Latvija un Lietuva vienojas par kopīgiem militāriem iepirkumiem

militārajiem iepirkumiem

Vēsturisks solis, – tā Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri vērtē ceturtdien, 15.septembrī,  Marijampolē parakstīto vienošanos turpmāk sinhronizēt abu valstu militāros iepirkumus.

Plānots, ka šādi aizsardzības nozarei nepieciešamo aprīkojumu izdosies iegādāties par izdevīgāku cenu un tas abās valstīs būs savstarpēji savietojams.

Līdz šim misēkļi ar militārajiem iepirkumiem gadījušies abām valstīm. Vēl nesen atklājās, ka pārāk lēts un nekvalitatīvs inventārs iegādāts Latvijas zemessargiem, savukārt Lietuvas aizsardzības ministram jau vairākas nedēļas nākas taisnoties par tā dēvēto armijas «zelta trauku» iepirkumu.

Lai parakstītu abām valstīm vēsturisko vienošanos par kopīgu militārā aprīkojuma iegādi, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri ceturtdien tikās Lietuvas dienvidu pilsētā Marijampolē, kur izvietots kaimiņvalsts bruņoto spēku loģistikas bataljons.

Vienošanās par Baltijas valstu aizsardzības ministru sadarbību kopējās drošības jomā tika parakstīta jau deviņdesmito gadu sākumā, un kopš tā laika sperti vēl daudzi dažāda lieluma soļi šajā pašā virzienā.

Visveiksmīgākā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbība līdz šim izpaudusies kopīgu mācību organizēšanā, bet militāro iepirkumu ziņā gan katra valsts gājusi savu ceļu.

Parakstīta vienošanās, kas paredz sinhronizēt aizsardzības iepirkumus – apmainīties ar informāciju par attīstības plāniem un ar to saistītajiem iepirkumiem, kā arī veikt kopīgas sarunas ar industriju.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) ļoti cer, ka tas tiešām nozīmēs kopīgus iepirkumus. «Tas mums ir ļoti nepieciešams brīdī, kad ir pieņemti šie vēsturiskie lēmumi Varšavā.

Tā ir pretgaisa aizsardzība, tie ir prettanku ieroči, tās ir sakaru sistēmas un tie ir strēlnieku ieroči,»

sadarbības iespējas raksturoja ministrs. «Es ceru, par strēlnieku ieročiem mums izdosies diezgan ātri vienoties, ka būs kopīgi iepirkumi,» sacīja Bergmanis.

Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks uzsvēra, ka šī ir «lielākā priekšrocība, kādu varam sev iemantot – organizējot kopīgus iepirkumus».

Viņš arī uzskata, ka drīz vien līgumam varētu pievienoties arī Igaunija.

«Domāju, viņi gaida, lai mums pievienotos. Esam to jau apsprieduši ar Igaunijas aizsardzības ministru, un viņš ir ļoti pozitīvi noskaņots, tomēr viņu aizsardzības budžets ir saplānots jau līdz 2020. gadam, iespējams, viņi pievienosies kādiem nākotnes iepirkumiem,» pauda Oleks.

Latvijas aizsardzības ministrs savukārt sacīja, ka tas skaidrojams ar igauņu jau vairāk nekā piecus gadus stabilo divu procentu no iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetu. Tikmēr pārējās Baltijas valstis tikai tagad saņem aizsardzības attīstībai nepieciešamās piešprices no valsts. Lietuvas finansiālais resurss gan ir lielāks.

«Mūsu budžets ir 367 miljoni, Lietuvas budžets šajā gadā 585 miljoni eiro, tā ir būtiska atšķirība, un tāpēc jau ir tas sarežģītākais, ka viņiem ir iespēja iegādāties kādas nepieciešamās spējas daudz ātrāk,» atzina Bergmanis.

Plānots, ka pirmais abu valstu kopīgi organizētais pirkums būs G36 šautenes.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LTV Panorāma

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz