Vēlies būt vesels? Slavē sevi!

vesels

Zinātniskie pētījumi apstiprina: lai justos labi un dzīvotu ilgi, ir jābūt ar sevi apmierinātam.

Kā jūs atbildētu uz jautājumu: vai pietiekami daudz nodarbojies ar sportu? Vairāk kā citi cilvēki jūsu gados? Mazāk? Cik tad īsti? No jūsu atbildes būs atkarīga pāragras nāves riska pakāpe, apgalvo Stenfordas universitātes psihologi Oktāvija Zarta un Alija Krama, kuru pētījumi publicēti žurnālā Health Psychology Journal.

Izrādās, ka cilvēki, kuri uzskata, ka viņu fiziskā slodze ir nepietiekama, nomirst ātrāk.

Vēlreiz: ne jau tie, kuri nodarbojas ar sportu retāk kā citi, bet gan tie, kuri UZSKATA, ka sporto reti.

Psihologi izpētīja vairāk nekā 60 000 cilvēku aizpildītās anketas. Aptaujā tika fiksēta fiziskā slodze, veselības stāvoklis, galvenie biogrāfijas dati un daudz citu parametru. Pētījuma dalībniekiem tika piestiprināti soļu skaitītāji, lai noskaidrotu, kāda ir viņu reālā kustību aktivitāte. Un īpaši interesanti bija salīdzināt rezultātus ar atbildēm, kuras cilvēki sniedza uz jautājumu: “Kā jūs vērtējat savas fiziskās aktivitātes līmeni: vairāk kā citiem, mazāk vai līdzīgi?”

Divdesmit vienu gadu pēc šīs aptaujas pētnieki salīdzināja datus ar nacionālā iedzīvotāju reģistra datiem un ierakstiem tajos par miršanu. Ar statistiskās modelēšanas palīdzību, kas ņem vērā vecumu, ķermeņa masas indeksu, hronisko slimību skaitu un citus faktorus, viņi noskaidroja, ka tiem, kuri anketās nosauca savas fiziskās slodzes līmeni par nepietiekamu, pāragras nāves ticamība pieauga par 71% nekā tiem, kuri bija apmierināti ar sevi.

Ideju par šādu eksperimentu Oktāvija Zarta guva no savu pirmo gadu pieredzes Stenfordas universitātē.
Viņa pati ir dzimusi Vācijā un līdz brīdim, kad ieradās ASV, bija paguvusi mācīties gan Francijā gan Anglijā, kur uz universitāti devās ar velosipēdu, laiku pa laikam apmeklēja sporta zāli un uzskatīja, ka ar to pilnīgi pietiek, lai būtu labā fiziskā formā. Zarta ievēroja, ka Stenfordā visi “briesmīgi nodarbojas ar sportu”. Un arī pati sāka uzskatīt, ka acīmredzot sevi noslogo pārāk maz.

“Pēkšņi mani pārņēma sajūta, ka visus šos gadus esmu dzīvojusi aplamu dzīvesveidu un ļoti maz esmu rūpējusies par savu veselību. Es centos savā ikdienā iekļaut vairāk sporta aktivitāšu un, to darot, izjutu milzīgu stresu”.

Pēc tam viņa nokļuva katedrā pie profesores Kramas, kura pētīja to, kā psiholoģiskie uzstādījumi ietekmē veselību.

Piemēram, 2007. gadā Alija Krama veica eksperimentu, kurā piedalījās viesnīcu apteksnes. Pēc tam, kad viņām paskaidroja, ka viņu fiziskās aktivitātes līmenis darbā atbilst ieteicamajai normai, daudzas no tām, kuras sevi uzskatīja par neaktīvām, pēkšņi notievēja, viņām samazinājās tauku saturs organismā un kļuva zemāks asinsspiediens.

Psihologi piedāvā vairākus ticamus izskaidrojumus tam, kā mūsu psiholoģiskais noskaņojums tik brīnumaini ietekmē mūsu veselību.

Viss slēpjas mūsu pozitīvajā vai negatīvajā motivācijā (pātaga un burkāns).

Ja tev saka, ka tu patiesībā esi malacis un aktīvists, tu gluži dabiski sagribi atbilst šādam tēlam. Iespējams, tu pat sāksi vairāk nodarboties ar sportu. Bet tie, kuri uzskata, ka ir neveikli resnuļi, visticamāk, arī turpmāk paliks neaktīvi un jutīsies neapmierināti ar sevi. Tātad, jutīs stresu un tas ir pirmais solis uz depresiju.

Izriet secinājums: tie, kuri sevi uzskata par aktīviem un veseliem, vairumā gadījumu tādi arī būs (pēc objektīviem medicīniskiem rādītājiem).

Savukārt tie, kuri nepārtraukti raizējas par savu veselības stāvokli, par to, ka pārāk maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, paši sevi padara slimus.

Tas, kādā mērā tu esi apmierināts vai neapmierināts ar sevi vai salīdzini sevi ar citiem, ir ārkārtīgi spēcīgs instruments, kas ietekmē veselības stāvokli. Placebo efekts.

Pētījuma autori uzsver – saikne ir.

“Sociālā reklāma, kas propagandē veselīgu dzīvesveidu, parasti cenšas likt cilvēkiem mainīt savus ieradumus – veselīgāk ēst, vairāk sportot, pazemināt stresa līmeni. Taču noklusē kādu ļoti svarīgu detaļu: attieksmi pašam pret sevi.”

Burkāns darbojas labāk par pātagu, apgalvo zinātnieki.

“No vienas vien domas par to, ka tu kaut ko dari nepareizi, rodas stress, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens. Un to mēs izjūtam nemitīgi, vienkārši neievērojam, nepievēršam tam uzmanību, ignorējam faktu, ka mūsu psiholoģiskais stāvoklis visspēcīgākajā veidā ietekmē mūsu fizioloģiju”, norāda pētījuma autori.

Tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka vienīgais ceļš uz veselību ir svīšana sporta zālē. Ja dienas gaitā tu uzkāp un nokāp pa kāpnēm, pastaigājies, brauc ar velosipēdu, izved pastaigā suni – iespējams, ar to pilnībā pietiek, lai sevi uzslavētu. Un šis ir pirmais solis ceļā uz veselību.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: The age of happiness

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz