NATO ekspertu sagatavotajā ziņojumā izteikts brīdinājums, ka Austrumeiropas valstis kopumā nav gatavas pretoties arvien agresīvākajai Krievijai, raksta “Financial Times”. Satraucošais ziņojums piektdien tiek publiskots Atlantiskajā padomē.
Ziņojumu sagatavojuši seši augsta līmeņa aizsardzības eksperti, to vidū bijušais NATO ģenerālskeretārs Jāps de Hops Šefers, augstākā komandiera vietnieks sers Ričards Šifefs, kā arī bijušais Itālijas aizsardzības ministrs un NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Džampaolo di Paola.
Eksperti ziņojumā brīdina, ka alianses plāniem dalībvalstu aizsardzībai «trūkst progresa», un plāni NATO stiprināšanai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2013. gadā virzās ārkārtīgi lēni.
Trešais brīdinājums mēneša laikā
Tas ir jau trešais nopietnais alianses dalībnieku brīdinājums par alianses aizsardzības spējām pēdējā mēneša laikā.
Ziņojumā uzsvērts, ka daudzas nozīmīgas NATO struktūrvienības cieš no «hroniska finansējuma trūkuma» un «kritiskiem trūkumiem».
Tiek norādīts, ka pat no Vācijas Bundesvēra 31 «Tiger» helikopteriem izmantojami ir tikai desmit. Tāpat esot ar Vācijas «Marder» kaujas mašīnām, – no 450 izmantojamas ir tikai 280.
«Financial Times» atgādina, ka kopumā vairākas citas NATO tehnisko iespēju analīzes bijušas vēl kritiskākas savas secinājumos. ASV domnīca «RAND Corporation» sadarbībā ar ASV Pentagonu veica virkni kara simulāciju, un janvāra beigās publicētie rezultāti nebija visai iepriecinoši. Tika atklāts, ka Krievijas armija būtu spējīga apsteigt NATO militāristus Baltijas valstu teritorijā. Tallina un Rīga varētu tikt ieņemta maksimums 60 stundu laikā.
Kā zināms, dalībvalstu aizsardzības ministri gada sākumā vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt «daudznacionālu» spēku klātbūtni, tādējādi dodot «ļoti spēcīgu signālu» potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Financial Times un tvnet.lv
Lasītāju viedokļi