Vīns ne tikai sniedz baudījumu garšas kārpiņām un rosina apcerēt dzīvi, iztēlojoties to krietni vien pozitīvāku, bet arī padara cilvēku gudrāku.
Pie tāda secinājuma nonācis Jēlas universitātes neirologs Gordons Šepards (Gordon Shepherd), vēsta izdevums Independet.
Savā grāmatā “Neuroenology: How the Brain Creates the Taste of Wine” Šepards raksta, ka dzerot vīnu, smadzenēs aktivizējas lielāks daudzums tā dēvēto pelēko šūniņu nekā klausoties mūziku vai risinot matemātikas uzdevumus.
Vīna dzeršana ir komplicēts process, kas sastāv no dažādiem elementiem, piemēram, vīna smaržošanas, izgaršošanas, izbaudīšanas un citiem.
Intervijā National Public Radio Šepards skaidro, kāpēc viņa pētījums par vīna baudīšanu ir kaut kas vairāk nekā vienkārši vīna garšas analīze.
“Tu taču neielej vīnu mutē un neatstāj to tur. Tu vispirms paskalini to mutē, izgaršo un tad norij. Tas ir diezgan sarežģīts process, kura laikā liela loma ir cilvēka smadzenēm, kas rūpīgi analizē vīna garšu un sniegto baudījumu. Tas ir līdzīgi tam, kā acis uztver krāsas. Objektiem, kurus mēs redzam, krāsas nav. Tā rodas tikai mūsu smadzenēs, kad gaisma atstarojas no attiecīgā objekta,” norāda Šepards.
Līdzīgi ir arī ar vīna baudīšanu, jo tā molekulām nav garšas, skaidro neirologs. To rada mūsu smadzenes, vīna dzeršanas laikā aktīvi darbojoties.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Independet
Lasītāju viedokļi