Kremlis Lietuvā veido sev labvēlīgu vidi, izmantojot sociālos tīklus un medijus

putin-i-net

Kremlis Lietuvā veido sev labvēlīgu sociālo vidi, šai nolūkā īpaši izmantojot sociālos tīklus un medijus, uzsvēris Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, komentējot Lietuvas izlūkdienestu gada pārskatus par apdraudējumiem valsts drošībai.

Pēc viņa teiktā, šī tendence ir jauna.

Paulausks norādījis, ka Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) un Otrā operatīvo dienestu departamenta (AOTD) jaunajos pārskatos liela vērība pievērsta spiegošanas aktivitātēm, kas īpaši koncentrējušās uz procesiem ekonomikā un politikā.

Vienlaikus viņš atzinis, ka tikpat lielas bažas rada arī militārās aktivitātes Lietuvas robežu tuvumā – Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā.

Kā žurnālistiem sacījis Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, AOTD sniegtā informācija aizvadītajā gadā ļāvusi pieņemt “vajadzīgos lēmumus īstajā brīdī”.

Viņš atzinis, ka Krievijas aktivitāte Baltijas jūras reģionā nepārprotami pieaug – tiešas intervences un konvencionālā kara iespējamība joprojām nav liela, bet hibrīdkara variantu nekādā ziņā nevar izslēgt.

Oleks norādījis, ka pērn krasi pastiprinājusies arī Krievijas informatīvo uzbrukumu intensitāte. “Šo uzbrukumu galvenais mērķis, manuprāt, nemainās – salauzt Lietuvas pilsoņu gribu pretoties,” viņš spriedis.

Kā uzskata aizsardzības ministrs, izplatot apgalvojumus, ka Lietuvu iespējams okupēt “dažās stundās”, vienlaikus tiek mēģināts ietekmēt arī politiskos lēmumus, kas tiek pieņemti Viļņā.

Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu,30.martā uzrunājot ministrijas izsludināta konkursa, kurā vērtēja mediju sagatavotās ziņas par dažādiem valsts aizsardzības un bruņoto spēku tematiem, uzvarētājus, vaļsirdīgi sacīja:

„Ir pienākusi tā diena, kad mēs visi atzīstam, ka vārds, kamera, fotogrāfija, internets un informācija kopumā ir kļuvusi vēl par vienu ieroci, vēl par vienu ieroču veidu Bruņotajos spēkos. Šis ierocis var tikt pielietots gan labā, gan arī sliktā nozīmē.”

Oleks arī atgādinājis, ka Krievija jau pirms agresijas Ukrainā dažādās mācībās “simulējusi konfliktu” ar NATO, tādēļ Kremļa mēģinājumi apgalvot, ka NATO aktivitāte reģionā rada draudus Krievijas drošībai, ir meli.

Viņš atzinis, ka kiberspiegošanas līdzekļi atklāti ne vienā vien Lietuvas valsts iestādē, un aicinājis būt uzmanīgiem ar zibatmiņām, uzsverot, ka ne velti Lietuvas Bruņotajos spēkos to lietošana aizliegta.

Lietuvas Otrā operatīvo dienestu departamenta direktors Alvīds Šuparis norādījis, ka Krievija “attīsta savu militāro potenciālu un cenšas veidot karaspēku, kurš varētu karot ar jebkuru pretinieku”.

Pēc viņa teiktā, Krievijas militārās aktivitātes pieaugums “palielina nejaušu vai tīšu incidentu izraisīšanās iespējamību ar Krievijas karavīriem vai militāro tehniku” un nepieteiktie militārie manevri apdraud kaimiņvalstu drošību.

Šuparis atzīmējis, ka viena no jaunākajām spiegošanas tendencēm ir Krievijas dienestu interese ne tikai par NATO plāniem, bet arī par Lietuvas palīdzību Ukrainai.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz