Latvijas sargāšanā vēlas iesaistīt teju visus iedzīvotājus

valsts aizsardzība

Aizsardzības nozarē nonākts līdz idejai par visas sabiedrības iesaistīšanu vispārējā valsts aizsardzībā. Tas nozīmē gan jauniešu militāru apmācību, gan dažādas krīzes situācijas mācības, gan mēģinājumu iesaukt rezervistos teju ikvienu pieaugušo – pat tos, kuri nav bijuši tieši saistīti ar armiju, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Aizsardzības ministrija vēlas iesaistīt aizvien plašāku sabiedrības daļu valsts aizsardzībā. Skolās, tāpat kā līdz šim, aizsardzības mācība, visticamāk, būs brīvprātīga izvēle. Savukārt Jaunsardzes kustībā iesaistīto skolēnu skaitu tuvāko gadu laikā vēlas palielināt par aptuveni trešdaļu – līdz pat desmit tūkstošiem. Tiesa, jaunsargu apgāde un ekipējums pagaidām skolēnu interesei līdzi netiek.

Jau pāris gadu tiek mēģināts atjaunot arī militāro mācību augstskolās. Studentu zināšanu kapitāls vajadzības gadījumā būtu labs papildinājums armijas vajadzībām. Taču šis process pagaidām iestrēdzis.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš «de facto» saka: «Augstskolas sagatavo specialitātes, kuras tagad ir ļoti nepieciešamas NBS – kaut vai medicīna, inženieri, arī visu veidu vadītāji ir pieprasīti. Arī piemācot klāt, iedodot šo militāro pamatu, viņi ir gatavi jau vadīt vadus, rotas, un šī iespēja joprojām nav izmantota.»

Raidījuma veidotāji noskaidrojuši, ka tuvāko trīs gadu laikā ir vēlme atjaunot zināšanas aptuveni trim tūkstošiem bijušo karavīru, iesaucot viņus kā mobilizācijas rezervi. Pēdējās mācībās gan no gandrīz tūkstoš uzaicinātajiem ieradās trīs simti. Taču, tiklīdz būs pieejami papildu līdzekļi, šis process varētu kļūt vēl daudz plašāks, iesaucot arī tos, kuri armijā nekad nav bijuši.

«Ļoti svarīgs ir otrs aspekts – ka cilvēks, Latvijas pilsonis – viņam ir pienākums pret Latviju. Cilvēks, kas nav bijis dienestā – viņš ir rezervists, un viņam kaut kad nāksies atnākt uz apmācībām. Un cilvēks, kas kādreiz dienējis pilna laika dienestā vai Zemessardzē, vienreiz četros gados – mēs viņu varam (bet ne obligāti) iesaukt, lai nodrošinātu viņa pārapmācīšanu uz šīm funkcijām, ko viņš varētu veikt,» saka Kalniņš.

Iniciatīvas ietver iecere par vispārējas valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanu, kurā iekļaujas ne vien armijas struktūras, bet nozīmīgu lomu ieņem atbalsts no visas sabiedrības.

«Tas, ko mēs skatāmies uz priekšu – mums jāveicina plašāka sabiedrības iesaiste kopumā. Caur civilo aizsardzību, caur Zemessardzi – kādā veidā iesaistīt vairāk cilvēku ne tikai valsts aizsardzībā, bet kopumā arī dažādos pasākumos, atbalsta sniegšanā un tamlīdzīgi, lai cilvēki vienkārši arī zinātu, kas viņiem jādara krīzes situācijās. Tās nav tikai kara situācijas, bet līdzīgi, kad pazūd elektrība un pierastas lietas, vētras dēļ vai citu negadījumu dēļ, un tad ir ļoti labi, ja sabiedrība ir apmācīta un zina, ko darīt,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Te atbalsts būtu civilās aizsardzības sistēma, kas ir Iekšlietu ministrijas pārziņā. Pērn pieņemtais jaunais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums paredz precīzāku sadalījumu – ko dara pašvaldību līmenī, ko valdības līmenī. Līdz vasaras beigām jābūt gatavam arī jaunam Valsts Civilās aizsardzības plānam.

Pirms gada tika pieņemti arī noteikumi par iedzīvotāju apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm, kur galvenā loma atvēlēta Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām, tomēr par to vairākām pašvaldībām skaidrības neesot.

Raidījums izpētījis, ka noteikumi paredzēja – ar uzņēmējiem tiks slēgti īpaši līgumi par gatavību piegādāt noteiktas preces krīzes situācijā, taču šī iniciatīva izmaksātu desmit miljonus gadā. Tādas naudas nav, un tādēļ nekādi līgumi ar piegādātājiem nav noslēgti. Pagaidām tā ir teorētiska sistēma, kurā uzskaitītas nepieciešamās preces un to daudzums.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Latvijas sargāšanā vēlas iesaistīt teju visus iedzīvotājus"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Raimonds
Raimonds

Man nav pilnīgi nekāda pienākuma pret šo valsti!
Aizmirstiet,es šajā biznesā kas saucas par karu nepiedalīšos!

sargis
sargis

Nav jau ko sargāt ,viss jau izpārdots. Īpašnieki paši lai arī sargā savus īpašumus. Muļķus meklē.

wpDiscuz