Suvalku koridors – visvājākais posms Baltijas aizsardzībā

Suvalku koridors

Arvien agresīvākās Krievijas draudu kontekstā pirmajā brīdī šķiet, ka visapdraudētākā vieta Baltijā ir mūsu trīs valstu austrumu robeža. Tomēr izrādās, ka visvājākais ķēdes posms Baltijas aizsardzībā ir pavisam cits – Suvalku koridors.

Latvijas dienvidu kaimiņu Lietuvas robeža ar Poliju ir vien nepilnus 100 kilometrus gara. Šī vieta tiek dēvēta par Suvalku koridoru. Vienā pusē tam atrodas Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals. Tajā izvietots gan iespaidīgs karspēks, gan “Iskander” raķetes. Savukārt otrā pusē – Krievijas sabiedrotā Baltkrievija.

Ja Suvalku koridors tiek ieņemts, tad Baltijas valstis tiek burtiski “nogrieztas” nost no pārējās Eiropas. NATO karaspēks, kas atrodas Eiropā, nevarēs nākt palīgā Baltijas valstīm pa sauszemi, ja šāda nepieciešamība rastos.

Tāpēc Baltijas valstu aizsardzībai šī ir ļoti svarīga vieta.

“Ja Krievija izvēlētos tiešām iet šo agresijas ceļu un izvēlētos veikt tādu apsteidzošu uzbrukumu, manuprāt, tieši Suvalku šaurums būtu tas, kuru nošķeļot gan politiskā lemšana Rietumos, gan arī militārā loģistika tiktu nopietni apgrūtināta,” atzina Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”).

Lai atturētu Krieviju no jelkāda uzbrukuma, NATO uz Baltijas valstīm nākamā gada pavasarī nosūtīs trīs bataljonus – pa kaujas grupai uz katru.

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai tas ļaus pilnībā mazināt Suvalku koridora ievainojamību, NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs atbildēja: “Tas ir izaicinājums, kas tiek ņemts vērā mūsu militārajā plānošanā. Mēs esam informēti par Suvalku koridoru un zinām, kā ar šādu situāciju tikt galā. Tas ir daļa no kopējās bildes – tāpēc NATO reaģē tā, kā šobrīd.”

“Šis reģions bijis iemesls saspīlējumam starp Poliju un Lietuvu vismaz pēdējos simts gadus. Tur dzīvo liela lietuviešu kopiena, kas arī rada spriedzi starp Viļņu un Varšavu,” norādīja domnīcas “Atlantic Council” pētniece Agnia Grigas.

“Tāpat arī Lietuvā ir poļu minoritāte, kas dažreiz rada saspīlējumu. Abas puses vēlas savām minoritātēm vairāk tiesību. Un šo minoritāšu radīto spriedzi Maskava potenciāli varētu mēģināt izmantot,” norāda  Grigas.

Lai gan starp Viļņu un Varšavu nav nesaskaņu, tomēr vietējo iedzīvotāju apziņā tomēr pastāv cits viedoklis, kas it īpaši izgaismojās pēc Krimas aneksijas.

“Sabiedriskās domas aptaujas Lietuvā parādīja, ka lietuvieši par otru sev visnaidīgāko valsti uzskata Poliju. Daļēji tas ir tādēļ, ka laikā starp kariem poļi okupēja Viļņu. Daļēji – saistībā ar poļu minoritātes lietām Lietuvā un ar lietuviešu minoritātes jautājumiem Suvalku reģionā,” skaidro pētniece.

Lai gan Lietuva un Polija tagad abas ir NATO un ES dalībvalstis, tomēr tieši ar minoritātēm saistītie jautājumi Suvalku reģionā un iespēja tos izmantot hibrīdkarā ir viens no Baltijas aizsardzības vājajiem punktiem. Pavasarī gaidāmā NATO bataljonu ierāšanās Baltijā šo nervozitāti gaidāms mazinās.

“Joprojām Baltijā saglabājas asimetrija, jo Krievijas bruņotie spēki mūsu pierobežā ir spēcīgāki nekā mūsu un sabiedroto bruņotie spēki, tajā pašā laikā šī asimetrija mazinās,” uzskata Pabriks.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz