Mudina Baltijas valstis saliedēt spēkus pret iespējamo Krievijas agresiju

Baltijas valstis

Viļņā notiekošā starptautiskā konferencē par hibrīddraudiem Baltijas reģionam ceturtdien pieņemta deklarācija, kas mudina Baltijas valstis saliedēt spēkus un stiprināt noturību pret iespējamo Krievijas agresiju.

Deklarācija aicina Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas valdības nekavējoties rosināt kopīgas mācības iespējamo drošības situāciju modelēšanai, lai tādējādi palielinātu un noslīpētu reģiona valstu savstarpējās koordinācijas iemaņas.

Šo dokumentu parakstījuši vairāku analītisko centru vadītāji – ASV analītiskā institūta «Jamestown Foundation» prezidents Glens Hovards, Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra izpilddirektors Dmitrijs Teperiks, Viļņas Austrumeiropas studiju centra vadītājs Laurīns Kasčūns un citi.

Deklarācija vēršas pie NATO, Eiropas Savienības un ASV un aicina «paplašināt sadarbību abpusēju preventīvu pasākumu rīkošanā, kas stiprinātu Krievijas atturēšanu reģionā».

Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, runājot konferencē, atzinīgi vērtējis savas valsts veikumu aizsardzības jomā – finansējuma palielināšanu šiem mērķiem un obligātā karadienesta atjaunošanu, taču citi dalībnieki izteikušies, ka ar to vien nepietiek.

«Pirms dažiem gadiem pasaule, tostarp Lietuva, no jauna paraudzījās acīs draudiem, no jauna bija spiesta aptvert, ka drošībai jākļūst par mūsu prioritāti neatkarīgi no tā, vai dzīvojam mierīgos laikos vai arī atrodamies zem agresora palielināmā stikla. Notikumi Ukrainā, Krimas okupācija, Krievijas agresīvā ārpolitika – tas viss kļuva par skaļu modinātājzvanu mūsu valsts aizsardzībai. (..) Šobrīd varam būt gandarīti, ka krasi pieaudzis finansējums valsts aizsardzībai, atjaunots obligātais karadienests, izveidots nacionālais kiberdrošības centrs,» uzvēris Paulausks.

Tikmēr ASV analītiķis Glens Hovards kā paraugu Lietuvai minējis Igauniju, vienlaikus retoriski vaicājot, kādēļ gan lai amerikāņi sūtītu savus karavīrus cīnīties par Lietuvu, ja pati Lietuva nepietiekami rūpējas par savu drošību.

«Paraugieties uz savu reģionu – Igaunijai ar tās 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir 223 000 rezervistu, bet jums ar trim miljoniem iedzīvotāju – tikai 15 000 vīru armija un nekādu rezervju,» viņš paziņojis preses konferencē.

Tikmēr saskaņā ar Lietuvas Bruņoto spēku datiem Lietuvā kopš neatkarības atjaunošanas sagatavoti 77 000 rezervistu, kas ieguvuši vismaz pamatzināšanas militārajā jomā, savukārt Aizsardzības sistēmā strādā vairāk nekā 18 000 cilvēku. Šobrīd aizsardzības sistēmā dienē aptuveni 8200 profesionālā dienesta karavīru, aptuveni 3000 obligātā dienesta karavīru, aptuveni 4600 brīvprātīgo un aptuveni 2400 civilpersonu.

Bijušais Lietuvas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Žīgimants Paviļonis savukārt pievērsis uzmanību problēmai, ka Lietuvā trūkst kopīgas drošības politikas stratēģijas, ko atbalstītu visa politiskā spektra partijas. «Pēdējās partiju vienošanās ārlietu un drošības jomā beidzās 2012.gadā,» viņš atgādinājis.

Konferenci par hibrīddraudiem Baltijas reģionam rīko Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja sadarbībā ar Pulkvežu asociāciju un Aizsardzības atbalsta fondu.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz