NATO fokuss Baltijā arī turpmāk būs Krievijas draudi

NATO

Šobrīd NATO ir vairāki izaicinājumi, taču skaidrs, ka Polijas un Baltijas reģiona lielākais drauds ir Krievija, kas arī turpmāk būs NATO fokuss šajā reģionā. To paudis Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta līdzstrādnieks Niks Čailds.

Par to ziņo portāls TVNet, atsaucoties uz aģentūru LETA.

Vairāki eksperti piektdien pulcējās konferencē «NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā», lai diskutētu par NATO progresu, nākotni un sabiedroto klātbūtni Baltijā un Polijā.

Pēc konferences Čailds norādīja, ka galvenais alianses izaicinājums ir spēja tikt galā ar vairākiem draudiem reizē, kas ietver bažas par Krievijas agresīvo politiku, terorisma draudus, kā arī kiberdrošību un informācijas karu jeb «viltus ziņas». «NATO dalībvalstis saprot, ka šīs problēmas ir savstarpēji saistītas, taču nereti tām ir dažāda izpratne par to, ko izvirzīt kā galveno prioritāti, lai tādējādi saprastu, kā ar problēmu cīnīties,» teica Čailds.

Institūta līdzstrādnieks pauda viedokli, ka alianses dalībvalstis katra atsevišķi nespētu tikt galā ar visiem draudiem reizē, tādēļ svarīgi būtu saprast, kā labāk stabilizēt attiecības aliansē, lai visas dalībvalstis justu, ka katrs var un spēj sadarboties un sniedz ieguldījumu alianses attīstībā un drošībā.

Tāpat Čailds norādīja, ka NATO iekšienē valda nedrošība sakarā ar gaidāmajām «Brexit» sarunām, kuru iznākumu grūti paredzēt, jo jāatrisina daudz smagi jautājumi, tostarp nav skaidrs, kas pēc izstāšanās notiks ar Lielbritānijas ekonomiku un cik šī valsts spēs atvēlēt aizsardzībai.

«Kaut gan Lielbritānijas valdības viedoklis ir tāds, ka Lielbritānija paliks Eiropas daļa un NATO ir galvenais drošības pīlārs, un tas nemainīsies, tomēr valda bažas par to, kā «Brexit» ietekmēs NATO,» viņš atzīst.

Arī LĀI direktors Andris Sprūds saskata izaicinājumus ne tikai alianses ārpusē, bet arī iekšpusē, minot gan «Brexit», gan arī neskaidrību par ASV prezidenta Donalda Trampa spējām realizēt savu ārpolitiku un ASV iekšpolitisko stabilitāti. «»Brexit» kontekstā redzam, ka Lielbritānija pašlaik ir vairāk nodarbināta ar sevi nekā ar ārpolitiku, savukārt neskatoties uz bažām par alianses nākotni pēc Trampa stāšanās amatā, šķiet, ka šī bažīgā izjūta no dienaskārtības ir noņemama,» domā Sprūds.

Viņš uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir ieinteresēta, lai solidaritāte NATO dalībvalstu starpā būtu, un, lai aiz solidaritātes slēptos rīkoties spējīgas valstis, kas krīzes situācijā nebūtu nodarbinātas tikai ar sevi, bet būtu spējīgas novērst ārējos apdraudējumus jau pašos pirmsākumos.

«Konkrēta krīze parādīja to, cik šī solidaritāte ir spēcīga, un, ka šī lēmumu pieņemšana darbojas. Solidaritāti apliecina tas, ka šeit ierodas kanādiešu vadītie spēki, kas ir multinacionāli spēki un ietver sevī arī citas nācijas. Arī kaimiņvalstīs šis nāciju skaits ir pietiekami liels,» pārliecināts LĀI direktors.

Solidaritāti par svarīgu NATO virzītājspēku sauca arī Somijas starptautisko jautājumu institūta vecākais līdzstrādnieks, «Atlantic Council» vecākais līdzstrādnieks Leo Mičels, kurš teica, ka dalībvalstīm ir kopīga izpratne par to, kāpēc Polijā un Baltijā ir nepieciešama sabiedroto klātbūtne. «Ja šeit būtu tikai ASV vienības, tad ASV sabiedrība to nesaprastu, bet redzam, ka daudzi sabiedrotie ir apvienojušies un demonstrē solidaritāti ar darbiem, ne tikai vārdiem,» sacīja Mičels.

Savukārt Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, runājot par draudiem no Krievijas, uzsvēra, ka NATO mērķis pilnīgi noteikti ir novērst jebkādu konfrontāciju ar Krieviju. Vienlaikus viņš aicināja būt gataviem dažādiem informatīvā kara elementiem, proti, viltus ziņām un provokācijām medijos un sociālajos tīklos par sabiedroto spēkiem, kas noteikti tikšot īstenoti.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: portāls TVNet

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz