Ekspertu ziņojums: vissliktākajā gadījumā Krievija varētu Baltijas valstis okupēt

baltijas valstis

Visļaunākais, kas apdraud Baltijas valstis, nav Krievijas īstenota hibrīdkrīze vai ierobežots iebrukums, bet gan Baltijas valstu iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem, teikts pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā.

Ziņojumu pēc parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādāja Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā ietverts NATO un Krievijas militārā stāvokļa Baltijas jūras reģionā salīdzinājums, īpaši izceļot vairākus ļaunākos scenārijus par Baltijas valstu apdraudējumu.

“Daudzi eksperti uzskata, ka Krievijas un Baltijas valstu konflikta gadījumā tiktu iesaistītas šeit dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes, kas ļautu Krievijai kaitēt NATO un Eiropas Savienībai nolieguma un neskaidrības aizsegā. Tādējādi Krievija cerētu sasniegt vismaz noteiktus politiskus mērķus ar rīcību, kas neizraisa reakciju saskaņā ar NATO līguma 5. pantu”, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, lasāms ziņojumā.

Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās, pirms tā ir gatava atklātai rīcībai, tostarp militāra spēka lietošanai. “Vissliktākajā gadījumā tāds konflikts attīstītos lineāri no vidējas intensitātes karadarbības līdz augstākā līmeņa, proti, pilna apmēra karam,” secinājuši ziņojuma autori. Vienlaikus viņi uzsver, ka līdzīga scenārija kā Ukrainas austrumos izmantojumam Baltijas valstīs būtu būtiski ierobežojumi un trūkumi.

Pirmkārt, Kremlis ar šādu taktiku nav sasniedzis kārotos mērķus Ukrainā, tostarp okupētajā Donbasā. Otrkārt, alianse un tās austrumu sabiedrotās ir rūpīgi pētījušas Krievijas īstenoto hibrīdkaru un Ukrainas atbildes reakciju, un tās būtu gatavas ātrai un piemērotai atbildes reakcijai. Turklāt tādā scenārijā Krievija kaitētu savai galvenajai priekšrocībai – ātrai iniciatīvas un pārspēka iegūšanai, izmantojot pārsteiguma un laika elementus, konstatējuši centra pētnieki.

Ziņojumā kā svarīgs faktors minēts arī tas, ka bez nepārprotama Krievijas militārā atbalsta tā dēvētajiem prokrieviskajiem separātistiem būtu mazas iespējas kontrolēt Baltijas valstu teritorijas Krievijas robežas tuvumā, kas būtu neatsveramas panākumu gūšanā. “Krievijas iespējas panākt būtiskus un ilgstošus politiskos ieguvumus pret NATO/ES un Baltijas valstīm vai pat kaut kur citur būtu ļoti niecīgas,” uzsvēra ziņojuma autori.

Saistītais scenārijs, kas arī tiek plaši apspriests, paredz negaidītu “ierobežotu iebrukumu” pēc pēkšņas provokācijas. Ziņojumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki vairākkārt mācībās ir īstenojuši tādus scenārijus Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā.

“Tāda pēkšņa “invāzija” bez šaubām būtu pārsteigums valstij, pret kuru vērsts uzbrukums, un NATO, un to Krievija varētu izmantot, lai parādītu alianses ievainojamību un nespēju aizsargāt visu savu teritoriju, un izprovocētu politisku šķelšanos Rietumu nometnē,” sacīts ziņojumā.

Vienlaikus tā autori uzsver, ka tāda atklāta agresija automātisku būtu uzskatāma par kara pieteikšanu NATO, kas novestu pie politiskas, ekonomiskas un militāras reakcijas. “Narva nav Krima vai Donbass. Alianse un vēl jo vairāk Baltijas valstis neiesaistītos sarunās par teritoriālo nedalāmību un neciestu “notikušu faktu”,” lasāms ziņojumā.

Krievijas “prezidents Vladimirs Putins pilnīgi noteikti neizvēlētos tikai pakaitināt aliansi un riskēt ar nopietniem zaudējumiem, bet tā vietā dotu nāvējošu triecienu NATO, proti, īstenotu scenāriju, kur Baltijas valstis tiek nodalītas no pārējās sabiedroto teritorijas un galu galā –  okupētas,” sacīts ziņojumā.

Arī šādu scenāriju Krievijas bruņotie spēki vairākkārt ir izspēlējuši regulārajās, plānotajās un plašajās mācībās, kā arī plašajās kaujas kontroles mācībās, par kurām iepriekš netiek paziņots, secināts ziņojumā. Krievija ir uzbrukusi Gruzijai un Ukrainai, cieši ievērojot tādus scenārijus un izmantojot tādu pašu spēku apmēru, kāds izmantots pirms tam notikušajās plašajās mācībās.

“Tas NATO un ES būtu krietni lielāks politiskais trieciens, un, ja tas būtu veiksmīgs, Krievija iegūtu neapstrīdamu stratēģisko militāro priekšrocību Baltijas jūras reģionā un, iespējams, varētu “atrisināt” Kaļiņingradas anklāva problēmu,” teikts dokumentā.

Ziņojuma autori norādīja, ka Kremlim nebūtu problēmu atrast ieganstu tādai rīcībai, jo īpaši situācijā, ja attiecības starp ASV un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses kļūtu kritiski sarežģītas citur.

“Lai gan jebkurš no iepriekš aprakstītajiem scenārijiem varētu īstenoties, NATO militārajiem plānotājiem ir jāņem vērā, ka Krievija – pat tad, ja nevēlas plaša mēroga karu ar NATO – nelaistu garām labu iespēju izmantot NATO politisko sašķeltību un subreģionālo vājumu Baltijas jūras reģionā,” uzsvērts ziņojumā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: BNS

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz