ASV analītīķis: Baltijas valstis nepietiekami izmanto savstarpējās sadarbības iespējas agresijas draudu savaldīšanai

Baltijas valstis

Baltijas valstis nepietiekami izmanto savstarpējās sadarbības iespējas, lai savaldītu agresijas draudus reģionā, uzskata Vašingtonas domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) vecākais analītiķis Horhe Benitess.

“Baltijas valstis palielina savus aizsardzības izdevumus pat vairāk, nekā iepriekš plānots, un tas ir labi,” viņš sacījis intervijā interneta izdevumam “Bernardinai.lt”. “Taču izdevumu palielināšana vien nenes tādu labumu, kādu šīs valstis varētu gūti. Bieži dzirdam, ka Baltijas valstis izsaka vēlmi, lai sabiedrotie vairāk iesaistās reģiona drošības garantēšanā, taču pašas tās neizrāda iniciatīvu ciešāk sadarboties un savā starpā koordinēt savu darbību.”

“Manuprāt, (..), ja Baltijas valstis grib paātrināt lēmumu pieņemšanu NATO iekšienē, tās varētu nodot daļu no saviem ātrās reaģēšanas spēkiem NATO Eiropas spēku augstākā komandiera kontrolē un ļaut viņam šos spēkus trenēt un dislocēt. Tas būtu labs paraugs visai aliansei, kā iespējams paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un karavīru pārvietošanos alianses iekšienē. Katrai NATO valstij jāspēj dislocēt savus spēkus citās alianses valstīs, parādot, ka Vašingtonas līguma piektais pants paredz kolektīvas saistības,” spriedis eksperts.

Benitess atzinis, ka nepietiekamā Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir “viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē nostiprināt Baltijas valstu drošību, un viena no vismazāk attaisnojamām alianses vājībām”.

“Aliansei ir grūti koordinēt nepieciešamo atbildes reakciju un pārliecināt citas dalībvalstis iesaistīties NATO pastiprinātās klātbūtnes [Enhanced Forward Presence] programmas spēku dislocēšanā, jo pastāv dažāda izpratne par apdraudējumiem. Starp Baltijas valstīm šādu atšķirību gandrīz nav, to izpratne par apdraudējumiem ir diezgan līdzīga, taču tas netiek izmantots, lai rādītu nepieciešamo savstarpējas sadarbības paraugu,” norādījis Benitess. “Domāju, ka Baltijas valstis neizmanto savu militāro un politisko potenciālu, lai pastiprinātu apdraudējumu savaldīšanu reģionā.”

Pēc viņa teiktā, sabiedroto spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir apsveicams solis, kam būtu jāapgrūtina Krievijas iespējas spert šai reģionā nevēlamus soļus, taču ar to vien nepietiek.

“Pirmām kārtām aliansei jānodrošina sabiedroto spēku klātbūtne visneaizsargātākajās NATO valstīs, un tai vajadzētu ietvert vairāk nekā četrus bataljonus. NATO pastiprinātās klātbūtnes programmai būtu jānotiek plašākā apmērā, dislocējot vairāk spēku un tos vēl vairāk nostiprinot, lai tie darbotos kā savaldīšanas līdzeklis,” izteicies analītiķis.

Jautāts, vai alianses problēma varētu būt nepietiekams potenciāls Baltijas jūras reģionā, īpaši attiecībā uz tā dēvētajiem piekļuves ierobežošanas un reģiona bloķēšanas līdzekļiem, ko Krievija šeit dislocējusi, viņš atbildējis drīzāk noliedzoši.

“Nedomāju, ka tā ir nepietiekama potenciāla problēma. Tas ir militārs izaicinājums, un ģeogrāfiskā situācija ir daļa no šā izaicinājuma. Gan Krievijas spēku dislocēšana, gan to militārās tehnikas modernizēšana ir izaicinājums aliansei, taču tai ir pietiekams potenciāls, lai tiktu ar to galā. Daudz svarīgāk ir tas, ka esošais NATO potenciāls netiek pilnībā izmantots un tikai daļa no tā ir dislocēta, lai atvairītu Krievijas radītos apdraudējumus,” sacījis Benitess.

“Krievijas apdraudējums nenozīmē, ka tā ir pārāka par NATO. Pat runājot par tā dēvētajiem piekļuves ierobežošanas un reģiona bloķēšanas līdzekļiem, Krievija nav pārāka par NATO valstīm. Krievijas potenciāls ir šķērslis aliansei, un es nedomāju, ka NATO šobrīd ir labi sagatavojusies pārvarēt šos šķēršļus, ar kuriem Maskava cenšas palielināt reģiona valstu ievainojamību,” viņš atzinis.

Lūgts novērtēt NATO iespējas gan no lēmumu pieņemšanas operativitātes, gan militārā potenciāla viedokļa, eksperts atbildējis, ka militārā ziņā alianse neapšaubāmi ir pārāka par Krieviju, tomēr reaģēšanas ātrums gan attiecībā uz bruņoto spēku dislocēšanu, gan lēmumu pieņemšanas procesu, īpaši politiskajā līmenī, nav pietiekams.

“Aliansei būtu jācenšas paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, no kura atkarīgas NATO spējas reaģēt un dislocēt esošos spēkus. NATO arī agrāk ir saskārusies ar šo problēmu, bet spējusi panākt politiskus kompromisus,” izteicies Benitess.

Jautāts par NATO Eiropas dalībvalstu ieguldījumu reģiona drošībā, viņš uzsvēris, ka tām jāpalielina aizsardzības finansējums, jāstiprina savaldīšanas līdzekļi un jāsamazina atkarība no Amerikas kā savas galvenās drošības garants.

“NATO valstīm Eiropā jāparāda cieša apņemšanās ievērot alianses līguma piekto pantu. Svarīgi paturēt prātā, ka iesaiste reģiona drošības uzturēšanā būtu jāveic nevis nacionālajā, bet NATO līmenī, proti, apņēmībai gādāt par NATO valstu drošību būtu jāatspoguļo kolektīvās aizsardzības ideja,” uzsvēris analītiķis.

Viņš pievērsis uzmanību, ka no četrām valstīm, kas vada NATO starptautisko bataljonu veidošanu Baltijas valstīs un Polijā, divas pārstāv Ziemeļameriku un trīs faktiski nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kā zināms, pērnvasar NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Latvijā bataljona vadību uzņēmusies Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV.

“Tas nav labs rādītājs attiecībā uz NATO Eiropas dalībvalstu pārstāvību un liecina par nepietiekamu apņēmību garantēt Eiropas drošību. ASV finansējums Eiropas iedrošināšanas iniciatīvai [European Reassurance Initiative] nedrīkstētu būt vienpusējs. (..) Jāpanāk, lai NATO valstu iesaistīšanās Baltijas valstu drošības garantēšanā būtu proporcionāla. Svarīgi arī saglabāt ASV saistības pret Eiropas drošību un parādīt jaunajai administrācijai un Kongresam, ka Eiropa iesaistās savas drošības garantēšanā,” uzsvēris Benitess.

Atzīdams, ka ASV prezidenta Donalda Trampa retorika ļauj prognozēt pārmaiņas Vašingtonas attiecībās ar Maskavu, eksperts uzsvēris, ka jaunā administrācija ļoti rūpīgi izvērtēs iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas uzsākto Eiropas Iedrošināšanas iniciatīvu, tādēļ NATO valstīm Eiropā jācenšas paveikt pēc iespējas vairāk, uzrādot skaidrus apliecinājumus aizsardzības finansējuma palielināšanai, iekams Trampa administrācija sāks pieņemt lēmumus Eiropas aizsardzības finansēšanas jautājumā.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "ASV analītīķis: Baltijas valstis nepietiekami izmanto savstarpējās sadarbības iespējas agresijas draudu savaldīšanai"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
bet
bet

Pamosties tak beidzot!

wpDiscuz