Jau vairākus mēnešus Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvieto mūsdienīgas ieroču sistēmas – pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķetes. Tāpat arī raķetes “Iskander”, kas var tikt aprīkotas pat ar kodolgalviņām. ASV amatpersonas jau ir nobažījušās par “Eiropas drošības destabilizāciju”.
Cik bīstamas ir Kaļiņingradā izvietotās Krievijas raķetes? Par to vācu žurnāls “Bild” izjautājis vairākus ekspertus.
Pretkuģu raķešu sistēmas
Patlaban Krievijā tiek modernizētas pretkuģu raķešu sistēmas un mainītas uz mūsdienīgākām sistēmām, tādām, kā “Bastions”. Šīs sistēmas spārnotās raķetes var tikt palaistas ar virsskaņas ātrumu un iznīcināt mērķus 450 kilometru attālumā. Tādējādi tās spēj sasniegt visu vidējo Baltijas jūras reģionu starp Polijas un Zviedrijas piekrastēm. Tāpat arī mērķus Vācijā – Rīgenes sala vai Štrālzunda būtu raķešu darbības zonā.
.
Kā jau noprotams no nosaukuma, šīs raķetes paredzētas izmantošanai galvenokārt pret kuģiem, jo par cik tie topogrāfiski atšķiras no apkārtējās vides, “Bastion” tos viegli atrod atklātā jūrā. Taču raķetes “Bastion” tāpat var tik pielietotas arī pret atsevišķiem mērķiem uz sauszemes, ja to kontūras uz radara ekrāna atšķiras no apkārtējās vides.
.
Teorētiski kā mērķis var būt arī ostu būves un lielas ēkas, kas izceļas uz apkārtnes fona. Piemēram, Bundestāga lielais kupols, skaidro Eiropas Padomes Ārlietu komisijas (European Council on Foreign Relations) eksperts drošības jautājumos Gustavs Gresels (Gustav Gressel).
.
Pretraķešu sistēma “S-400”
Krievija Kaļiņingradā ir izvietojusi arī pretraķešu sistēmu “S-400”. Tās darbības rādiuss ir līdz 400 kilometriem. “S-400” var tikt izmantota lielos attālumos, pirmkārt jau pret transporta lidmašīnām, jo tās ir masīvas un lido lēni.
.
Raķetes “Iskander”
Kaļiņingradā izvietotas arī ballistiskās raķetes “Iskander”, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām.
.
Kāpēc Krievija tik aktīvi bruņojas?
Tā ir iebiedēšana, kā arī līdzeklis, lai izdarītu spiedienu un pielietotu spēku. “Putins soli pa solim atgriežas pasaules arēnā. Pa šo laiku viņš ir kļuvis par tādu spēlētāju, kuram garām vairs paiet nevar,” saka bijušais NATO ģenerālis Hanss-Lotārs Domroze (Hans-Lothar Domröse).
.
Fakts, ka šī ieroču izvietošana Kaļiņingradā nevar tikt pamatota tikai ar aizsardzību. “Šīm raķešu sistēmām ir milzīgs darbības rādiuss. Tādējādi tās nekādi nevar uzskatīt vienīgi par aizsardzības līdzekli. Grūti argumentēt to, ka runa te ir vienīgi par Kaļiņingradas aizsardzību,” turpina Domroze.
.
Būtībā, pastiprinot savu klātbūtni pie robežām, Krievija vēlas ietekmēt tālāko notikumu attīstību par labu sev. “Viņi grib radīt draudīgu scenāriju, lai neļautu NATO attīstīties Baltijā un izplesties tālāk postpadomju reģionā,” uzskata eksperts Krievijas jautājumos Stefans Maisters (Stefan Meister) no vācu Ārpolitikas biedrības (Deutschen Gesellschaft für Auswärtige Politik).
.
Krievija ļoti svarīgu lomu atvēlējusi kodolieročiem. “Šajā jomā Krievijas un NATO spēki ir līdzīgi. Tādējādi tā var kompensēt savu vājumu parastā bruņojuma jomā,” skaidro Maisters.
.
Turklāt Krievija ar savām raķešu sistēmām var ierobežot NATO manevrēšanas iespējas. “Viņi var gremdēt kuģus, notriekt lidmašīnas, izveidot nelidojamu zonu un apstādināt karaspēka pārvietošanos pa sauszemi,” brīdina Domroze. “Ja viņi sagribēs, viņi spēs pilnībā izolēt Baltiju no pārējās NATO daļas.”
.
Tādā pašā veidā Krievija var arī apstādināt militāro apgādi šajā reģionā, kas karadarbības gadījumā būtu nepieciešams. Jūlijā Varšavas samita laikā pieņemtais lēmums par NATO klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā (pa vienam bataljonam ar aptuveni 1000 karavīriem Polijā un trijās Baltijas republikās) būs nepietiekams, lai aizstāvētu šīs valstis, ir pārliecināts Gresels.
.
Risks ir tāds: ja NATO būtu spiesta salauzt Krievijas pretestību un pret tās gribu Baltijā ievest militāro tehniku un karaspēku, tad tam būtu jaunas politiskas sekas.
.
“NATO var aizstāvēt Baltiju tikai tādā gadījumā, ja tā ātri ar kuģiem vai lidmašīnām ievedīs papildspēkus. Lai to izdarītu, nāktos iznīcināt Krievijas raķešu karaspēku Kaļiņingradā. Taču tas būtu uzbrukums Krievijas Federācijas teritorijai,” brīdina Gresels. Bet tas jau būtu ārpus vienkārši NATO teritorijas aizsardzības ietvariem.
.
Krievijas iebrukumam Baltijā būtu fatālas sekas. Tas ir scenārijs, kuru Gresels uzskata par pilnīgi reālu. “Krievija jau kopš 2009. gada izstrādā scenāriju iebrukumam Baltijā,” apgalvo eksperts.
.
Vācijas Zaļo partijas eksperts drošības jautājumos Tobiass Linders (Tobias Lindner) jau ir pieprasījis Putinam “nekavējoties izvest raķetes no Kaļiņingradas, ja viņš ir ieinteresēts samazināt spriedzi Eiropā”.
.
Cik šīs raķetes ir bīstamas Vācijai?
Krievijas uzmanības centrā ir Baltijas reģions, Polija un Baltija. Taču draudu scenārijs šos ietvarus pārsniedz. “Daudzas raķetes bez problēmām var sasniegt arī Vāciju,” saka Maisters.
.
Un kaut arī šāds scenārijs izskatās diezgan neticams, Vācija, ņemot vērā tās pienākumus pret NATO, var tikt ievilkta karā alianses austrumos.
.
Kas attiecas uz kodolieroču izvietošanu, tad tā pirmkārt kalpo tikai vienam mērķim. “Krievijas aprēķins – NATO Baltijas dēļ neriskētu ar spriedzes eskalāciju un vispirms jau ar kodolkara izraisīšanu. Tādā veidā Krievija varētu Rietumus nolikt uz ceļiem,” saka Gresels.
.
Taču kodolieroču pielietošana nav reāla. Pat tad, ja Krievija šādā veidā gribētu noslaucīt no zemes virsas kādu pilsētu, tam būtu globālas sekas. Radioaktīvie putekļi vēl ilgi lidotu atmosfērā un ar gaisa straumēm izplatītos pat ārpus nacionālajām robežām. Tālākās sekas pat nav paredzamas. Tā būtu apokalipse, kuru nevēlētos pat Krievija.
.
Taču Gresels brīdina: “Jaunākās paaudzes krievu ģenerāļi kodolieroču ekoloģiskās un ilgtermiņa iedarbības sekas neapzinās. Viņi savās kodolfantāzijās ir diezgan vieglprātīgi, un tas liek uztraukties.”
.
.
Avots: bb
aarpraats,kas tur tajaas baltijas valstiis zelta atradnes??? lai uzbruktu nabagvalstiim,juus domaajat ar galvaam kurs te grib sajaa rakstaa provaceet karu. vienkaarsi domaajat logiski. TE KAADAM GRIBAS KARU NO TAALIEM RIETUMIEM,UN UZTAISIIT UKRAINAS VARIANTU,TIKAI VINI TIE RIETUMNIEKI PASI NEKAROS NEKAD.
Ne jau par zelta atradnēm iet runa.Ērta pieeja Baltijas jūrai; tā ir tā zelta vērtā lieta.Ne velti Krievija uztur savu ietekmi Kaļiņingradas apgabalā.Ne jau dzintara atradņu dēļ…