Krievijas iebrukums Ukrainā: plānā bija atvēlētas sadaļas arī Baltijai

Krievijas iebrukums Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā vienaldzīgu neatstāja nevienu, taču šobrīd pētnieku rīcībā nonākusi informācija, no kuras metas šermuļi – esošajā Krievijas plānā iebrukumam Ukrainā bija atvēlētas sadaļas, kas attiecas arī uz Baltijas valstīm. To žurnālistiem atklāja bijušais Pentagona stratēģis, domnīcas “The Potomac Foundation” prezidents Filips Kārbers.

Viņš norādīja, ka pētnieki no kādas Krievijas militārpersonas ieguvuši aptuveni 130 lapaspušu biezu kaujas plānu, kas, kā tiek pieņemts, nācis no daudz apjomīgāka dokumenta, kurā kopumā varētu būt 300 lapaspuses. «Ja to izklātu, tas aizņemtu visu sienu. Tajā bija viss – vienības, koordinātes, laiki,» teica Kārbers.

Bijušais Pentagona stratēģis norādīja, ka pētnieki šos dokumentus analizējuši un guvuši apstiprinājumu, ka tajos iekļautā informācija ir patiesa, jo atbilda notikumiem Ukrainā.

«Mums šķita, ka tur rakstītais neatbildīs patiesībai, taču tā nebija. Tur bija pieminētas arī Baltijas valstis un Baltkrievija, taču, ņemot vērā to, ka mūsu rīcībā bija tika daļa no šī dokumenta, visu plānu, kas attiecas uz šīm valstīm, mēs nemaz nezinām,» viņš atzina.

Kārbers pieļāva, ka Baltijas valstis un Baltkrievija dokumentā bija minētas vien gadījumam, ja situācija mainītos Krievijai nevēlamā virzienā.

«Pieņemam, ka tas bija plāns ārkārtas situācijai – ja notiktu tas un tas. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins bažījās par NATO reakciju,» sprieda pētnieks.

Domnīcas «The Potomac Foundation» prezidents norādīja, ka pētnieku rīcībā jau iepriekš nonākuši dažāda veida Krievijas plāni, kuros pieminētas Baltijas valstis. Iepriekš šajos dokumentos pausta cerība, ka Vācija un Francija attiecīgās situācijas gadījumā ieņemtu neitrālu pozīciju.

«Tas ir bezgala muļķīgs pieņēmums. Piemēram, ASV un Lielbritānija pilnīgi un noteikti nekad neieņems šādas pozīcijas,» viņš mierināja.

Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz