Baltijas aizsardzību nopietni kavē Krievijas militārās spējas Kaļiņingradā, brīdina ASV ģenerālis

Bens Hodžess

Baltijas aizsardzību nopietni apgrūtina Krievijas militārās spējas Kaļiņingradas apgabalā un tā dēvētais Suvalku koridors Polijā, paziņojis ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess.

Tiekoties ar Lietuvā dislocētajiem ASV karavīriem, ģenerālis norādīja, ka Kaļiņingradas apgabalā ir izvietotas divas Krievijas sauszemes spēku brigādes, viena flotes brigāde, divas gaisa spēku bāzes un daļa no Krievijas Baltijas jūras flotes.

Hodžesa teikto aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas bruņotie spēki.

Krievija arī regulāri uz Kaļiņingradas apgabalu mācību nolūkiem pārvieto raķešu sistēmas «Iskander», kuru darbības rādiuss sasniedz vairākus simtus kilometru, viņš sacīja.

«Kaļiņingradā šobrīd ir spējas, lai liegtu mūsu flotei vai ikvienas [NATO dalībvalsts] flotei piekļuvi ienākšanai Baltijas jūrā. No Kaļiņingradas apgabala viņi var apturēt ikvienu, kurš mēģinās iekļūt Baltijas jūrā, un šeit ir trīs NATO dalībvalstis: Igaunija, Latvija un Lietuva,» teica Hodžess.

ASV ģenerālis uzsvēra, ka Krievijas rīcībā esošā iespēja bloķēt piekļuvi Baltijas jūrai ir «nopietns drauds mūsu sabiedrotajiem un draugiem».

Hodžess arī vērsa uzmanību uz Polijas ziemeļaustrumos esošo teritoriju, kas ziemeļos robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu un rietumos ar Baltkrieviju. “Šo teritoriju mēs saucam par Suvalku plaisu,” sacīja ģenerālis.

«Ļoti īsā laika posmā viņi [Krievijas un Baltkrievijas karavīri] var savienoties un bloķēt Polijas un Lietuvas robežas, tādā veidā izolējot trīs NATO valstis no pārējās alianses,» teica ģenerālis. Tādēļ ASV un NATO ir jāattur Krievija no uzbrukuma Baltijas valstīm.

«Ierasties un atbrīvot mūsu sabiedrotos izmaksās daudz dārgāk nekā [Krievijas] savaldīšana,» piebilda ģenerālis.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV 2014. gada aprīlī nosūtīja rotas līmeņa vienības uz Poliju un Baltijas valstīm, kas tur atrodas pēc rotācijas principa.

NATO arī nolēma palielināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju un izveidot NATO komandvadības štāba elementus (NFIU) Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā.

2014. gadā alianse arī apstiprināja Gatavības rīcības plānu, kura mērķis bija nomierināt NATO dalībvalstis Centrālajā un Austrumeiropā, norādot, ka alianse nāks palīgā, ja izraisītos konflikts ar Krieviju. NATO dalībvalstis arī vienojās par ātrās reaģēšanas spēku izveidi.

Polija un Baltijas valstis ir lūgušas palielināt NATO klātbūtni tajās, lai atturētu iespējamo Krievijas agresiju.

 

Izsaki savu viedokli komentāros un seko Facebook un Twitter!

 

Avots: BNS

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz