Krievijai ir slepens ierocis iebrukumam Baltijā

iebrukums Baltijā

2016. gada februārī RAND pētījumu centrs, kurš cieši saistīts ar ASV Gaisa spēkiem, publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka ja gadījumā Krievija iebruks Baltijā, tad tā Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas spēs sasniegt mazāk nekā trīs dienu laikā, bet pie nosacījuma, ja brīdinājums par to būs saņemts vismaz nedēļu pirms iebrukuma sākuma.

Taču, kā spriež amerikāņu medijs The National Interest, Krievija šo reģionu varētu ieņemt daudz ātrāk, ja Kremlis izlems nosūtīt uz turieni lielāko daļu no saviem gaisa desanta spēkiem, un iepriekš nebrīdinot. Šādā gadījumā ir ļoti ticams, ka Krievija spēs gūt uzvaru dažu stundu, nevis dienu, laikā.

Kā šāds iebrukums norisināsies? Rītausmā sāksies apšaude ar raķetēm un aviācijas triecieni, kas noslaucīs Baltijas valstu aizsardzības spēkus, bet pēc tam sāksies plaša mēroga gaisa desanta spēku operācija, kuru pavadīs sauszemes spēku iebrukums Lietuvā no Kaļiņingradas.

Protams, viss notiks vēl pirms tam, kamēr alianse sapratīs, kas notiek.

Tas liekas neiespējami? Palūkosimies uz skaitļiem, piedāvā The National Interest.

Pēc Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta datiem, 2016. gadā Igaunijai bija 5,3 tūkstoši regulārās armijas sauszemes spēku karavīru. Latvijai – 4450 regulāro sauszemes spēku karavīru, bet Lietuvai – 6 tūkstoši. Tādējādi sanāk, ka Baltijas valstu rīcībā kopumā ir 15 750 kareivju.

Jāuzsver, ka šeit nav iekļauti jūras un gaisa spēku militārpersonas, kuru Baltijas valstīm ir ļoti maz. Tāpat šeit nav iekļauti rezervisti, militarizēto formējumu dalībnieki un NATO militārpersonas, kuras Baltijas valstīs atrodas rotācijas kārtībā. Igauņu valdība var mobilizēt 12 tūkstošus militarizētajā Igaunijas Aizsardzības līgā iesaistītos, bet Lietuvā ir aptuveni 11,3 tūkstoši zemessargu.

Taču iespējas, ka visus šos spēkus acumirklī varētu savākt un nostādīt kaujas gatavībā, ir ļoti niecīgas, un tas pats attiecas arī uz rezervistiem. Tāpat nav vērts paļauties uz to, ka negaidīta uzbrukuma gadījumā Baltijas valstu amatpersonām izdosies pilnībā savākt regulāros sauszemes spēkus – ņemot vērā iespēju, ka valdības pirmajās konflikta stundās var nebūt spējīgas uzturēt sakarus.

Krievijas gaisa desanta spēki sastāv no četrām divīzijām un sešām brigādēm/pulkiem, un to kopējais skaits sasniedz 45 tūkstošus militārpersonu. Šie kareivji ir daudz labāk sagatavoti un ekipēti, nekā viņu potenciālie pretinieki, un viņi, kā minimums, dažas dienas var rēķināties ar absolūtu Krievijas pārākumu gaisā.

Taču Krievija nevar izvērst visus savus gaisa desanta spēkus uzreiz, pat ja tā to gribētu. Vājā vieta ir transporta aviācija. Analizējot Krievijas transportlidmašīnu skaitu, kas atrodas bruņojumā, kā arī to ietilpību un gatavības koeficientu, var secināt, ka gadījumā, ja tiks piesaistīti visi iespējamie lidaparāti, Krievija labākajā gadījumā var pārsviest tikai pusi no saviem desantniekiem.
Parasti Krievija, lai militāro mācību laikā desantētu savas zilās beretes, izmanto četrmotoru transportlidmašīnas Il-76. Taču nedrīkst izslēgt arī tādu iespēju, ka Krievijas desantnieki uz izsēšanās vietām var doties arī citās lidmašīnās, vismaz uz ieņemtajiem lidlaukiem.
Vienlaikus tas viss nebūt nenozīmē to, ka gadījumā, ja Krievija izlems uzsākt karadarbību, tā īstenos tieši šādu operāciju. Taču jebkurā gadījumā jārēķinās ar iespēju, ka gadījumā, ja tā iesaistīs visas savas lidmašīnas Il-76, kuras Krievijai patlaban ir 91, tā var izsēdināt aptuveni 10 tūkstošus desantnieku.
Vai Krievijas armija varēs īstenot tik vērienīgu gaisa operāciju? Ir vērts pieminēt, ka tās gaisa desanta spēki gatavojas tieši šāda veida operācijām, raksta The National Interest.
Militāro mācību laikā, kas notika 2015. gada oktobrī, 24 stundu laikā Centrālajā kara apgabalā tika sapulcināti un nostādīti kaujas gatavībā 10 tūkstoši desantnieku. 2016. gadā Krievijā tika īstenotas 18 vērienīgas militārās mācības, kurās piedalījās arī gaisa desanta spēki.
2016. gada lielākajās desantnieku mācībās, kuras notika no 22. līdz 24. martam, piedalījās 30 tūkstoši kareivju no Rietumu kara apgabala. Mācībās piedalījās 3,8 tūkstoši militāro transportlīdzekļu un vairāk nekā 100 triecienhelikopteru un kara lidmašīnu. Taču jāatzīmē, ka ne visas militārpersonas, kas piedalījās šajās mācībās, bija desantnieki.
Bez visa tā, Kaļiņingradā patlaban ir izvietotas divas motorizēto strēlnieku brigādes un viena jūras kājnieku brigāde, kuru kopējais karavīru skaits ir 14 tūkstoši, un to atbalstu nodrošina artilērijas brigāde. ja Kremlis gribētu tur nostiprināt savas pozīcijas, tad tas varētu uz turieni pārsviest, kā minimums, 14 bataljonus no Rietumu kara apgabala, tai skaitā arī četrus tanku bataljonus.
Pat neņemot vērā sākotnējo triecienu upurus, Krievijas armija šo konfliktu sāks ar gigantisku skaitlisko pārsvaru – gan dzīvā spēka, gan militārā aprīkojuma ziņā, turklāt esot ievērojamam pārākumu gaisā.
Krievijas pārākumam gaisā šāda veida negaidīta uzbrukuma gadījumā būs galvenā nozīme, un īslaicīgā perspektīvā Kremļa pārākums šajā ziņā ir praktiski garantēts. Ja Šveice un Somija saglabās neitralitāti (tās nav iestājušās NATO), tad Ziemeļatlantijas aliansei pirmajās konflikta stundās un pat dienās piekļuve gaisa telpai virs Baltijas būs ļoti ierobežota.
Taču izšķirošais faktors būs pārsteigums un sākotnējo triecienu efektivitāte, kas veiksmes gadījumā radīs haosu Baltijas valstu regulārajos karaspēkos.
Piemēram, Viru pilsētā izvietotais igauņu Kuperjanova atsevišķais kājnieku bataljons atrodas tikai 80 kilometru attālumā no Krievijas militārās bāzes Pleskavā. Taču raķešu darbības attālums, kuras var tikt izšautas ar BM-30 “Smerč”, ir 88 kilometri.
RAND pētījuma autori ir pieļāvuši, ka Zviedrija ļaus NATO izmantot savu teritoriju kā bāzi alianses militārajām lidmašīnām. Taču šāds solis uzreiz pakļaus Zviedriju atbildes trieciena draudiem no Krievijas puses, ieskaitot pat kodoltrieciena iespēju. Tāpēc aliansei nav jāiedomājas, ka sadarbība ar Zviedriju ir kaut kas pats par sevi saprotams.
Krievijas operācijas pēkšņums un pārsteigums tāpat traucēs Baltijas valstīm mobilizēt militarizēto formējumu dalībniekus un rezervistus. Bet ja aizsardzības sistēma būs noslaucīta, un sakaru kanāli un infrastruktūras galvenie objekti būs vai nu sagrauti, vai arī tos būs sagrābuši krievu karavīri, tad reģiona valdībām nepaliks gandrīz nekādas citas iespējas, kā kapitulēt. Un tas var notikt tikai dažu stundu laikā pēc pirmajiem raķešu triecieniem un pirmo Krievijas desantnieku izsēšanās Baltijā.
Kā ar Poliju? Ja operācijas pirmajās stundās Krievija nesāks iebrukt poļu teritorijā, vai Varšavai būs jāpilda savi pienākumi atbilstoši NATO līgumam? Vai tai būtu jāuzsāk pretuzbrukums?
Vai Polijai ir jāuzbrūk Kaļiņingradai un tādējādi jāsaskaras ar uzbrukuma draudiem savai infrastruktūrai no attālinātām pozīcijām? Vai pat kodoltrieciena iespēju? Tamlīdzīgi soļi Polijai var liegt arī iespēju saņemt Krievijas gāzi un naftu, no kurām tā ir ļoti atkarīga.
Dažas dienas svārstīšanās un neizlēmības – tas ir viss, kas Krievijai vajadzīgs, lai ievestu savu armiju Baltijas valstu galvaspilsētās un nostiprinātu tur savu klātbūtni.
Vai NATO var izvairīties no šādas katastrofas? Jā – ar atturēšanas politikas palīdzību. Alianses spēja dot prettriecienu un politiskā gatavība to izdarīt – tas ir galvenais faktors, kas liks Krievijai rūpīgāk izsvērt savas darbības.
Vai augstāk aprakstītais scenārijs ir vistīrākais izdomājums? Cerēsim, ka jā, raksta The National Interest.
Krievija diez vai spers tiešus agresīvus soļus pret kādu NATO dalībvalsti. Taču, kā rāda dažu pēdējo gadu notikumi, pat paši neticamākie scenāriji var kļūt par realitāti.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: bb.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Krievijai ir slepens ierocis iebrukumam Baltijā"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Andrejs Bubinduss
Andrejs Bubinduss

Es izsakku atzinību Puaro un ekspertiem, kuri improvizē par tēmu- kā mūsdienās norisināsies karadarbība. Ko mēs no lasītā varam secināt- ja trīs baltijas valstu bruņotās vienības ir tāda paša līmeņa kā eksperti, ministri, mediji….. tad tādai krievijai iebrukt būtu absolūts apkaunojums , resursu izsšķēršana un -= notikumu paātrināšana velti… Kā tā? Ja es būtu tas atbildīgais krievs, es teiktu uz visu šo- ļaujiet viņiem darboties tāpat kā līdz šim un netraucējiet viņus, viņi visu izdarīs mūsu vietā paši….

nazis
nazis

Iebruks Latvijā un tālāk? Kāda velna pēc un ko viņi darīs pēc tam?
Nu nebūs Latvijā Krievija, nesanāks.

bet
bet

Nav jau apnicis? Vai tad vel kaads normals cilveks tic tam sauklim – krievi nāk?

wpDiscuz