Ko domāja mūsu senči, redzot ziemeļblāzmu

ziemelblazma

Šovakar Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos vēsta par novērotu ziemeļblāzmu. Vienu brīdi debesīs bija iespaidīgi ziemeļblāzmas gaismas stari, šķita, ka tur milži cīnās ar gaismas zobeniem, tviterī raksta Ilgonis Vilks.

Ko domāja mūsu senči, redzot ziemeļblāzmu?

Kad kāvi parādās, tad zemnieki saka, ka kara vīru dvēseles kaujas. Tādos gadījumos būs sauss laiks. Var arī izcelties karš. Citi saka, ka tad būšot laba reņģu zveja.
/S. Gūberts, 1688./

Ziemeļa gaismu latvieši tur par mirušu varoņu dvēselēm, un šai gaismai parādoties, vēl tagad saka: “Re, kur kāvi kaujas.”
/J. Kōls, Ostseeprovinzen, 1841, II, 31./

Par ziemeļu gaismu viņi [latvieši] domā, ka zaldātu dvēseles, jeb spoki pie debesīm kaujas, jo viņi runā: “Karavīru dvēseles jeb jodi kaujas.”
/Gelehrte Beytrāge, 1764, VII, 50./

Ziemeļa blāzma esot karaļaužu dvēseles, kas karā nokautas. Kad tās kaujoties, tad tā esot briesmu zīme, kas karu vai citu nelaimi nozīmē.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 42./

Vecas bābas stāsta, ka kāvi esot nokautu zaldātu dvēseles, kas pie debessvelves kaujoties un kādu lielu nelaimi nesot vai sludinot.
/Latv. Avīzes, 1831, 13./

Tas ir zināms, [ka ziemeļa gaismā] nav nekādi baigi. Lai nejēgas runā par karu un mēri, lai sauc tos baigus, jodus jeb karaļaužu dvēseļu kaušanos.
/G. F. Stenders, Augstas gudr. gr. 1797, 240./

Kad nakts laikā pie debesīm ziemeļa pusē gaišums atspīd, to sauc par baigiem jeb kāviem, jo tur nomirušu kara vīru dvēseles kaujoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

Citi ziemeļu blāzmu sauc par baigiem, citi par kāviem, citi par murgiem, citi par jodiem. Vecas bābas stāsta, ka nokautu zaldātu dvēseles, kas jau ir debessmierā, vēl pie debess velves kaujas. Es pats esmu dzirdējis, ka kāds muļķis, ziemeļa blāzmu ieraugot, ar dziļām nopūtām sacīja: “Vai Dieviņ, kas nu būs?”
/Latv. Avīzes, 1830, 13./

Latviešu tēvu tēvi tādu zīmi ar citu vārdu nezināja nosaukt, kā: baigi jeb kāvēji kaujas.
/Latv. ļaužu draugs, 1832, 191./

Ziemeļa blāzmu sauc par kāviem, pāviem, murgiem, baigiem. To redzot ļaudis domā, ka nu būs drīz kari ar lielu asins izliešanu.
/Latv. ļaužu draugs, 1837, 74./

Kad ziemas naktīs pie debesīm pamana ziemeļu blāzmu (kāvus), tad veci ļaudis saka: “Nu atkal būs skaudīgi kari!” /H. Skujiņš, Smiltene./

Kad ziemā kāvi stipri kaujas, tad tas ir uz kariem.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

Ja kāvi kaujas, tad būs karš.
/Z. Lāce, Veclaicene. M. Ranne, Lubāna./

Ja sarkani kāvi redzami pie debesīm, tad gaidāms karš.
/E. Muzikante, Burtnieki./

Ļaudis tic, ka kāvi esot kara vīru dvēseles, kas karā nokautas. Kāvi zīmējoties uz karu vai citu nelaimi.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 42./

Ja kāvi (ziemeļblāzma) kaujas pie debesīm, tad būs liels karš.
/E. Vīķele, Ikšķile./

Kad ziemeļu gaisma staro, tad saka, ka kāvi kaujas. Kāvi esot kara ļaužu dvēseles.
/P. Š., Rauna./

Kad kāvi pie debesīm redzami, tad kari būs.
/A. Užāne, Skujene./

Ja ziemā pie debesīm redz kāvus, tad nākamos gados gaidāms karš.
/E. Ārgals, Naukšēni./

Kad redz debesu gaišumu (jodus kaujoties), tad karš gaidāms.
/R. Bērziņš, Džūkste./

Ja ziemeļblāzma sarkana, tad gaidāms karš.
/A. Bērziņa, Aloja./

Ja spīd ziemeļblāzma, tad nāks dārgi laiki.
/B. Daņilovs, Kacēni./

Ziemeļa blāzma ir zīme, ka būs dārgi laiki.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

Kari vēstī, ka būs asiņaini kari jeb cita liela nelaime.
/V. Juoņus, Domopole./

Kāvus (ziemeļa blāzmu) tautā uzskata par kara, briesmu un bada pareģotājiem. Veci ļaudis stāsta, ka priekš turku kara pie debesīm esot rādījušies krusti un līki zobeni. Arī priekš japāņu un pasaules kariem esot redzētas dažādas parādības. Ir paruna: “Kāvi jau karoja, būs kari.”
/H. Skujiņš, Smiltene./

Kad kādu nakti redz ziemeļblāzmu pie debesīm, tad drīzumā gaidāms auksts laiks.
/P. Eglīte, Priekuļi./

 

Foto: Mārcis Baltskars

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz