NATO vienojas pastiprināt militāro klātbūtni Austrumeiropā, tostarp Latvijā

NATO Stoltenbergs

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Mērķis ir radīt «daudznacionālu» spēku klātbūtni, tādējādi dodot «ļoti spēcīgu signālu» potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

«Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem sabiedrotajiem,» atkārtoti uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka uz jebkuru agresijas aktu reaģēs visas alianses dalībvalstis.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.

Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.

Britu laikraksts «The Telegraph» trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā

Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu flanga valstīm, tai skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apmērā.

Plāni paredz nosūtīt pa bataljonam uz Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju, lai raidītu skaidru signālu Krievijai, ka Ukrainas stila «intervence» saskarsies ar spēcīgu alianses atbildi.

Šādos spēkos liela daļa karavīru būtu no ASV, Lielbritānijas un Vācijas.

Šīs NATO vienības tiktu izvietotas uz rotācijas pamata. Tajās, domājams, būtu arī mobilas īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar zeme-gaiss tipa raķetēm. Šīs vienības atbalstītu triecienlidmašīnas un helikopteri.

Plānā ir arī paredzēts stiprināt izlūkošanas spējas, sagatavot ārkārtas situācijām nepieciešamo spēku pastiprināšanu no Rietumeiropas, kā arī apmācīt austrumu flanga valstu bruņotos spēkus.

Tiks pārskatīts arī militāro lēmumu pieņemšanas process.

Aizsardzības plānotāji cer, ka NATO spēku izvietošana arī apgrūtinātu situāciju, kad alianses austrumu flanga dalībvalstis varētu ignorēt Krievijas hibrīduzbrukumu.

Tiek prognozēts, ka šonedēļ tiks panākta vienošanās par plāna aprisēm, bet vēlāk tiks nolemts par konkrētu karavīru skaitu un valstīm, no kurām tie nāks.

Kāda NATO amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka «uzticamai atturēšanai uz sauszemes ir svarīgi, lai vadošajiem sabiedrotajiem [tur] būtu klātbūtne».

Amatpersona uzsvēra, ka tas ir vajadzīgs, «lai Krievija zinātu – ja tā ko mēģinās Baltijas republikās vai Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, tā ļoti ātri nonāks pret britu, amerikāņu vai vāciešu karavīriem».

Šis plāns ir kompromiss, jo daži politiķi Polijā ir atbalstījuši Aukstā kara stila NATO spēku izvietojumu, kad piefrontes teritorijā tika izvietoti desmiti tūkstoši ASV karavīru un smagie ieroči.

Plānoto NATO spēku dislocēšanu NATO austrumu dalībvalstīs pavisam noteikti kā «ielenkumu» nosodīs Krievija.

Lielbritānijas vēstnieks NATO sers Adams Tomsons sacīja, ka alianses izpildījumā tā ir «atpakaļ nākotnē» pieeja, atgriešanās pie kolektīvās aizsardzības principa, «bet ar modernu pagriezienu».

«Tā ir NATO, kas ieņem spēcīgāku pozīciju, nekā tā ir darījusi kopš Aukstā kara, lai palielinātu tās priekšējo klātbūtni austrumos un, kā nepieciešams, dienvidos, bet darot tikai tik daudz, cik precīzi ir nepieciešams,» viņš norādīja.

«Es domāju, ministri vienosies par ārkārtīgi inovatīvu pieeju, kas ir pilnīgi atšķirīga no Aukstā kara. Tā ir NATO, kas nodrošina sevi, ka tā var ticami darīt to, kādēļ tā tika izveidota un ko paredz līguma saistības, kas paredz aizsargāt dalībvalstis,» paziņoja vēstnieks. «Atturēšana ir NATO pamata darbība,» piebilda Tomsons.

«Tā ir par būšanu pietiekami stipriem, jau nekad nevajadzētu cīnīties, lai jūs varētu dzīvot savu ikdienas dzīvi, neuztraucoties par aizsardzības lietām,» norādīja vēstnieks.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz