Britu eksperts: Krievijas uzbrukums Baltijai nelīdzinātos uzbrukumam Austrumukrainai

armija

Krievijas Federācijas īstenotajā Gerasimova militārajā doktrīnā ir uzsvērts, ka katrs konflikts ir citāds. Tādēļ Krievijas vadība konfrontācijas gadījumā nespēlēs pēc kādiem iepriekš pieņemtiem principiem. Tā vietā tās militārās darbības tiks piemērotas konkrētajai operacionālajai videi, savā lekcijā par Krievijas militārajām spējām norāda Londonas Karaļa koledžas Kara studiju departamenta un Svētā Andreja universitātes Tuvo Austrumu, Kaukāza un Centrālāzijas studiju institūta pētnieks Rodžers Makdermots.

«Konflikts Donbasā ir pavisam citāds nekā konflikts Sīrijā, un es uzskatu, ka Krievija nevar Baltijas valstīs atkārtot to pašu, ko tā izdarīja Austrumukrainā. Operacionālā vide ir vienkārši pavisam cita. Scenārijs ar «zaļo cilvēciņu» ievešanu nestu Krievijai vairāk zaudējumu nekā ieguvumu,» norāda Makdermots. Vienlaikus pētnieks arī vērš uzmanību, ka pastāv vairāki instrumenti, kā sagādāt NATO ievērojamas galvassāpes. Viens no tiem ir elektroniskās karadarbības (EK) vešana, un Maskava veic ievērojamas investīcijas, lai uzlabotu savas spējas šajā jomā. Tā ir veikusi vairākas būtiskas reformas gan EK tehnoloģiju modernizācijā, gan EK karaspēka organizēšanā, doktrīnā un apmācībā. Turklāt EK vienības ir kļuvušas par būtisku papildinājumu citām Krievijas militārajām vienībām un tiek izmantotas gan netieši (atbalstot starpniekus), gan arī tieši. Ar to palīdzību ir iespējams uzbrukt vairākiem būtiskiem NATO kara vešanas elementiem. Piemēram, sakaru sistēmām. Vienlaikus nav arī precīzas skaidrības, cik īsti Krievijas sastāvā šādu karavīru varētu būt, tomēr visticamāk, ka maz, norāda Makdermots.

Pētnieks arī min, ka Krievija ir arī veikusi ievērojamas investīcijas tādu ieroču izveidē, kas varētu novērst vai traucēt pretinieka piekļuvi kādai konkrētai lokācijai (A2/AD). Tomēr praktiskas lietošanas gadījumos tie bieži nav attaisnojuši uz sevi liktās cerības. «Neskatoties uz to, ka šādi ieroči tika izvietoti Latākijā, Sīrijā, brīdī, kad ASV nolēma uzbrukt Asada režīmam ar spārnotajām raķetēm, tās sasniedza savu mērķi. Tas tāpēc, ka starp krievu bāzi un sīriešu bāzi, pret kuru tika mērķētas raķetes, atradās kalnu grēda. Tā neļāva ieroču radariem laikus uztvert amerikāņu uzbrukumu. Tie vēl nav attīstījušies līdz spējai skenēt cauri kalniem,» uzsver Makdermonts. Vienlaikus pētnieks arī interesanti norāda, ka Maskavai pakļauto armiju principā var salīdzināt ar ezi un ezim ir adatas. Krievijas adatas ir tās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tās bruņotie spēki nekad nedodas kaujā bez to fiziskas klātbūtnes. Līdz ar to būtu nepieciešams pievērst uzmanību arī to novietojumam Baltijas valstu tuvumā un Austrumeiropā kopumā.

Lekcijas laikā pētniekam tika arī uzdots jautājums par iespējamu bruņota konflikta sākumu Baltijas jūras reģionā. «Es neuzskatu, ka iespējamība būtu pārāk liela, taču risks noteikti pastāv. Manas lielākās bailes ir no iespējamas Krievijas pārrēķināšanās. Minētās valsts mediju telpā bieži ir novērojams maldīgs priekšstats par NATO 5. pantu. Bieži tiek pausts viedoklis, ka būtisku atbildi Krievijas agresijas gadījumā varētu negaidīt tikai tāpēc, ka dažas no alianses dalībvalstīm sākotnēji nebūtu ieinteresētas doties palīgā. Lai gan nevar noliegt, ka viedokļu atšķirība pastāv, tomēr 5. panta formulējums skaidri un gaiši norāda, ka atbilde jebkurā gadījumā būs. Es ceru, ka Krievijas augstākā vadība to saprot,» pauž Makdermonts.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: tvnet

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Kristaps Ziemelis
Kristaps Ziemelis

Lielisks “eksperts”…