Par spiegošanu apcietinātais pensionārs savulaik vadījis nodaļu Latvijas IeM

spiegi

Oktobra vidū par spiegošanu, iespējams, Krievijas labā apcietinātais Latvijas pilsonis savulaik ieņēmis nodaļas priekšnieka amatu Latvijas Iekšlietu ministrijā.

1956.gadā dzimušā Oļega Buraka advokāte Imma Jansone apstiprina, ka iesniegusi sūdzību par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru klientam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Tagad sūdzība būs jāvērtē Rīgas apgabaltiesai.

Ņemot vērā, ka sankcija par apcietinājuma piemērošanu tika vērtēta slēgtā sēdē, advokāte tiesas argumentus nevarot atklāt, taču Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Tāpat apcietinājumu var piemērot, ja noziegums bijis vērsts pret personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā, vai personu, kura slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt.

Advokāte apliecināja, ka Latvijas pilsonis Buraks pēc neatkarības atgūšanas strādājis Iekšlietu ministrijā un tagad ir izdienas pensijā. Vīrietis vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst, taču viņai zināmos lietas apstākļus advokāte nevarot atklāt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

Advokāte gan apstiprināja, ka apcietināšanas brīdī klientam jau bija ļoti nopietnas veselības problēmas. Tāpat vīrieša aprūpē esot persona ar nopietnu invaliditāti.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka Buraks vairākus gadus bijis nodaļas priekšnieks Iekšlietu ministrijā un amata pienākumus beidzis pildīt 2006.gada nogalē. No deklarācijas nav saprotams kādu tieši nodaļu viņš vadījis, taču 2006.gadā Buraka vārds pieminēts laikraksta “Vestji Segodnja” publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas “Saskaņa” saraksta 13.Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs (S). Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai. Buraks savulaik dienējis Afganistānā un “Vestji Segodnja” rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.

Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanas pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka Buraks 2009.gadā ziedojis 498 eiro Latvijas Krievu savienībai, kuras līdere patlaban ir Tatjana Ždanoka. Ždanoka figurē citā DP šogad aprīlī sāktā kriminālprocesā saistībā ar iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās “Vislatvijas vecāku sapulces” laikā.

Drošības policija (DP) nav sniegusi plašus komentārus par personai inkriminēto noziegumu. DP vien  apstiprināja, ka kādā kriminālprocesā 16.oktobrī aizturēta viena persona, taču izmeklēšanas interešu aizsargāšanas nolūkā plašāki komentāri netikšot sniegti.

Vīrietis tiek turēts aizdomās par spiegošanu, iespējams, Krievijas labā. Vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Iepriekšējos gados DP ierosināja divas lietas par spiegošanu Krievijas labā. Šogad Vidzemes rajona tiesa Madonā par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam Latvijas pilsonim piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē.

Apsūdzētajam Jurijam Stilvem tiesa piesprieda trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Apsūdzētais apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks.

Savu vainu apsūdzētais atzina pilnībā.

Citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Krasnopjorovs, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Krasnopjorovam šogad maijā tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, piespiedu darbs 60 stundas un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim.

Prokuratūra gan par spriedumu iesniegusi protestu, kurš būs jāskata Zemgales apgabaltiesai.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz