Volstrītas speciālisti ar kurpju spodrināšanas kārbu

kurpju-sp01

Mauricio Diazs zaudēja darbu investīciju bankā Donaldson, Lufkin & Jenrette, kad to pārdeva uzņēmumam Credit Suisse. Pēc kāda laika Diazam piedāvāja darbu lielā investīciju firmā Blackstone Group.

Tagad Diazs jau desmit gadus ir uzticams firmas Blackstone darbinieks, taču viņš nav baņķieris vai finansists. Viņš neiet uz darbu ar portfeli, viņš nes kurpju spodrināšanas kārbu, raksta nytimes.com.

Diazs šobrīd  ir pašā kurpju spodrināšanas biznesa pasaules augšgalā. Viņš prasa 6 dolārus par kurpju spodrināšanu Blackstone birojos, kamēr Dr. Shine spodrināšanas salons ēkas vestibilā vien 3 dolārus. Neskaitot dzeramnaudu.

„Viņš ir vislabākais,” teica Gotardo Kortezs, Dr. Shine līdzīpašnieks. Blackstone pārstāvis to komentēt atteicās.

 

kurpju-sp02

 

Lai gan Volstrītas kurpju spodrinātāji nav bankas darbinieki, viņi ir tirdzniecības zāļu un vadošo darbinieku slēpto drāmu līdzzinātāji.
Tāpēc nav brīnums, ka Džeimijs Daimons, bankas ietekmīgākais vadītājs, kurš nesā Ferragamo  — parasti piedāvā 10 dolārus par kurpju spodrināšanu, „tik pat daudz, cik maksā puiši tirdzniecības zālē”, pastāstīja finanšu kompānijas JPMorgan Chase kurpju spodrināšanas darbinieks.

Taču modernais kurpju spodrināšanas bizness kopš vecajiem laikiem ir mainījies, atspoguļojot Volstrītas firmu attīstību no privātajiem uzņēmumiem līdz lielām, sabiedriskām korporācijām. Vecākie treideri no Bear Stearns atceras laikus, kad varēja uzlikt kājas uz kurpju spodrināmās kārbas, kas bija novietota pie viņu galda, un apmainīties jociņiem ar kolēģiem, kamēr darbs tika paveikts. Taču viss mainījās, kad firmu 2008.gadā pārņēma JPMorgan.

Tagad uzņēmumos JPMorgan, Goldman Sachs un Morgan Stanley darbinieku komandas savāc apavus un aiznes tos spodrināt citur, atstājot treiderus strādājot ar zeķēm kājās. Lai gan daudzi bankas darbinieki novērtē šīs modernizētās metodes efektivitāti – treideri dažreiz apgalvo, ka viņiem pat nav laika, lai aizietu uz tualeti – daži darbinieki uzskata to par publisku apvainojumu.

„Viņi to ir pārvērtuši par sterilu lietu”, teica vecākais investīciju bankas Sandler O’Neill & Partners vadītājs. „Volstrīta ir kļuvusi gluži kā universālveikals”.

Kurpju spodrināšanas tēma ir sentimentāla daudziem Volstrītas iemītniekiem, bet, iespējams, ne vairs Dunna kungam, kurš ar kurpju spodrināšanas biznesu iepazinās 1978.gada septembrī.

Dunns dažus mēnešus pēc koledžas beigšanas, tikko uzsācis strādāt bankā, sēdēja pie galda firmā L. F. Rothschild, Unterberg, Towbin un apbrīnoja kurpju spodrinātāja darbu. Viņš domāja: „Kurš gan maksās par kurpju spodrināšanu?”

Drīz vien viņš to uzzināja. Viņa tiešais priekšnieks lika Dunnam „drusciņ paciesties”. Kurpju spodrinātājs veikli darīja savus brīnumus pie Dunna kājām – tā izrādijās viņa priekšnieka izrādīta laipnība.

„Tā bija brīnišķīga, silta uzņemšana. Tas bija kas vairāk, nekā tikai kurpju nospodrināšana”, Dunns, tagad jau 56 gadus vecs, teica. „Tajā bija ļoti cilvēcīgs aspekts, kaut kas ļoti īpašs”.

Edija apavu darbnīcas īpašnieks apgalvo, ka Volstrītas bankas mūsdienās skopojas ar kurpju spodrināšanas pakalpojumiem.

Volstrītas hronikas ir pārpilnas ar nostāstiem par kurpju spodrinātājiem un viņu klientiem – par vislielāko dzeramnaudu devējiem, nejauši noklausītiem akciju ieguldīšanas padomiem.

Telegrāfa lente jau sen ir nomainīta ar datora monitoriem, taču kurpju spodrināšana ir palikusi.

„Šeit vienmēr ir bijis kurpju spodrinātājs”, teica Džons H. Gutfroinds, kurš 1953.gadā pievienojās Solomon Brothers kā māceklis un 1980-jos gados “izauga” par tā vadītāju.

Gutfroinds (83) atceras, ka maksājis 2 vai 3 dolārus par kurpju spodrināšanu pie sava galda. „Ikviens, kurš vēlējās nospodrināt kurpes, to varēja izdarīt”, viņš teica.

Tradicionāli attiecības starp kurpju spodrinātājiem un viņu firmām atbalsta klientūra – un atsaucīgi apsargi – nevis oficiāls verdikts. Bet viena no firmām, kas oficiāli noslēdza vienošanos par pakalpojumu, bija Goldman Sachs.

1990-to gadu vidū, kad Goldman vadītājs bija Jons S.Korzins, fiksēto ienākumu darbinieki lūdza, lai viņš atļautu kurpju spodrinātājiem regulāri nākt uz biroju, pastāstīja kāds informēts Volstrītas darbinieks.

Korzins lūgumam piekritis.

kurpju-sp03

Šodien nedaudzi uniformās tērpti līgumdarbinieki – Volstrītā pazīstami kā „kurpju spodrināšanas speciālisti” — apstaigā Goldman birojus, veicot dienišķo darbu, kas atspoguļo uzņēmuma efektivitātes gaisotni. Viņi apkalpo tirdzniecības zāli pa daļām, ātri aiznesot spodrināt kurpes un atstājot tirgotājus strādājam zeķēs. Kāda Manhetenas kurpju spodrināšanas salona – Edija apavu darbnīcas – mērķis ir gūt labumu no šīm pārmaiņām, piedāvājot klasisko pieredzi, kas bankās ir kļuvusi arvien retāka.

Tādu firmu kā Barclays, Morgan Stanley un Bank of America Merrill Lynch darbinieki veic ilgu un grūtu ceļojumu līdz darbnīcai Rokfellera centrā, lai izbaudītu 15 minūšu ilgu kurpju spodrināšanu un iespēju papļāpāt ar īpašnieku Hugo Ardaiksu, kurš apgalvo, ka kurpju spodrinātāji bankās nestrādā īpaši kvalitatīvi.

„Daudz kas šeit vairs nav tik personiski kā mēdza būt”, teica kāds no vecākajiem lielas bankas darbiniekiem, kurš runāja anonīmi, jo uzņēmuma politika liedz sarunāties ar masu mediju pārstāvjiem. „Pagātnē tirdzniecības zāles bija mazākas, arī firmas bija mazākas un pakalpojuma sniedzēji bija cilvēki, kurus varēja redzēt diezgan bieži katru dienu. Jūs varējāt viņus iepazīt.”

Dunnam no Sandler O’Neill pēc šīs pirmās kurpju spodrināšanas reizes 1978.gadā sekoja daudzas citas. Viņi ar priekšnieku bieži palutināja viens otru ar apavu spodrināšanu, arī vēlāk, kad priekšnieks pievienojās savam draugam firmā Sandler.

Taču šī tradīcija beidzās 2001.gada 11.septembra rītā, kad Dunna priekšnieks, kas strādāja Sandlera birojos Pasaules tirdzniecības centrā, gāja bojā terora aktā.

Tagad šim rituālam ir traģiskāka rezonanse.

„Nav reizes, kad neesmu par viņu domājis, spodrinot kurpes,” teica Dunna kungs.

 

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz