Vērienīgākās Krievijas militārās mācības
Mācības Krievijas Tālajos Austrumos plānotas no otrdienas, 11. septembra, līdz sestdienai, 15. septembrim. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau paziņojis, ka tajās iesaistīsies ap 300 000 karavīru, ap 1000 lidaparātu, Klusā okeāna un Ziemeļu flotes, visi gaisa desanta spēki, kā arī Mongolijas un Ķīnas armijas vienības.
Līdz ar to plānotās mācības būs Krievijas Federācijas visu laiku lielākās. Bieži izskanējis apgalvojums, ka tās būs lielākās kopš grandiozajām 1981. gada Padomju Savienības Sarkanās armijas mācībām “Vostok 81”, tomēr tajās piedalījās divkārt mazāk karavīru – no 100 000 līdz 150 000 cilvēku.
Tiesa, vai “Vostok 2018” vēriens patiešām būs tik liels, kā to saka Šoigu, nav nosakāms. Kopš Krievija arī komunikācijā sākusi izmantot tā dēvēto “maskirovkas” tehniku, aizvien grūtāk atšķirt patiesību no blefa, norāda Blanks.
Viņš skaidro, ka ierasti ārvalstu novērotāji pastiprinātu uzmanību pievērsīs mācību vērienam gan dalībnieku skaita, gan ģeogrāfiskā aptvēruma ziņā, kā arī Ķīnas dalībai, tomēr jāņem vērā vēl kāds aspekts. “Vostok 2018” galvenais mērķis ir pārbaudīt Krievijas strauji pieaugošo spēju mobilizēt visus iespējamos rezervistus un dažādas militārās vienības, kā arī kaujas situācijās iesaistīt civilo pārvaldi, spriež Blanks.
Globāls karš, kas sākas ar desantu
“Tā kā visi vingrinājumi vienmēr ietver ar kodolieročiem saistītas misijas vai darbojas, ar tām rēķinoties, turklāt šajās mācībās piedalās divas kodolspējīgas flotes, šīs mācības ir atomkara apstākļu izmēģināšana,” uzskata prestižās domnīcas pārstāvis.
Mācības rīkojot Āzijā, Krievija samazinājusi nepieciešamību sadarboties ar Rietumu novērotājiem, kas, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, būtu jādara, rīkojot mācības Rietumu apgabalos gar ES vai Ukrainas robežu. “Līdz ar to ir visi iemesli, lai piekristu Krievijas militārajam žurnālistam Pāvelam Felgenhaueram, ka Maskava izspēlē globālā kara scenāriju, kas sevī ietvers vēl vairākus mazus scenārijus,” viņš raksta.
Visu desanta spēku iesaiste savukārt norāda, ka sākotnējā kara izspēles posmā paredzēts izspēlēt iebrukumu no gaisa. Viņš atzīmē, ka Ukrainai būtu vērtīgi tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Eksperts uzsver, ka gaisa spēki gadiem ilgi bija arī Padomju Savienības vizītkarte.
Savukārt Ķīnas spēku iekļaušana mācībās nozīmē savstarpēja naida un aizdomu mazināšanos, kas vēl bija aktuāla problēma “Vostok 2010” laikā.
Abu valstu ārpolitika kļūst aizvien līdzīgāka un Krievijas kaujas lidmašīnu “SU-35” piegāde Ķīnai arī norāda, ka mācības faktiski ir paziņojums par Krievijas–Ķīnas militāro savienību, skaidro eksperts. Viņš atzīmē, ka Krievija to jau ilgi ir vēlējusies, un nav nepieciešamas formalitātes, lai izveidotu aliansi pēc krievu vai ķīniešu standartiem.
Eksperts norāda, ka Krievijas un Ķīnas sadarbība Japānai liek pārskatīt ilgstošos centienus lēnām meklēt sadarbības ceļus ar Maskavu. Tie tagad uzskatāmi par ilūzijām. Blanks apgalvo, ka Krievijas un Ķīnas alianses dēļ ne tikai Japānai, bet arī visam pārējam reģionam, tostarp Austrālijai ir jāpārskata savi aizsardzības un ārpolitikas plāni.
Maskava var atkārtot Ukrainas scenāriju
“Maskava jau ir pārbaudījusi savu kapacitāti strauji izvietot spēkus NATO atturēšanai, baidot ar kodolieroču izmantošanu, kā atspiežot to no Vidusjūras austrumiem un Melnās jūras. [Lielu spēku izvietošana Vidusjūrā] varētu būt gatavošanās kārtējai operācijai pret Ukrainu,” uzskata Blanks.
Viņš norāda, ka, ņemot vērā Maskavas īstenoto Azovas jūras blokādi, kuru Ukraiņi aktīvi izmantoja, Ukrainas pretdarbību Melnajā jūrā, kā arī Krievijas spēku aizvien aktīvās mācības un ieroču izvietošanu reģionā, vēl viena invāzija Ukrainā, lai atturētu tās sadarbošanos ar NATO, neesot izslēdzama. Eksperts pat pieļauj, ka Krievijas aktīvā propaganda par to, ka gaidāms jauns ķīmisko ieroču uzbrukums Sīrijā, kurā Rietumi vainošot Sīrijas valdību un Krieviju, ir savlaicīgi veidots aizsegs, lai īstenotu pavisam atsevišķu militāro mācību “Vostok 2018” posmu.
Tas varētu būt “atomieroču uzbrukumu spējīgas flotes izvietošana Vidusjūrā, lai, biedējot ar kodolieročiem, atturētu NATO no pretuzbrukuma Ukrainas invāzijas gadījumā,” pieļauj starptautiskās politikas pētnieks. “Tas tikai pastiprinātu pieņēmumu, ka “Vostok 2018″ ir liela, iespējams, globāla kara izmēģinājums. Turklāt tas parādītu Maskavai tās spēju robežas, vienlaikus un strauji mobilizējot dažādus spēkus lielos attālumos, iespējams, pat kopā ar Ķīnu,” pauž Blanks.
Domnīcas līdzstrādnieks rezumē, ka, ja piepildās šis scenārijs, konkrētās militārās mācības ir stipri nozīmīgāks notikums nekā tās tiek uzskatītas, un rietumvalstu stratēģiem “Vostok 2018” jāņem vērā kā savlaicīgs brīdinājums.
Kas bija “Zapad 81”
Pēc tam, kad 1980. gada septembrī Polijā tika izveidota no Komunistiskās partijas neatkarīga un ļoti strauji popularitāti gūstoša arodbiedrība “Solidarność”, kas spēja sapulcināt vairāk nekā 10 miljonus jeb trešdaļu darbspējīgo iedzīvotāju un 1981. gada pavasarī sarīkoja četru stundu ilgu streiku, gan vietējie komunisti, gan Maskava nobijās no potenciāla apvērsuma. Kā viens no mēģinājumiem savaldīt savu Varšavas pakta partneri tika radīts “Zapad 81” scenārijs. Mācību galvenais uzdevums bija demonstrēt gatavību īsā laikā Polijā ievest milzīgas karaspēka daļas.
Kā savulaik, aprakstot Polijas 1981. gada krīzi, norādīja tagadējais Hārvardas Universitātes Aukstā kara studiju programmas vadītājs Marks Krāmers, vērienīgās mācības ar manevriem Gdaņskas līcī sākās tieši dienu pirms “Solidarność” kongresa. Gdaņskā gadu iepriekš Ļeņina kuģubūvētavā Leha Valensas vadībā arodbiedrība arī tika dibināta.
Savulaik CIP ziņojumā teikts, ka “Zapad 81” pretēji iepriekšējām mācībām, kurās galvenais uzsvars bija uz vadības komunikācijas un stratēģijas izstrādes un izpildes treniņu, piedalījies ārkārtīgi daudz skaitliski lielu kaujas vienību, tostarp vidējā rādiusa stratēģisko raķešu kompleksu RSD-10 “Pioneer” (jeb SS-20 “Saber”) vienības. Lai gan Varšavas pakta valstu pārstāvji bija aicināti tās novērot, to karavīri manevros nepiedalījās. Zināms, ka mācībās iemaņas trenēja padomju Bruņotie spēki, Baltijas flote un Stratēģiskie raķešu spēki.
Astoņas dienas ilgušajās mācībās līdzās visu vienību savstarpējās sadarbības pārbaudei, tika izmēģinātas arī jaunākās ieroču sistēmas, un, kā norādīts CIP ziņojumā, apzināti tehnoloģiskie trūkumi turpmākai attīstībai. Tāpat tika testēts jaunu operacionālo manevra grupu modelis – tām vajadzības gadījumā būtu bijis jāiekļūst tālu NATO aizmugurē un jāiznīcina apgādes līnijas, kā arī stratēģisko atomieroču palaišanas punkti, raksta “The National Interest”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi