Risku saslimt ar Alcheimera slimību mazina alkohols

alkohols

Amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka saprāta robežās lietots alkohols mazina risku saslimt ar Alcheimera slimību.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Scientific Reports, kas īsumā izklāstīti vietnē MedicalXpress.

Zinātnieki izpētījuši, ka spirtotie dzērieni labvēlīgi ietekmē glimfātisko sistēmu (glymphatic system), kuru veido kanālu kopums smadzeņu iekšējā daļā, kas īslaicīgi rodas starp to šūnām miega laikā un palīdz mugurkaula smadzeņu šķidrumam “izskalot” visus olbaltumvielu atkritumus no neironiem un izdzēst to no nervu audiem.

Pēdējos gados zinātnieki sākuši uzskatīt, ka traucējumi šajā “smadzeņu skalošanas” sistēmas darbā var novest pie masveida neironu bojāejas un Alcheimera, Pārkinsona slimības, kā arī veselas virknes citu neirodeģeneratīvo saslimšanu attīstības.

Saikne starp sabalansētu alkohola lietošanu un pazeminātu Alcheimera slimības rašanās varbūtību lika pētījuma autoriem domāt, ka alkohols varētu ietekmēt šos kanālus.

“Pieņemts uzskatīt, ka ilgstoša alkohola lietošana lielā daudzumā traucē centrālās nervu sistēmas darbu, nevis palīdz tai. Taču no otras puses raugoties, mums izdevies parādīt, ka neliela alkohola deva ir veselīga smadzeņu veselībai, jo palīdz tām attīrīt sevi no “atkritumiem”,” paziņoja Maikena Nedergārda (Maiken Nedergaard) no Ročesteras universitātes (ASV).

Zinātnieki arvien biežāk strīdas par to, vai alkohols ir bīstams cilvēka veselībai jebkādos daudzumos, vai arī tomēr mērena tā lietošana var organismu ietekmēt labvēlīgi.

Pēdējo trīs gadu laikā vairākas biologu grupas parādījušas, ka vīns un daudzi citi viegli alkoholiski dzērieni pazemina infarkta, diabēta un Alcheimera slimības rašanās iespējamību. Citi zinātnieki, tieši otrādi, paziņoja, ka alkohols nav saistīts ar dzīves mūža ilgumu, kā to paziņoja pirmās pētnieku grupas pārstāvji.

Nedergārda un viņas kolēģi atraduši iespējamo skaidrojumu šīm domstarpībām, novērojot, kā alkohols ietekmē tā saucamās glimfatiskās sistēmas darbu.

Kā parādīja eksperimenti, regulāra alkohola lietošana lielās devās izraisa smadzeņu iekaisumus un traucē normālai astrocītu — smadzeņu palīgšūnu darbībai, kurām ir galvenā loma glimfatiskās sistēmas kanālu veidošanā. Šie traucējumi smadzeņu attīrīšanas sistēmā atspoguļojās arī uz eksperimentā izmantoto peļu uzvedību — tās daudz sliktāk iegaumēja jaunu informāciju un kontrolēja savas kustības, nekā nedzerošās būtnes.

No otras puses, regulāra alkohola lietošana nelielās devās – apmēram divas glāzes vīna dienā – paātrina “smadzeņu izskalošanu” un pazemina iekaisumu attīstību. Tādas peles, kā atzīmē zinātnieki, saprata un kustējās ne sliktāk par viņu sugas māsām no kontroles grupas.

Veikto eksperimentu rezultāti liecina, ka sabalansētas alkohola devas patiešām spēj mazināt risku saslimt ar Alcheimera slimību, vecuma plānprātību un citām smadzeņu kaitēm, uzskata Nedergārda un viņas kolēģi.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: MedicalXpress

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz