “starptautisko aizsardzību”.
Parādīsies aizdomīgi labi bruņota un labi apmācīta “Baltijas krievu atbrīvošanas Tautas Fronte”.
Dažas augsta profila slepkavības un spridzināšanas Baltiju novedīs uz pilsoņu kara robežas. Var sākt izpausties nemiernieku aktivitātes.
Krievija bloķēs visas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, bet piedāvās savus vienpusējos miera uzturēšanas spēku pakalpojumus. Sanāks Ziemeļatlantijas padome. Polija vadīs mēģinājumus iedarbināt līguma 5. pantu, atzīstot Krievijas uzbrukumu Baltijai. Vācieši un franči nikni pretosies. Visi sāks skatīties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai redzētu, kurā virzienā sliecas alianses līderis.
Ja alianse 5. pantu neiedarbinās, NATO savstarpējās drošības garantijas funkcionāli zaudēs jēgu. Neviens alianses loceklis vairs neuzticēsies NATO līgumam, lai garantētu sev aizsardzību pret Krieviju nākotnē. Ģeopolitikas ziņā pasaules pulkstenis atgriezīsies 1939. gadā. Dažas Austrumeiropas valstis var izvēlēties sadarboties ar Krieviju. Citas, sākot ar Poliju, sāks apbruņoties līdz pat zobiem. Tiks realizēts Putina sapnis par sagrautu Rietumvalstu sadarbību un viņam atklātu darbības lauku Eiropā.
Bet, ja alianse tomēr 5. pantu iedarbinās, tas būs līdzvērtīgs lēmums kara pieteikšanai pret Krieviju. Un tad Trampam būs jāizlemj, vai Latvijas aizstāvības dēļ ir vērts riskēt ar Trešo pasaules karu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi