Bergmanis nevar komentēt, kāpēc Krievija palielina militāros spēkus pie mūsu valsts robežām

NATO Krievija

NATO īstenotā atturēšanas politika Baltijas valstīs ir reakcija uz Krievijas militārās varenības demonstrācijām reģionā, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

“NATO īstenotā atturēšanaa politika Baltijas valstīs un Polijā ir reakcija uz Krievijas ilgstošo militārās varenības demonstrēšanu reģionā un starptautiskās kārtības ignorēšanu, anektējot Krimas pussalu,” pauda Bergmanis.

Viņš uzsvēra, ka tieši minētajā situācijā Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas izvietošana Baltijā ir tiešs atturēšanas politikas elements un parāda NATO dalībvalstu vienotību. “Tā ir NATO atbilde uz Krievijas pieaugošajām militārajām aktivitātēm reģionā daudzu gadu garumā,” sacīja ministrs.

Taujāts, kādēļ Krievija uz NATO atturēšanos atbild ar militāro spēku palielināšanu pie savām rietumu robežām, Bergmanis norādīja, ka nevar komentēt šādas rīcības iemeslus, tomēr viņš uzsvēra, ka Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās – ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana.

“Bieži novērojam Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāti Latvijas pierobežā. Nav šaubu, ka šādas aktivitātes neveicina uzticību un caurskatāmību, turklāt apdraud drošību gaisa telpā,” pauda ministrs.

Viņš norādīja, ka 2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas desantēšanās skaita palielinājums un tās ieviešana Gaisa desanta karaspēka vienībās, kas var strauji pārvietot karavīrus un veikt ātrās reaģēšanas uzdevumus. Tomēr paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums.

Vienlaikus viņš atzina, ka situāciju, kura radās Krimas pussalas aneksijas rezultātā, nav kļuvusi drošāka, tomēr uzsvēra, ka NATO uz to reaģē konsekventi un adekvāti. “Pēc NATO samitā jūlijā pieņemtajiem lēmumiem trīs līdz četri tūkstoši sabiedroto karavīru tiks izvietoti Baltijas valstu teritorijā jau visdrīzākajā laikā. Viss notiek pareizajā virzienā, un, no šāda skatu punkta raugoties, mēs varam justies droši,” sacīja Bergmanis.

Savukārt par iespējamu situācijas saasināšanos starp NATO un Krieviju un kā tas ietekmētu Latviju, ministrs norādīja, ka NATO un Latvija NATO ietvaros dara visu, lai nenotiktu bruņots konflikts. “Tās karaspēka vienības, kuras NATO samitā Varšavā tika nolemts izvietot Baltijas valstu un Polijas teritorijā, ir solis šajā atturēšanas politikas virzienā,” teica Bergmanis.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Latvijas pašaizsardzības spējas nav jāvērtē pēc pazīmes, vai tā varēs aizstāvēties. “Ir valstis, pret kurām varam aizstāvēties. Ir valstis, pret kurām varam aizstāvēties zināmu laiku, lai sagaidītu sabiedroto palīdzību. Šāda ir atturēšanas politikas būtība – likt eventuālajam pretiniekam padomāt, vai ir vērts uzbrukt vispār. Es personīgi dzīvoju un strādāju ar pārliecību, ka mēs varam savu valsti aizstāvēt,” pauda ministrs.

Taujāts, vai viņaprāt Krievija ir gatava risināt attiecības ar NATO diplomātiskā ceļā, ministrs norādīja, ka tas būtu jājautā pašai Krievijai. Tomēr viņš uzsvēra, ka no NATO puses visdažādākajos formātos un publiskajā komunikācijā ir ticis un joprojām tiek uzsvērts, ka aliansei ir svarīgi būt ne tikai stiprai, bet arī saglabāt atvērtību dialogam ar Krieviju, lai nepieļautu spēku sadursmes reģionos, kur operācijas veic kā NATO, tā arī Krievija. “Arī pēdējā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra: “Kamēr NATO ir stipra, kamēr mēs spējam savaldīt un aizsargāt, mēs varam uzturēt politisko dialogu ar Krieviju”,” skaidroja Bergmanis.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka trešdien Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija palielina militārās spējas pie savām rietumu robežām, atbildot uz NATO spēku pieaugumu.

Krievijai un tās sabiedrotajai kaimiņvalstij Baltkrievijai ir jāstiprina aizsardzība, jo “Savienotās Valstis un citas NATO dalībvalstis aktīvi stiprina savu uzbrūkošo potenciālu”, ministra teikto citēja Krievijas ziņu aģentūra TASS.

NATO darbība grauj stratēģisko stabilitāti un spiež Krieviju veikt uz aizsardzību vērstus pretpasākumus,  Šoigu norādīja augsta ranga bruņoto spēku amatpersonām Minskā. “Spriedzes perēkļi ir pievirzījušies tuvu mūsu robežām,” piebilda ministrs.

Savā runā viņš neminēja konkrētus skaitļus. Iepriekš pavīdēja informācija, ka Krievija vēlas palielināt karavīru skaitu pie savām rietumu robežām par 30 tūkstošiem.

Iepriekš vēstīts, ka nākamgad Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietotas NATO dalībvalstu daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: BNS

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Bergmanis nevar komentēt, kāpēc Krievija palielina militāros spēkus pie mūsu valsts robežām"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Erds
Erds

Pats viņš ir tups un nelieši amerikāņi aizņemti ar savām vēlēšanām, nav kas pasaka priekšā un galvenais ko teikt. Ja būs tā slimā no psihenes, tad jāsaka viens, ja Tramps, tad pavisam cits? Baigi nelaikā latvānijā uzdots jautājums! Provokācija!
Bergmani, saki ka tas ir kara noslēpums!

wpDiscuz